Patlaban Šengenas valstu zona ir ļoti liela. Tāpēc Francijas satraukumam par iespējamām bēgļu straumēm ne tikai no Tunisijas, bet arī no citiem Āfrikas "karstajiem punktiem" pievienojās arī Austrija, Nīderlande, Beļģija un Vācija. Galvenā problēma bija tā, ka Itālija tunisiešiem masveidā bija piešķīrusi ne tikai vīzas, bet pagaidu uzturēšanās atļaujas. Tā kā situācija kļuva arvien nopietnāka un savu vēlmi uz laiku slēgt robežas izteica pat Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele, šo jautājumu izvērtēja Eiropas Komisija. Nākamnedēļ jautājumu apspriedīs ES valstu iekšlietu ministri, bet 24. jūnijā ES migrācijas politiku analizēs ES valstu vadītāji Eiropadomes sanāksmē.
"Šengenas reformu nedrīkst veikt tikai īslaicīgu mērķu sasniegšanai. Jāizstrādā ļoti precīzi kritēriji."
EK tieslietu un iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma nākusi klajā ar paziņojumu, ka zināmas pārmaiņas ES migrācijas politikā tikšot veiktas – valstīm uz laiku tiks paredzētas tiesības atjaunot dokumentu pārbaudi uz robežām. Taču šī robežu slēgšana tiks stingri kontrolēta visas Eiropas līmenī, un, lai valstij būtu iespēja kontroli atjaunot, būs ļoti pamatoti jāpierāda tās nepieciešamība.
Komisāre ir pārliecināta, ka Šengenas reformu nedrīkst veikt tikai īslaicīgu mērķu sasniegšanai. Ir jāizstrādā ļoti precīzi kritēriji, kādos gadījumos, kā un uz cik ilgu laiku šāda robežkontroles atjaunošana būtu ieviešama. "Itālija, uzņemot 25 000 Tunisijas migrantu, ir radījusi sarežģītu situāciju. Taču ar to vēl ir par maz, lai esošo kārtību nekavējoties mainītu," uzsver S. Malmstrēma. "Šogad Lībijas pilsoņu kara dēļ bēgļu gaitās devušies apmēram 650 000 cilvēku, bet pērn patvērumu ES lūdza 236 000 bēgļu arī no citām valstīm. Taču Šengena ir fantastisks sasniegums, liela Eiropas vērtība, un mums tā jāaizstāv visiem spēkiem."
"Ir ziņas, ka albāņu, turku un pēcpadomju kriminālie grupējumi tiecas paplašināt savu darbību ES."
Arī vairāki citi Eiropas politiķi izteikušies pret to, ka būtu pieļaujamas kādas Šengenas sistēmas būtiskas pārmaiņas. Sāra Ludforda, britu liberāļu pārstāve Eiropas Parlamentā, uzskata: "Katrai dalībvalstij ir jāpilda savas saistības, kontrolējot migrantu situāciju tajā, nevis jāslēdz robežas. Šengenas vērtība ir pārāk nozīmīga visai ES, lai to upurētu īslaicīgai nepieciešamībai." Viņas kolēģis no Vācijas, EP deputāts Manfreds Vēbers domā: "Mēs nevaram pieļaut to, ka tiek iznīcinātas cilvēku brīvās pārvietošanās iespējas – viena no ES pamatvērtībām un tās simbols."
Tomēr Eiropola tikko sniegtā kriminogēnās situācijas datu analīze liecina, ka bezrobežu sistēmai ir viena nepatīkama ēnas puse. Proti, tā veicinājusi lielāku organizētās noziedzības nostiprināšanos. Ir ziņas, ka albāņu, turku un pēcpadomju kriminālie grupējumi tiecas paplašināt savu darbību Eiropas Savienībā, un, iespējams, viņi šim nolūkam varētu izmantot iespējas, kuras sniegs Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās Šengenas zonai, kā ar iecerētie vīzu atvieglojumi Rietumbalkānu valstīm, Moldovai un Ukrainai. Patlaban Rumānijas un Bulgārijas iestāšanos šajā zonā bloķē Vācija un Francija, uzskatot, ka abas valstis neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem.
