Plānā ietvertos pasākumus līdz 2013. gadam finansēs valsts, Eiropas Savienības struktūrfondi un Kohēzijas fonds (KF). Atsevišķus energoefektivitātes pasākumus plāno finansēt arī komersanti un pašvaldības.
Šajā dokumentā ir paredzēts daudz konkrētu pasākumu un arī attiecīgi finansējuma avoti. Gan pirmais, gan otrais plāns kopumā ir veidots ar skatu uz 2020. gadu, līdz kuram Latvijai par 20% jāsamazina CO2 emisijas, ko paredzēts panākt, par 20% paaugstinot energoefektivitāti un enerģijas bilancē nodrošinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 20% apmērā – saskaņā ar Eiropas Savienības Stratēģiju 20/20/20.
Uzmanība efektivitātei
Energoefektivitātes paaugstināšana enerģijas galapatēriņa sektoros un enerģijas pārveidošanā – tāds ir 2. EERP mērķis. Plānā apkopotie energoefektivitātes pasākumi pamatos ir vērsti uz racionālu enerģijas izmantošanu un vides saglabāšanu, nodrošinot iedzīvotājiem enerģijas pieejamību un pietiekamību.
Kā zināms, enerģētikas kompleksu veido trīsvienība – enerģijas ražošana, pārvade un patēriņš, saka Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna. "Taču, uzsverot galapatēriņu kā ļoti svarīgu šīs sistēmas sastāvdaļu, uzmanība ir jāpievērš arī enerģijas ražošanai un pārvadei. Skaidrs, ka nevar ar vecām iekārtām ražot, piemēram, siltumu, kura daļa izplēn sarūsējušās pārvades komunikācijās. Tieši tāpēc rīcības plānu ievada pasākumi, kas veicami enerģijas ražošanā un pārvadē."
Latvijas klimatiskajos apstākļos vitāli nozīmīga enerģētikas nozares sastāvdaļa ir siltumapgāde, kurai patērējam lielāko Latvijā saražotās enerģijas daļu.
"Plānā ietvertos pasākumus līdz 2013. gadam finansēs valsts, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds."
Kā liecina statistika, aptuveni 22% no lietotājiem nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražots centralizētās, savukārt 78% – decentralizētās (lokālās un individuālās) siltumapgādes sistēmās (2009. gads, Eurostat). Pērn aptuveni 70% no centralizētās siltumenerģijas galapatēriņa izlietoja mājsaimniecības, bet pārējo - rūpniecība, būvniecība un pārējie patērētāji.
Latvijā 2010. gadā centralizētās siltumapgādes sistēmās kopumā tika saražoti 7962 GWh (28,7 PJ) siltumenerģijas, un 53% no šī apjoma deva Rīga. Šīs sistēmas modernizācija tiek veikta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajā aktivitātē "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" ar kopējo finansējumu 42,32 milj. latu.
"Piemēram, AS "Rīgas siltums" (RS), tieši pateicoties modernizācijai, tagad siltumu saražo daudz efektīvāk. Šobrīd turpinās arī siltumtīklu rekonstrukcija, kuras laikā vecās caurules tiek mainītas ar rūpnieciski siltinātām caurulēm. RS panācis, ka šajā apgādes sistēmā zudumi ir zemāki par 13 procentiem," stāsta M. Rubīna. Pamatos ir arī pabeigta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltummezglu pārveidošana atbilstoši mūsdienu prasībām.
Šāda rekonstrukcija nav tikai galvaspilsētas prioritāte. Septembra sākumā maģistrālās siltumtrases rekonstrukcijas iepirkumu izsludinājusi SIA "Cēsu siltumtīkli". Arī šis projekts tiks līdzfinansēts no KF.
Jaunais EERP paredz arī Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju rekonstrukciju, jaunas koģenerācijas elektrostacijas, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), būvniecību, lielas jaudas siltumsūkņu uzstādīšanu Rīgas pilsētas siltumapgādes uzlabošanai un daudz citu pasākumu.
Darāmā šeit vēl ir daudz, jo Latvijā energoresursu primārais patēriņš ir 112% no enerģijas galapatēriņa. Plāna uzdevums ir samazināt šo starpību.
