No jaunās programmas līdzekļiem vairāk nekā 900 miljonus eiro plānots piešķirt kinematogrāfijas un audiovizuālās nozares atbalstam (šī ir joma, kas patlaban iekļauta programmā "MEDIA"), bet 500 miljoni domāti kultūras atbalstam. Komisija rosina piešķirt arī vairāk nekā 210 miljonus eiro jaunam finanšu garantiju rīkam, kas ļautu nelieliem uzņēmumiem piekļūt banku aizdevumiem līdz pat viena miljarda eiro apmērā, kā arī piešķirt apmēram 60 miljonus politiskās sadarbības atbalstam un inovatīvu pieeju sekmēšanai auditoriju piesaistē un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.
Eiropā ir liels skaits radošajā sektorā nodarbināto, un ir apkopots, cik liels apjoms procentos no ES IKP veido kultūras sektors. Ar šo vienojošo lielo programmu paredzēts palielināt kultūras ietekmi Eiropā. Apvienojot šīs programmas, iespējams piesaistīt lielāku finansējumu. 1,8 miljardi eiro paredzēti "Radošajai Eiropai", par 35-37% pārsniedz tos līdzekļus, kas bijuši līdz šim.
Komisijas priekšlikums programmai "Radošā Eiropa" dotu iespēju:
- 300 000 māksliniekiem un kultūras nozares profesionāļiem un viņu darbiem saņemt finansējumu, lai sasniegtu jaunas auditorijas ārpus savas valsts;
- vairāk nekā 1000 Eiropas filmām saņemt izplatīšanas atbalstu, kas ļautu šīs filmas noskatīties visā Eiropā un pasaulē;
- vismaz 2500 Eiropas kinoteātriem saņemt finansējumu, tādējādi ļaujot nodrošināt, ka vismaz 50% no to izrādītājām filmām ir Eiropas filmas;
- vairāk nekā 5500 grāmatām un citiem daiļliteratūras darbiem saņemt atbalstu to tulkošanai, sniedzot lasītājiem iespēju šos darbus lasīt savā dzimtajā valodā;
- tūkstošiem kultūras organizāciju un profesionāļu gūt labumu no apmācības, lai iegūtu jaunas prasmes un stiprinātu spēju darboties starptautiski;
- sasniegt vismaz 100 miljonus cilvēku ar programmas finansēto projektu starpniecību.
Kultūras ministrija aicina visus interesentus līdz 2011.gada 29.decembrim iesniegt ierosinājumus regulai Kultūras ministrijā, rakstot vai zvanot ES kultūras kontaktpunkta Latvijā konsultantei Lindai Gaujenietei, e-pasts: linda.gaujeniete@km.gov.lv; tālrunis: 67330229 vai "MediaDesk" vadītājai Leldai Ozolai, e-pasts: lelda.ozola@nkc.gov.lv, tālrunis: 67358857.
"Kultūras ministrija gaida Latvijas kultūras organizāciju un citu interesentu komentārus un jautājumus par programmas „Radošā Eiropa” saturu."
Janvāra sākumā notiks debates Latvijā, bet mēneša vidū – pirmās ekspertu debates ES līmenī.
Patlaban notiek diskusijas par ES daudzgadu budžetu un kultūras un radošo nozaru vietu tajā. Tāpēc šobrīd dalībvalstu starpā uzsāktas diskusijas par programmas "Radošā Eiropa" koncepciju, atbalsta veidiem un saturu. Ir noteiktas programmas prioritātes un atbalsta virzieni – kultūra, audiovizuālais sektors, kultūras un radošās industrijas. Katrs no atbalsta virzieniem ietver virkni projektu konkursu.
Kultūras ministrija gaida Latvijas kultūras organizāciju un citu interesentu komentārus un jautājumus par programmas saturu, par tās lielajiem mērķiem, par idejām, nevis par detaļām – tas būs nākamo posmu uzdevums. Eiropas Komisijas izstrādātajā programmas "Radošā Eiropa" regulas projektā paredzētais kultūras atbalsta virziens patlaban piedāvā četrus konkursus: tie ir sadarbības projekti, atbalsts Eiropas tīklojumiem dažādās kultūras nozarēs, atbalsts Eiropas platformām, kas atbalsta jaunus māksliniekus, un atbalsts literāriem tulkojumiem.
