Konkursā piecās nominācijās tika vērtēti energoefektīvākie atjaunotie daudzdzīvokļu nami, daudzdzīvokļu ēkas – jaunbūves, sabiedriskās ēkas, sabiedriskās ēkas – jaunbūves un jaunbūvētās energoefektīvākās vienģimenes ēkas Latvijā. Kopumā žūrija saņēma divdesmit vienu pieteikumu, visvairāk - nominācijā energoefektīvākie atjaunotie daudzdzīvokļu nami (12).
Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2010” par galveno vērtēšanas kritēriju tika izraudzīts kopējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kas atspoguļo ēkas energoefektivitāti. Nominācijās par ēku renovāciju papildus tika vērtēts siltumenerģijas ietaupījuma rādītājs pēc renovācijas, bet par sekundāriem kritērijiem tika izvirzīti būvniecības ilgtspējīgie risinājumi un kvalitāte, „zaļā” iepirkuma principu piemērošana būvdarbos, arhitektoniskā kvalitāte un ventilācijas sistēmas risinājumi.
Gan enerģētiskās neatkarības, gan dzīves kvalitātes labad
Atklājot pasākumu, ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka „būt taupīgiem, domāt un rīkoties „zaļi” – tie mūsdienās ir nozīmīgi vērtību kritēriji. Siltumnoturīgas ēkas ir viens no veidiem, kā to varam īstenot dzīvē, tādēļ esmu gandarīts par ikvienu – kā sabiedrisko, tā dzīvojamo māju, kas ir būvēta atbilstoši energoefektivitātes standartiem. Par labu šim procesam runā trīs pamata argumenti. Pirmkārt, Eiropas Savienības līdzfinansējums, ko iedzīvotāji var saņemt savu ēku renovācijai, un ir arī atbalsts mūsu būvniecības nozarei un būvmateriālu ražotājiem. Otrkārt, samazinot energoresursu patēriņu, mēs paaugstinām savas valsts energoneatkarību. Bet trešais un galvenais - iedzīvotājiem ir mazāki komunālie maksājumi, vienlaikus tiek sakopta vide un katra atjaunotā ēka kļūst par pozitīvo piemēru kaimiņam.
Visi konkursa dalībnieki ir apliecinājuši sevi kā kārtīgi un rūpīgi saimnieki. Tāpēc droši var uzskatīt, ka šodien saņemtās laureātu apliecības ir mājas saimnieka kvalitātes zīme.”
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis akcentēja: „VARAM līdzfinansētie projekti ne tikai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas gaisā un nepieciešamo siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas daudzumu ēkās, bet vienlaikus arī dod ļoti ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā kopumā. Latvijai ir ļoti labs potenciāls, īstenojot dažādus ar energoefektivitātes palielināšanu saistītus projektus gan pašvaldību, gan privātajā sektorā. Tāpēc svarīgi ir turpināt uzsākto darbu un neapstāties pie jau sasniegtā.”
Vācu partneri, aizņēmums bankā un – divkāršs ietaupījums
„Biju gandarīts, ka konkursam visvairāk tika pieteiktas tieši renovētās daudzdzīvokļu mājas,” sarīkojumā priekā dalījās konkursa žūrijas loceklis Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. „Šie padomju laikā būvētie nami ir īsti siltuma enerģijas šķērdētāji, kuru apsilde, paaugstinoties energoresursu cenām, maksā arvien dārgāk. Šobrīd liels atbalsts ir ERAF līdzfinansējums. Taču vienlaikus jāteic, ka vairāki konkursam pieteiktie nami bija renovēti tikai par šo māju dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, vēl pirms radās iespēja iegūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Kā žūrijas loceklis gribu īpaši uzteikt šo cilvēku sasniegtos rezultātus un, galvenais, vēlmi dzīvot labāk. Diemžēl jāatzīst, ka šiem namiem citu starpā rezultāti nebija paši labākie, jo dzīvokļu īpašnieki ierobežoto līdzekļu dēļ gluži vienkārši nevarēja atļauties īstenot visus iecerētos darbus, lai sasniegtu iespējami labāko efektu.”
Nominācijā „Energoefektīvākie atjaunotie daudzdzīvokļu nami” 1. vietu ieguva 1983. gadā būvētā 104. sērijas projekta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Jelgavā, Helmaņa ielā 3.
"Būt taupīgiem, domāt un rīkoties „zaļi” – tie mūsdienās ir nozīmīgi vērtību kritēriji."