Vājākais posms – galapatēriņš
"Šajā ķēdē no enerģijas ražotāja līdz patērētājam lielākais "rūpju bērns" ir tieši pēdējais," uzsver M. Rubīna. "Tāpēc Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011.–2013. gadam par galveno mērķi izvirza energoefektivitātes paaugstināšanu enerģijas galapatēriņa sektoros, kur viens no lielākajiem patērētājiem ir ēku sektors."
Latvijas lielākais enerģijas galapatērētājs ir mājsaimniecības, kas pērn patērēja 35,5% no kopējā enerģijas galapatēriņa. No mājsaimniecību enerģijas patēriņa 60–85% ir siltumenerģijas patēriņš (centralizētā un individuālā siltumapgāde) apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.
Atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2010. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēts 1,34 miljoni ēku, tajā skaitā dažāda tipa palīgēkas (560 tūkst.) un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas (317 tūkst.). Kā liecina aplēses, pastāvīgi enerģiju patērē vairāk nekā 400 000 namu. Savukārt Rīgā, kur dzīvo aptuveni trešdaļa valsts iedzīvotāju, dzīvojamais fonds veido 31% no valsts kopējā dzīvojamā fonda.
"Pērn aptuveni 70% no centralizētās siltumenerģijas galapatēriņa izlietoja mājsaimniecības, bet pārējo – rūpniecība, būvniecība un pārējie patērētāji."
EERP mājsaimniecības sektorā paredz turpināt daudzdzīvokļu māju un sociālo dzīvojamo māju siltināšanu.
Šogad ievērojami palielinājusies dzīvokļu īpašnieku interese par atbalsta saņemšanu ERAF aktivitātē "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi": līdz 1. septembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā bija saņemti 349 projekti, bet kopumā to skaits jau pārsniedzis sešus simtus.
Siltināšanai sāk pietrūkt naudas
Tā kā vidējais ERAF finansējuma apjoms vienam īstenotajam projektam ir ap 53,7 tūkst. latu, ar aktivitātei papildus pārdalīto finansējumu varēs atbalstīt vēl 63 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju.
Taču aktivitātes ieviešanas gaita liecina, ka šis skaits tiks pārsniegts. EM speciālisti aprēķinājuši: ja ERAF finansējuma pieprasījums turpināsies tādā apjomā kā šogad, tad Eiropas naudas pietiks tikai līdz 2012. gada pirmajam ceturksnim. Tāpēc Ministru kabinets nolēmis šai aktivitātei piešķirt papildu finansējumu 3,43 miljonu latu apmērā, pārdalot neizmantoto finansējumu no aktivitātēm "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai", "Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība" un "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", kā arī ņemot vērā ietaupījumu, kas radies apstiprināto un īstenoto projektu ietvaros.
Tādējādi daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas atbalsta programmai piešķirtais kopējais finansējums pārsniegs 47,7 milj. latu.
Taču arī šie līdzekļi visai drīz izsīks. Tāpēc, piemēram, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs uzskata, ka nepieciešams aktivizēt darbu tā dēvētā rotācijas fonda izveidē, kas ļautu valstij un pašvaldībai ilgākā laika posmā izsniegt kredītus dzīvojamo namu siltināšanai un kalpotu kā atbalsta instruments māju iedzīvotājiem pēc ERAF programmas beigām.
Turpinās uzlabot arī citas ēku grupas
Taču tas nav vienīgais 2. EERP finansējuma avots galapatēriņa energoefektivitātes uzlabošanai. Rīcības plānā ir iekļauti arī tie pasākumi, kuriem jau ir pieejams Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējums, kas Latvijā jau darbojas divus gadus. Šos līdzekļus administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Taču KPFI finanšu līdzekļi paredzēti tikai tām aktivitātēm, par kurām ir panākta vienošanās atsevišķos starptautiskos līgumos. Tā kā šo līgumu rezultātā ir jāpanāk būtisks CO2 izmešu samazinājums, tad energoefektivitātes pasākumi šajos projektos ne vienmēr ir galvenais faktors. Tomēr sagaidāms, ka arī turpmāk KPFI finanšu līdzekļi būs pieejami atsevišķu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
KPFI finansē no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību (NDV) pārdošanas, ko veic starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem. Kopumā Latvijai tā ir devusi ap 140 miljoniem latu, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters. Šī instrumenta ietvaros ministrija ir organizējusi desmit dažādus konkursus. KPFI līdzekļi galvenokārt tiek izmantoti energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldību, profesionālās un augstāko izglītības iestāžu, ražošanas ēkās, zemas enerģijas patēriņa ēku būvniecības pilotprojektiem, mājsaimniecībās, zinātniskai pētniecībai, kā arī citiem pasākumiem, kas ļauj samazināt CO2 izmešus.
