SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. septembrī, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
4
4

Konkursa kārtā pieejams atbalsts ražotņu modernizācijai

Lai izvērstu videi draudzīgu ražošanu un taupītu energoresursus, ražotājiem talkā nāk Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums.

FOTO: A.F.I.

Daudzajiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajiem konkursiem tagad ir piebiedrojies jauns projekts - „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”. Gluži tāpat kā iepriekšējo, tā mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Šā konkursa mērķgrupa ir ražotnes.
īsumā

VARAM izsludinājusi konkursu ražošanas uzņēmumiem, lai, izmantojot KPFI finansējumu, tie

  • plašāk pievērstos tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus,
  • uzlabotu ražošanas iekārtas vai nomainītu tās ar jaunām,
  • paaugstinātu ražošanas ēku energoefektivitāti, tādējādi samazinot siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju.

Minētā konkursa īstenošanas kārtību nosaka 2012.gada 14.augusta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums". Tie iezīmē sasniedzamos mērķus, kā arī vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Kārtību nosaka MK noteikumi

Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, uzlabojot ražošanas iekārtas vai nomainot tās ar jaunām, kā arī paaugstinot ražošanas ēku energoefektivitāti.

MK noteikumi ir papildināti ar četriem pielikumiem:

  • oglekļa dioksīda (CO2) samazinājuma un projekta attiecināmo izmaksu aprēķins;
  • iesniedzamo dokumentu veidlapas;
  • administratīvās vērtēšanas kritēriji;
  • kvalitātes vērtēšanas kritēriji.

Konkursa finansēšanai tiks izmantots Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansiālais atbalsts, un tas nedaudz pārsniedz trīs miljonus latu. 

Konkursā varēs piedalīties visi Latvijas komersanti

Konkursam projektus var iesniegt visi mūsu valstī reģistrētie komersanti - lielie, vidējie, mazie un mikrouzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.redakcija) kodiem no 10 līdz 33, kā arī kodam 35.5. Tie faktiski skar lielāko apstrādājošās rūpniecības daļu - no pārtikas produktu, gumijas un plastmasas izstrādājumu līdz elektrisko iekārtu un tekstilizstrādājumu ražošanai, kā arī tvaika piegādi un gaisa kondicionēšanu.

"Aktivitātes plānots īstenot tikai ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz jebkurus divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir veikta saimnieciskā darbība un kuras tiek klasificētas kā rūpnieciskās ražošanas ēkas," uzsver VARAM Investīciju departamenta direktora vietniece Inita Henilane.

"Konkursa mērķis ir siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšana."

Atbilstoši MK noteikumiem līdzfinansējuma saņēmējiem ir jāsasniedz:

  • oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs nedrīkst būt mazāks par 0,6 kgCO2/Ls gadā;
  • siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m² (izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādei).

Jāpiebilst, ka projektu iesniegšanas gala termiņš – šā gada 1.oktobris - ir teju pie sliekšņa. "Tieši tāpēc iesniedzējiem dokumenti ir jāsagatavo kvalitatīvi, jo vērtēšanas kritēriji ir ļoti stingri," norāda I.Henilane. "Vislabāk tos sagatavot, cieši sadarbojoties pretendentam, energoauditoram un projektētājam."

Lai saņemtu finansiālu atbalstu projektu īstenošanai, pretendentiem VARAM cita starpā ir jāiesniedz arī būvvaldē akceptēts tehniskais projekts un sagatavots energoaudita pārskats.

Taču, kā liecina internetā atrodamā informācija, energoaudita pārskata sagatavošana atbilstoši MK noteikumiem Nr.272 (05.04.2011.), papildus izsniedzot kopējo ēkas energosertifikātu, maksā no 250 līdz 300 latu un vairāk. Arī tehniskais projekts nav lēts. Šie izdevumi, nezinot, vai projekts tiks akceptēts VARAM, šķiet, nebūs pa spēkam daudziem sīkajiem un mazajiem komersantiem.

Vienam projektam līdz pat 350 000 latu

MK noteikumi paredz, ka viena projekta īstenošanai pieejamais maksimālais KPFI finansējums nedrīkst pārsniegt 350 000 latu. Pie tam maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz:

  • 65% - sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem;
  • 55% - vidējiem komersantiem;
  • 45% - lielajiem komersantiem;
  • 35% - komersantiem, ja līdz projekta iesniegšanai atbildīgā iestādē ir pieņemts lēmums par tiesību piešķiršanu  pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tiem saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un šis lēmums nav atcelts vai zaudējis spēku.

Konkursa ietvaros tiks atbalstītas aktivitātes, kas saistītas ar ieguldījumiem vides aizsardzībā, kuru rezultātā tiks ietaupīta enerģija. To vidū var minēt ražošanas ēku siltināšanu. "Taču šiem nolūkiem drīkst atvēlēt pusi no līdzfinansējuma summas, jo ēku siltināšana ir jāveic kopā ar citām aktivitātēm," uzsver I.Henilane.