Šīs 24 dzīvokļu ēkas apkurināmā platība ir 1181,8 kvadrātmetri. Pēc renovācijas siltumenerģijas patēriņš karstajam ūdenim un apkurei ir 98,8 kWh/m2 - par 57,5% mazāks salīdzinājumā ar siltumenerģijas patēriņu pirms renovācijas (232,1 kWh/m²).
Helmaņa ielas nama renovācijas projektu 2009. gadā kopīgiem spēkiem īstenoja Latvijas Vides ministrija un Vācijas Federālās Republikas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālā ministrija, Vācijas Attīstības bankas Bonnas filiāle (KfW), „Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīva” (IWO – Initiative Wohningswirtschaft Osteuropa), DnB NORD Banka un SIA ,,Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde” (NĪP).
Kopējie kapitālieguldījumi nama renovācijai nedaudz pārsniedza 224 tūkst. latu, no kuriem 40% sedza Vācijas puse. Pēc kopīgas vienošanās mājas iedzīvotāji pilnvaroja nama apsaimniekotāju SIA „Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde” (JNĪP) par pārējo summu ņemt aizdevumu uz piecpadsmit gadiem bankā „DnB NORD Banka”.
Renovācijas laikā tika nosiltinātas ēkas ārsienas, cokols, bēniņu pārsegums un pagraba griesti, nomainīti logi, kā arī tika pārbūvēta apkures sistēma (no viencauruļu uz divcauruļu) un izbūvēta piespiedu ventilācijas sistēma. Projekta ietvaros tika atrisināta viena no „sāpīgākajām” veco māju jeb lodžiju problēmām: renovācijas laikā lodžijas tika atjaunotas un aizstiklotas, kā arī veikti citi darbi, ievērojami uzlabojot mājas tehnisko stāvokli.
„Īpaši gribu uzsvērt, ka vācu partneri visā būvniecības laikā uzraudzīja darbu kvalitāti, neļaujot izmantot ēkas renovācijas projektā neparedzētus vienkāršākus vai lētākus risinājumus. Tādējādi skrupulozi tika ievērotas visas tehnoloģijas, rezultāti ir teicami, un konkursā pirmā vieta nodrošināta,” uzsver Ģ. Beikmanis.
„Lai gūtu labus rezultātus, māju nepieciešams renovēt kompleksi,” uzskata JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis. „Katra kļūme vai nepadarīts darbs samazina iecerēto rezultātu. Tā ir galvenā atziņa, kuru guvām, atjaunojot Helmaņa ielas namu Jelgavā.”
Vēdināma fasāde, kontrolējams mikroklimats
Savukārt nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve” pirmo vietu ieguva daudzdzīvokļu ēka „Dienvidu pakavs-2” Rīgā, Vienības gatvē 192.
Šis daudzdzīvokļu nams ekspluatācijā tika nodots 2008. gadā, tā kopējā platība ir 17 224 m², un mājā ir 147 dzīvokļi.
"Visi konkursa dalībnieki ir apliecinājuši sevi kā kārtīgi un rūpīgi saimnieki."
Ēkā ierīkota centralizētā siltumapgāde, kur apkures sistēmā izmantota divvadu horizontālā sadale. Savukārt ventilācijas sistēma ierīkota pēc principa – dabiskā pieplūde caur regulējamu atveri ārsienā uz radiatoru, mehāniskā nosūce pēc pieprasījuma (ar istabas gaisa parametru kontroli katrā dzīvoklī). Tā mājokļos tiek nodrošināta laba gaisa kvalitāte un komforta līmenis. Kopējais siltumenerģijas patēriņš gadā ir 62 kWh/m2.
Žūrija īpaši uzsvēra ēkas projektā paredzēto energovadības sistēmu, kas katrā dzīvoklī ļauj kontrolēt mikroklimatu, kā arī oriģinālu arhitektonisko risinājumu ar vēdināmām fasādēm.
„Šobrīd attīstītājiem kopā ar būvniekiem, strādājot pie jaunajiem projektiem, par sava kopdarba virzītājiem vajadzētu izvēlēties vārdus – precizitāte un sadarbība, sākot no būvniecības ieceres līdz tās īstenošanai materiālā. Visai bieži arhitekts izveido priekšlikumu, taču nākas secināt, ka tas nav racionālākais risinājums un projektu nākas pārstrādāt. Neapšaubāmi, šāda situācija būvniecības procesā rada problēmas.
Attīstot projektus, esmu guvusi galveno mācību – precīzi jāsagatavojas būvniecības procesam un jāveicina tajā iesaistīto dalībnieku nepārtraukta sadarbība,” uzskata šā projekta iesniedzēja SIA „Pilsētmāju pārvaldnieks” valdes priekšsēdētāja, arī Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere.