Savukārt rūpniecības sektorā plānots realizēt kompleksus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus latu no KPFI līdzekļiem. Tiks veicināti arī rūpnieciskie energoauditi un ieviestas uzņēmumu energovadības sistēmas.
Transports – otrs lielākais enerģijas patērētājs
Transporta sektors ir otrs lielākais enerģijas galapatēriņa sektors Latvijā. Pērn enerģijas galapatēriņš transportā bija 13986 GWh jeb 28,2% no kopējā enerģijas galapatēriņa valstī. Lielākais enerģijas patērētājs ir autotransports (83,6%), tam seko dzelzceļa transports (5,9%), gaisa transports, cauruļvadu transports un iekšzemes kuģošana.
Latvijā spēkratu degvielas tvertnēs galvenokārt lej dīzeļdegvielu. Pagājušajā gadā transporta enerģijas patēriņā dīzeļdegviela (ieskaitot biodīzeļdegvielu) veidoja 62,2%, bet benzīns (ieskaitot bioetanolu) – 25% no patērētā kopapjoma.
2. EERP paredz, ka no AER saražotās enerģijas daļai transporta sektora enerģijas galapatēriņā laikposmā līdz 2020. gadam jāpieaug aptuveni desmit reižu.
"Ja finansējuma pieprasījums turpināsies tādā apjomā kā šogad, tad Eiropas naudas pietiks tikai līdz 2012. gada pirmajam ceturksnim."
Plānā arī paredzēts pilnveidot vienoto sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, pārskatot dotācijas paralēlajiem reģionālajiem un starppilsētu dzelzceļa un autobusu maršrutiem, kā arī daudz citu pasākumu. Šiem mērķiem no valsts budžeta līdzekļiem tiks atvēlēti vairāk nekā 900 tūkst. latu.
Lai veicinātu modernu transporta līdzekļu izmantošanu, paredzēts ieviest diferencētas nodokļu likmes piemērošanu automašīnām atkarībā no dzinēja tilpuma un vecuma.
Latvijā turpina pieaugt to cilvēku skaits, kas automašīnas vai sabiedriskā transporta vietā ceļu uz darbu vai mācību iestādi mēro ar velosipēdu, secināts 2. EERP.
Veloceliņu izbūvei naudas mazāk
ES fondu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" apakšaktivitātes "Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība" ietvaros 2009. gadā tika noslēgti līgumi par septiņu veloceliņu projektu īstenošanu. Šobrīd pabeigti vai realizācijas stadijā ir seši projekti: Tukumā – 11,3 km, Siguldā – 11 km, Dobelē – 8 km, Liepājā – 7,6 km un Rīgā divi veloceliņi 12,8 km kopgarumā.
Rīgā esošo veloceliņu kopgarums pašreiz ir 49,4 km, un līdz 2015. gadam plānots nodot ekspluatācijā vēl divus celiņus 22,7 km kopgarumā.
Ministru kabineta komitejā gan atbalstīti grozījumi MK noteikumos par darbības programmu "Infrastruktūra un pakalpojumi", diemžēl paredzot par 1,28 milj. latu samazināt finansējumu pašvaldības veloceliņu izbūves projektiem. Taču kopumā šāda veida celiņu izbūvei tiks tērēts nedaudz vairāk par pieciem milj. latu.
Savukārt pakalpojumu nozare ir viens no taupīgākajiem 2. EERP iekļautajiem sektoriem. Pērn tā izmantoja 14,5% no kopējā enerģijas galapatēriņa. Pakalpojumu sektorā ietilpst valsts pārvalde, izglītība, veselības aprūpe, sakaru nodrošināšana, informācijas un biznesa pakalpojumi. Šīs nozares siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai, tātad arī energoefektivitātes paaugstināšanai jau ir pieejams KPFI finansējums.
2. EERP paredz arī vairākas izglītojošas kampaņas, kuru laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar enerģijas taupīšanas un tās racionālas izmantošanas paņēmieniem.