Šo naudu varēs izlietot, atsevišķas tehnoloģisko līniju, kuras attiecīgajā ēkā nodrošina ražošanas procesu, iekārtu daļas nomainot pret efektīvākām. Finansējumu drīkstēs izlietot, uzstādot iekārtas un sistēmas efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai, energoefektīva apgaismojuma izveidošanai, kā arī elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu modernizēšanai.

Ieguldījumi atjaunojamo resursu izmantošanā

Savukārt otra aktivitāte ir saistīta ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tās ietvaros projekta iesniedzējs varēs apmaksāt konsultācijas būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, iegādāties atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, būvdarbus, kā arī segt būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas.

Atbilstoši MK noteikumiem atbalstu varēs saņemt biomasu izmantojošas katlu iekārtu (siltuma jauda nepārsniedz 3 MW), biomasu izmantojošas koģenerācijas staciju (siltuma jauda nepārsniedz 3 MW), energoavotu ar siltuma sūkņiem un saules kolektoru iegādei.

Konkursa attiecināmajās izmaksās faktiski ir iekļautas gandrīz visas darbības, kas ļauj ietaupīt enerģiju, līdz ar to dodot savu ieguldījumu vides aizsardzībā. 

"Finansiālais atbalsts nedaudz pārsniedz trīs miljonus latu."

"Sīkajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad projekts iesniegts VARAM," skaidro I.Henilane. "Tas nozīmē, ka tie jau var uzsākt būvdarbus. Taču pastāv risks, ka projekts netiks apstiprināts. Savukārt lielajiem komersantiem šāda situācija  iestājas brīdī, kad ar ministriju ir noslēgts līgums. Tikai šādā gadījumā lielie uzņēmumi varēs saņemt līdzfinansējumu."

Pretendentiem ļoti rūpīgi jāsagatavo visu dokumentu pakete, kur vajadzēs iekļaut virkni tā dēvēto neprecizējamo datu. Turklāt konkursa laikā tos nedrīkstēs labot. Ja šajos datos tiks atklātas kļūdas, projektu noraidīs.

Visai liels darbs projektu pieteicējiem būs jāiegulda arī CO2 un attiecināmo izmaksu aprēķinos.

Projektu īstenošanu uzraudzīs Vides investīciju fonds

Atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" šā projekta uzraudzība ir uzticēta VSIA "Vides investīciju fonds" (VIF). Fonda uzdevums cita starpā ir veicināt efektīvu un caurskatāmu KPFI finansējuma apgūšanu.

Tāpat kā citus KPFI projektus, arī šo Vides investīciju fonds uzraudzīs piecu gadu garumā. Finansējuma saņēmējiem tam reizi ceturksnī būs jāiesniedz starpposma pārskati, noslēguma pārskats pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, bet monitoringa pārskats – piecus gadus pēc projekta īstenošanas. Tas nozīmē, ka attiecīgus dokumentus nāksies gatavot visu šo periodu.

"Aktivitātes plānots īstenot tikai ar ražošanas procesu saistītās ēkās."

Komersantiem šā projekta ietvaros būs pieejami trīs veida maksājumi – avanss (15% no KPFI), viens vai divi starpposma maksājumi (līdz 75% no KPFI) un noslēguma maksājums. Lai saņemtu šos maksājumus, VIF jāiesniedz virkne izdevumus pamatojošu dokumentu. Turklāt maksājumus var saņemt tikai par paveiktiem darbiem.

"Pieredze liecina, ka parasti daudzos projektos tiek izdarītas izmaiņas," stāsta VIF projektu vadītāja Ieva Sīmane. "Tāpēc projekti ir jāsagatavo ļoti pārdomāti un rūpīgi, jo īstenošanas gaitā tajos jaunas aktivitātes nevarēs iekļaut. Tāpat netiks piešķirts papildu finansējums. Nav pieļaujama arī projekta realizācijas termiņa pagarināšana vai sasniedzamā CO2 emisijas samazinājuma rādītāja samazināšana."

Ja projektā paredzētie rezultāti netiek sasniegti, komersantam sākas nepatikšanas. Kā noteikts MK noteikumu Nr.559 63.punktā, finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tostarp par CO2 emisiju samazinājumu.

"Ja pēc pirmā ietaišu ekspluatācijas gada CO2 emisijas plānotais samazinājums nav sasniegts, VIF ir jāiesniedz pasākumu plāns šīs neatbilstības novēršanai, bet attiecīgos pasākumus komersantam gan vajadzēs īstenot par saviem līdzekļiem," informē I.Sīmane. "Ja neatbilstības tiks novērotas arī otra gada garumā, VIF ir tiesīga pieņemt lēmumu par KPFI līdzekļu atgūšanu."

Tieši tāpēc interesentiem ir rūpīgi jāiepazīstas ar MK noteikumiem un citiem VARAM un VIF dokumentiem, lai, kā saka, "nepaslīdētu kāja". Jāņem arī vērā, ka apstiprināto projektu aktivitātes jāīsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU