Kultūras ministrijas kompetence sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā ir:
- izstrādāt valsts politiku sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā;
- nodrošināt sabiedrības integrācijas politikas koordinētu ieviešanu;
- veicināt labvēlīgas vides veidošanos pilsoniskās sabiedrības attīstībai;
- nodrošināt Latvijas mazākumtautību, t.sk. romu, tiesību ievērošanu, veicinot rasu un etniskās diskriminācijas izskaušanu;
- sekmēt lībiešu (līvu) etniskās identitātes, tradīciju, kultūras un valodas saglabāšanu;
- koordinēt sabiedriskā labuma komisijas darbībai nepieciešamo locekļu atlases procesu.
Integrācijas politika bija ļoti nepieciešama jau kopš 90. gadu sākuma, bet aizvadītajos gados tika uzskatīts, ka integrācijas problēmu Latvijā nav. Beidzot godīgi tiek pateikts – integrācijas problēmas pastāv. Jāsecina, ka līdzšinējā integrācijas politika bijusi pārāk lojāla un izdabājoša krievvalodīgajai mazākumtautībai.
Pārkāpjot mītiem un aizspriedumiem, varam atrast daudz kopīga, vienojoša visu Latvijā dzīvojošo tautu starpā un tādējādi viens otru bagātināt, jo nedz latvieši, nedz mazākumtautības taču nav ieinteresēti dzīvot sašķeltā sabiedrībā. Ir labi, ka Nacionālās identitātes un integrācijas vadlīniju projektā attiecībā uz latviešiem ieviests jēdziens "valstsnācija", taču būtu jānovērš tās lingvistiskā diskriminēšana.
Mērķis – integrācija Rietumu pasaulē
Projektā ir aprakstīta bāze, uz kuras var būvēt turpmāko integrācijas politiku. Projekts ievietots KM mājaslapā www.km.gov.lv un ir atvērts sabiedrības diskusijām. Diskusijas varētu raisīt jēdzieni "latviska kultūra" (tautiska, etnogrāfiska) un "Latvijas kultūra" (viss labais, kas Latvijā radīts), par ko mazākumtautībām ir sava, atšķirīga izpratne, kā arī citi vadlīnijās sniegtie formulējumi.
"Latviešu valstsnācija (tie ir latvieši) ir iekļaujoša, un tai ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtai tiem, kas vēlas iekļauties."
"Latvijas nacionālās identitātes un integrācijas programmas mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta – nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālās valsts līdzsvarotai attīstībai," teikts projektā, vienlaikus akcentējot saliedētas sabiedrības izveides principus.
Politikas principi
Atvērtā latvietība
Latviešu valstsnācija (nācija, kura attiecīgajā nacionālajā valstī nosaka tās nacionāli kulturālo identitāti, un tie ir latvieši) ir iekļaujoša, un tai ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtai tiem, kas vēlas iekļauties. Tas nozīmē, ka par latvieti var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt. Katra cilvēka izvēle nosaka, vai blakus latviskajai identitātei, kas ir kopēja, viņš vēlas saglabāt arī savu nacionālo savpatnību, mazākumtautības identitāti.
Piederība Eiropai
Latvijas valsts vērtību sistēmas pamatā ir uzticība fundamentālajām Eiropas vērtībām – demokrātijai, likuma varai, cilvēktiesībām. Eiropeiskā identitāte ir vērtību identitāte, kas ir daļa no dažādo Eiropas nāciju nacionālās identitātes.
Mazākumtautību savpatnības saglabāšana
Latvijā ar valsts atbalstu jebkuram mazākumtautību pārstāvim ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, jo mazākumtautības un to kultūra ir neatņemama un svarīga Latvijas sabiedrības un kultūrtelpas sastāvdaļa.
"Latvijas valsts pienākums ir saliedēt sabiedrību uz kopīgo vērtību pamata, veicinot šo procesu demokrātiskiem līdzekļiem."
Katra cilvēka brīvā izvēle tiek respektēta, cilvēktiesības ievērotas
Izvēloties savu identitāti, ikviens indivīds ir brīvs. Jebkura brīvprātīgā izvēle tiek respektēta no valsts puses, mijiedarboties un sadarboties ar visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu izvēles. Latvijas valsts pienākums ir saliedēt sabiedrību uz kopīgo vērtību pamata, veicinot šo procesu demokrātiskiem līdzekļiem.
Identitātes ir papildinošas, nevis izslēdzošas
Dažādās identitātes (vienam indivīdam vienlaicīgi var būt divas vai vairākas identitātes: etniskā, latviskā, eiropeiskā, globālā u.c.) nevis izslēdz, bet gan bagātina viena otru. Mazākumtautību identitātes pastāv un attīstītās līdzās latviskajai identitātei.
Rosina sabiedrību iesaistīties projekta apspriešanā
Uzņemoties kultūras ministres pienākumus, Nacionālās identitātes un integrācijas vadlīniju izstrāde ir viena no Sarmītes Ēlertes darba prioritātēm. Viņa norāda: "Vadlīniju sagatavošanas laikā gribu rosināt diskusiju par mērķiem, tāpēc Nacionālās identitātes un integrācijas vadlīnijas ir publiskotas jau projekta stadijā."
Ministre uzskata, ka sabiedrības saliedēšanas jomā divdesmit gados daudz paveikts, bet jāatzīst arī tas, ko nav izdevies panākt un jāizvirza jauni mērķi. "Eiropas valstīs pēdējā laikā sākušās debates par nepieciešamību stiprināt nacionālo identitāti, valodu un kopīgo vērtību pamatu, un tas dos vērtīgu iespēju pieredzes apmaiņai integrācijas jomā," saka S. Ēlerte.
"Latvijas valsts nacionālās identitātes un integrācijas politikai ir jāatbild gan uz jauniem XXI gadsimta izaicinājumiem, gan jāturpina pagājušā gadsimta 90. gados sāktais sabiedrības saliedēšanas darbs," uzsvērts programmas projektā. Jācer, ka sabiedrība, piedaloties diskusijās, būs ieinteresēta nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas valsts politikas izstrādē un šīs vadlīnijas tiks pieņemtas, jo tas vienkārši ir jādara.
