Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Boriss Koļesņikovs
2010. gada ziņojumā par imigrāciju un patvērumu ir apkopoti nozīmīgākie panākumi, kas ES un valstu līmenī sasniegti migrācijas jomā.
Tajā uzskaitīti arī pasākumi, kas veikti, lai Grieķijai palīdzētu pārvaldīt tās ārējās robežas, tostarp gadījums, kad FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām) nosūtīja robežsargus no citām Eiropas valstīm uz Grieķijas sauszemes robežu ar Turciju, kā arī lielais atbalsts, ko Komisija un dalībvalstis sniedza Grieķijai, lai veiktu valsts patvēruma sistēmas pilnīgu pārskatīšanu. Šis notikums sasaucas ar patlaban aktuālo Ziemeļāfrikas bēgļu jautājumu.
Ieteikumi
Pašreizējie ES tiesību akti vīzu politikas jomā nenodrošina iespēju ātri pieņemt lēmumus migrācijas jautājumos. EK ierosinātie grozījumi paredz ieviest drošības klauzulu, kas konkrētos ārkārtas apstākļos ļautu pagaidu kārtā atjaunot vīzas prasību trešo valstu pilsoņiem.
"EK ierosinātie grozījumi Regulā paredz drošības klauzulu, kas ārkārtas apstākļos ļautu pagaidu kārtā atjaunot vīzas prasību trešo valstu pilsoņiem."
Šāds mehānisms ES nodrošinātu instrumentu, kas izmantojams vienīgi ārkārtas apstākļos un kas ļautu novērst jebkādas iespējamas negatīvas sekas, ko rada vīzu režīma liberalizācija, kā arī nelegālo migrantu vai patvēruma meklētāju, kuru pieprasījumi nav pietiekami pamatoti, lielu pieplūdumu ES. EK ierosinātie grozījumi palīdzēs uzlabot dalībvalstu uzticēšanos vīzu režīma pārvaldīšanai un tā turpmākai liberalizācijai.
Lai nodrošinātu jauno priekšlikumu īstenošanu, Eiropas Komisija sniegusi konkrētus priekšlikumus, lai veiktu grozījumus Regulā* Nr.539/2001 par vīzām. Tie tiks apspriesti nākamajā ES Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 9. jūnijā. Tādā veidā tiks sagatavots pamats debatēm par Eiropas politiku patvēruma un migrācijas jomā starp ES valstu un valdību vadītājiem. Debates notiks Eiropadomes sanāksmes laikā 24. jūnijā Briselē. Lai izmaiņas iestrādātu tiesību aktos, būs nepieciešams Eiropas Parlamenta atbalsts un kvalificēts dalībvalstu balsu vairākums Eiropadomē.
"Patlaban attieksme pret patvēruma meklētājiem un viņiem sniegtās garantijas ES ir ļoti atšķirīgas, iespējas iegūt aizsardzību ir atkarīgas no dalībvalsts, kura izskata patvēruma pieteikumu." ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma
ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma imigrācijas jautājumu risināšanas sakarā saka: "Patiesas kopējās ES politikas nostiprināšana imigrācijas un patvēruma jomā ir viena no manām galvenajām prioritātēm. Patlaban attieksme pret patvēruma meklētājiem un viņiem sniegtās garantijas ES ir ļoti atšķirīgas, turklāt iespējas iegūt aizsardzību ir ļoti dažādas un atkarīgas no dalībvalsts, kura izskata patvēruma pieteikumu. Tas ir jāmaina.
Mums ir nepieciešamas efektīvas un taisnīgas patvēruma procedūras, kā arī piemēroti un salīdzināmi uzņemšanas nosacījumi attiecībā uz patvēruma meklētājiem visā ES. Tajā pašā laikā standartiem, par kuriem mēs vienojāmies Eiropas līmenī, ir jābūt vienkāršiem, skaidriem un izmaksu ziņā efektīviem. ES ir jāpastāv par savām vērtībām un jānodrošina aizsardzība tām personām, kuras šeit meklē patvērumu no vajāšanas un konfliktiem. Tāpēc mums ir jāpilda mūsu apņemšanās līdz 2012. gadam izveidot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.
Lai atrisinātu situāciju Vidusjūras dienvidu reģionā, ir nepieciešama turpmāka ES rīcība. ES jau ir veikusi vairākus īstermiņa pasākumus, lai palīdzētu Ziemeļāfrikas valstīm risināt jautājumus saistībā ar migrācijas spiedienu un lai atbalstītu visvairāk ietekmētās dalībvalstis, nodrošinot saskaņotu ES atbildi tiem, kuriem vajadzīga mūsu palīdzība. Tomēr Komisijas ierosinātie pasākumi ir plašāki nekā neatliekamu vajadzību apmierināšana.
"Eiropadomes sanāksmes laikā 24. jūnijā notiks debates par Eiropas politiku patvēruma un migrācijas jomā."
Plānojam izveidot labāk organizētu sadarbību ar Ziemeļāfrikas valstīm. Mobilitātes un efektīvi pārvaldītas migrācijas veicināšana ir gan ES, gan Ziemeļāfrikas valstu interesēs. Eiropa kļūs arvien atkarīgāka no darbaspēka migrācijas, tāpēc Ziemeļāfrikas valstu piedāvātais potenciāls jāizmanto savstarpēji izdevīgā veidā. Tāpēc mums arī jānodrošina, lai studenti, pētnieki un uzņēmēji varētu vienkāršāk ceļot uz citām valstīm. Šim nolūkam mums ir jārada vairāk likumīgu iespēju, palielinot sadarbību ar mūsu dienvidu kaimiņiem, ieviešot skaidrus noteikumus un izveidojot drošus apstākļus, lai apmierinātu visu pušu intereses. Mums arī jāatvieglo ceļošana uz ES, veicot vīzu režīma turpmāku liberalizāciju. Tajā pašā laikā mums jānodrošina, lai mūsu nolīgumi par vīzu režīma liberalizāciju netiek izmantoti ļaunprātīgi."
* Regula katrā ES dalībvalstī stājas spēkā tieši, bez individuālas transponēšanas jeb iekļaušanas katras dalībvalsts tiesību aktos.