Viena no pirmajām Latvijā
Vienģimenes māju nominācijā uzvarētāja laurus izpelnījās nams “Lielkalni” Ģipkā, Rojas novadā. Ēka ekspluatācijā nodota pagājušajā gadā, un tās kopējā platība ir 191,8 kvadrātmetri.
Mājā ir ierīkots zemes siltumsūknis, kas nodrošina apkuri un karsto ūdeni; tai ir trīskārši stikloti logi un stiklota fasāžu sistēma, kā arī virsgaismas logos ir ierīkoti fotoelementi. Lai ēkā nodrošinātu kvalitatīvu gaisa apmaiņu un papildus palīdzētu taupīt siltumenerģiju, ir uzstādīta rekuperācijas sistēma. Šīs divstāvu ēkas siltumenerģijas patēriņš – 28 kWh/m2 gadā.
Ēka izceļas ar inovatīviem un ilgtspējīgiem risinājumiem un materiāliem. Piemēram, tajā iebūvēta ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanas koeficientu 95–98% robežās, jumta logu paketēs iestrādāti saules elementi elektroenerģijas ieguvei, zemes kontūru siltumsūknis u.c.
Žūrija atzīmēja, ka šī ir viena no pirmajām zema enerģijas patēriņa ēkām Latvijā, kurā izmantota virkne pasīvās mājas būvniecības principu un konstruktīvo elementu.
Līderi – bērnudārzi
Tā nu ir sanācis, ka sabiedrisko ēku grupā pirmās vietas ieguvuši divi bērnudārzi –„Kastanītis” (renovēts) Rīgā un „Bitīte” (jaunbūve) Ventspilī.
„Kastanītī” pirms renovācijas bija uzstādīta autonomā apkure – akmeņogļu katli. Lai uzlabotu energoefektivitāti, pērn ēku renovēja: tika siltināta fasāde un jumta plakne, kā arī nomainīta apkures sistēma. Būvniecības laikā šajā pirmsskolas iestādē ierīkoja zemes siltumsūkņa apkures ietaises un esošās viencauruļu apkures sistēmas vietā uzstādīja divcauruļu sistēmu.
"Lai gūtu labus rezultātus, māju nepieciešams renovēt kompleksi."
Siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņš 2010./2011. gada apkures sezonā bija 33,52 kWh/m2, un kopējās būvdarbu izmaksas - 166 791,75 lati.
Konkursa žūrija atzinīgi novērtēja gan apkures sistēmas pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamo energoresursu, gan sasniegto augsto siltumenerģijas ietaupījumu – 87% salīdzinājumā ar ēkas energoefektivitāti pirms renovācijas.
Arī jaunbūvētajā pirmsskolas izglītības iestādē „Bitīte” siltumapgādi ziemā un karsto ūdeni vasaras mēnešos nodrošina siltumsūknis ar grunts kolektoru. Ēkā ir uzstādītas gaisa rekuperācijas iekārtas.
Siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņš 2010./2011. gada apkures sezonā nedaudz pārsniedza 24 kWh/m2; projekta kopējās izmaksas – 1,67 milj. latu.
Žūrija īpaši uzteica siltumapgādes un ventilācijas risinājumus, kas bērnudārza audzēkņiem nodrošina veselīgu iekštelpu mikroklimatu.
Projektu pieņemšana turpinās
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros līdz šā gada jūnija sākumam kopumā bija saņēmusi 512 projektu iesniegumus mājokļu renovācijai. Šo projektu īstenošanai nepieciešamais ERAF līdzfinansējuma apjoms ir 28,9 milj. latu.
Visaktīvākie novadi projektu iesniegšanā ir Kurzeme (148) un Vidzeme (120), no Zemgales ir saņemti 93, Rīgas reģiona - 88 un Latgales - 21 projekts. Kopumā kopš programmas uzsākšanas visvairāk projektu iesniegumu ir saņemti no Liepājas (76), Valmieras (49), Rīgas (41), Ventspils (27) un Limbažu novada (23).
Līdz 3. jūnijam LIAA bija noslēgusi 186 līgumus par mājokļu renovāciju, kuru īstenošanai piesaistīts ERAF līdzfinansējums 10,296 milj. latu apmērā. Aktivitātes kopējais finansējums ir 44,3 milj. latu.
Iesniegto projektu skaits liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte un interese par daudzdzīvokļu māju renovāciju ir ievērojami pieaugusi.