"Nepieciešams plašāk skatīties uz kultūras un radošo jomu, izprotot, ka tā dod ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē."
Līdz šim Eiropas Savienības mērogā darbojās vairākas kultūras atbalsta programmas, taču Eiropas Komisija uzsver, ka šī ir līdzšinējo iniciatīvu apvienošana jaunā ietvarā. Iepriekš ES programmu "Kultūra" (2007-2013) un "Media 2007" projektu īstenošanai ar Latvijas organizāciju līdzdalību piešķirts arī valsts budžeta līdzfinansējums.
ES kultūras kontaktpunkta nodaļas vadītāja L.Turlaja stāsta: "ES programma sniegusi atbalstu tādiem nozīmīgiem Latvijas kultūras notikumiem kā Cēsu mākslas festivāls, kam bija partneri arī citās valstīs, Latvijas Jaunā teātra institūts ar festivālu "Homo Novus", lai atvestu šurp starptautiskas izrādes, Latvijas laikmetīgās mākslas centra projekts "Survival Kit", mūzikas festivāls "Skaņu mežs", Mākslas menedžmenta informācijas centrs, kurš rīko tēlniecības kvadriennāli, daudzi grāmatu tulkojumi, kurus izdevušas vairākas izdevniecības. Kino nozarē varam pieminēt atbalstu filmu uzņemšanai – "Rīgas sargi", "Rūdolfa mantojums", "Rūgtais vīns", gan kino festivālu – "Arsenāls", "Baltijas pērle" un Baltijas dokumentālo filmu forums – organizēšanai."
Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Anete Zubača uzskata: "Ļoti svarīgi, ka Eiropas līmenī sāktas diskusijas par kultūras vietu, par to, ka līdz šim tās nozīme Eiropā līdz galam nav novērtēta. Jaunais priekšlikums programmai rosina ne tikai celt kultūras atpazīstamību, bet vienlaikus paplašināt izpratni par kultūru un radošo sektoru."
L.Turlaja atgādina, ka programma "Radošā Eiropa" pielāgota arī ES nākotnes attīstības stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai: "Mainījusies attieksme pret jomu, kura līdz šim uzskatīta par patērētāju. Šobrīd ir radusies iespēja pamatot kultūras ieguldījumu šīs stratēģijas mērķu – gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme – sasniegšanā. Programma "Radošā Eiropa" ir vajadzīga arī tāpēc, ka pamazām nostiprinās apziņa: kultūrai ir nozīmīga loma Eiropas ekonomikā. Uzskatu, ka tas ir veiksmīgs un pārliecinošs uzstādījums."
"Latvijas atbildība un mērķis – panākt visu iespējamo, lai nelielo valstu kultūras organizāciju iespējas būtu tādas pašas kā lielākām valstīm."
A.Zubača: "Patlaban publicēta tikai programmas projekta sākotnējā redakcija. Priekšlikumā atspoguļotie skaitļi pagaidām ir provizoriski un diskusijas par tiem nav paredzētas, kamēr nenoslēgsies diskusijas par ES daudzgadu budžetu. Kultūras ministrija gaida kultūras un radošā sektora ieguldījumu – sniedzot precizējumus, priekšlikumus par jaunās programmas projektu.
Mūsu intereses ir – kultūras operatoriem (tas ir ES pieņemts termins un nozīmē jebkuru mākslinieku, kultūras nozares profesionāli, uzņēmumu, kas saistīts ar radošajām industrijām; institūciju, kas ir aktīva kultūras un radošajos sektoros; kultūras procesa profesionāļus – red.), kas nāk no mazajām valstīm, nodrošināt iespējas saņemt ES finansējumu ar līdzvērtīgiem noteikumiem kā citām valstīm. Mūsu atbildība un mērķis – panākt visu iespējamo, lai nelielo valstu kultūras organizāciju iespējas būtu tieši tādas pašas kā lielajām valstīm."
Mūsu mērogs ir nesalīdzināmi mazāks nekā Rietumeiropā bāzētie kultūras organizācijas tīkli. Būtiski ir noformulēt mūsu attieksmi pret kultūras un radošo sektoru un jauno atbalsta instrumentu. Latvijā šis ir svarīgs temats un būtisks kultūrpolitikas mērķis.
