Kādēļ šogad kustības „Lielā talka 2011” atklāšana notiek tik agri? Jo pieredze, kas talkas rīkotājiem uzkrājusies kopš 2008. gada pirmās „Vislatvijas talkošanas”, liecina: kaut arī cilvēku daudzums, kas piedalās sakopšanā, ik gadu aug, cilvēkiem pirms un arī pēc talkas jāskaidro, kāpēc tā vajadzīga. Tādēļ talkai šogad pievienota jauna vērtība – izglītības programma, kas arī bijis lielākais iemesls uzsākt kustību, negaidot aprīļa nogali.
Līdztekus izglītošanai jau februārī norisināsies vēl viens pasākums – fotokonkurss. Tā temats: „Sniegavīri PAR tīru Latviju!". Fotokonkurss ilgs līdz 27. februārim, un tā laikā nepieciešams:
- uzvelt dažnedažādus sniegavīrus, vienu vai vairākus,
- tos izdekorēt ar dabiskiem materiāliem,
- sniegavīra rokās (blakus, uz galvas, uzkārtu kaklā u.tml.,) ielikt uzrakstu ar darbību, kas veicinātu dabas tīrību, piemēram, „Izmantosim auduma iepirkuma maisiņus!", „Braucam ar velosipēdiem!", „Nepiesārņo dabu ar atkritumiem!",
- pie uzraksta obligāti piezīmēt klāt arī „Lielās Talkas" logotipu,
- tad savu sniegavīru nofotografēt un
- fotogrāfiju augšupielādēt „Lielās Talkas" mājaslapā www.talkas.lv, sadaļā „Sniegavīri PAR tīru Latviju!".
"Šogad Lielajā talkā varētu darboties jau 200 000 talcinieku."
Tiem, kas fotogrāfijas portālā aplūkos un vērtēs, būs iespēja nobalsot vienu reizi dienā no viena datora. Savukārt Lielās talkas žūrija konkursa noslēgumā izvēlēsies piecus uzvarētājus, kuri būs izveidojuši visatraktīvākos sniegavīrus ar visvērtīgākajiem uzrakstiem. Balvu iegūs arī tās fotogrāfijas īpašnieks, kura sniegavīrs būs ieguvis visvairāk balsojuma punktu. Visi seši uzvarētāji saņems ielūgumu uz Lielās talkas noslēguma koncertu 30. aprīļa vakarā, kā arī pārsteiguma balvas no Lielās talkas organizatoriem un draugiem.
Godaprāts un dzelteni maisi
Lielās talkas pieredzējusī vadītāja Vita Jaunzeme lēš, ka šogad varētu darboties jau ap 200 000 talcinieku. Tādēļ organizētāji ir pateicīgi vispirms valstij Vides un reģionālās attīstības ministrijas personā, kas no vides aizsardzībai novirzītajiem līdzekļiem Lielās talkas vajadzībām atvēlējusi 40 000 latu - pusi no nepieciešamās naudas summas, gan arī trim lielajiem pasākuma ģenerālsponsoriem – valsts AS „Latvijas valsts meži”, Rīgas Brīvostas pārvaldei un SIA „Skonto būve”, kas piešķīruši atlikušo finansējumu.
„Bez atbalstītājiem mēs nevarētu, jo tad talciniekiem būtu pašam gan jāpērk maisi, gan jāmaksā par savākto atkritumu izvešanu. Jau esam pasūtījuši 800 000 polipropilēna maisus dzeltenā krāsā, lai tie atšķirtos un pēc tam visu gadu nebūtu jāvāc „mistiskie baltie” maisi pa ceļmalām,” teic Vita Jaunzeme, atminoties iepriekšējo gadu sūro pieredzi. „Tieši tādēļ arī šogad - atšķirībā no iepriekšējiem gadiem - talkas maisus dalīs nevis veikalu tīklos, bet tikai pašvaldībās talkas norises dienā, lai izvairītos no negodprātīgiem cilvēkiem.”
Zināšanas lieliem un maziem
Lielās talkas izglītības programma, ko vada ārste Ilze Aizsilniece, sākusies jau 28. janvārī ar semināru „Gaiss. Ļauj sev elpot!”. Visā programmā plānoti trīs lieli pasākumi galvenokārt pieaugušu cilvēku izglītošanai. Izglītības elementi ir trīs stihijas - gaiss, ūdens, zeme – un cilvēks, kurā absorbējas visu stihiju ietekme. Mājaslapā www.talkas.lv izveidota sadaļa „Izglītojamies!” (http://www.talkas.lv/?page=622), kur jau atrodama informācijas par gaisu un cilvēka saistību ar to.
„Sākotnēji apmācīsim koordinatorus, lai viņi savā novadā var pastāstīt, ko izmesti un sadedzināti atkritumi dara sliktu cilvēkam,” teic ārste. Programma veidota tādēļ, lai cilvēki saprastu, ka atkritumus radām mēs paši un ka par to apsaimniekošanu ir jāmaksā - tieši tāpat, kā jāmaksā par ūdeni un elektrību. „Nedaudzie samaksātie lati par atkritumu izvešanu ir nākotnē ietaupīti daudzi simti vai pat tūkstoši latu, kas nebūs jāizdod veselības problēmu novēršanai,” uzskata Ilze Aizsilniece.
"Nedaudzie lati par atkritumu izvešanu nākotnē ietaupīs simtus, kas nebūs jāizdod sevis ārstēšanai."
Arī vides un reģionālās attīstības ministrs, lielās talkošanas „veterāns” Raimonds Vējonis uzsver: „Mums jāizglīto tie sabiedrības pārstāvji, kuri vēl joprojām izmanto mežu, pļavu un ceļmalu, lai izmestu savus atkritumus. Tāpēc ir svarīgi mācīt gan mazus, gan vecus, lai talkas kļūtu par patiesām Latvijas apzaļumošanas dienām.”
Līdz brīdim, kad galvenokārt stādīsim, nevis vāksim, paies ne mazāk kā trīs gadi, lēš ministrs. Viņš priecājas, ka kustībai pievienojas aizvien vairāk uzņēmumu. Jau pagājušajā gadā veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, kas Lielo talku atbalsta arī šogad. „Pēdējos garos ar Brīvostas pārvaldi patiešām laba sadarbība nostiprinājusies arī ministrijai, mēs spējam kopīgi izrunāt ostas attīstības projektus un pieņemt pareizākos lēmumus arī vides ziņā. Pārvalde daudz līdzekļu iegulda vides aizsardzībā - Mīlestības salā, attīstot putnu vērošanas vietas, nākotnē plāno veidot piekļuves vietas ūdenstilpēm. Varu teikt, ka viņu filozofija ir mainījusies,” ne bez gandarījuma atzīmē Raimonds Vējonis.
Pašvaldības - rosīgas, uzņēmēji – sparīgi
Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede uzteic pašvaldību lielo rosību, jo līdz šim talkai pieteikušās jau 118 pašvaldības. Tajās visās jau ir nozīmēti talkas koordinatori. „Tā kā cilvēku atsaucība gaidāma ļoti liela, mēs aicinām pieteikties brīvprātīgos, kuri koordinatoriem palīdzēs,” lūdz Mudīte Priede. „Talka nav tikai darbs, tie ir arī kopīgi svētki.”
Tam piekrīt ilgstošā talkas atbalstītāja valsts AS „Latvijas valsts meži” komunikācijas projektu vadītāja Līga Zute–Abizāre, apliecinot, ka arī Cūkmens šo dienu garām nelaidīs. Viņš aprīlī modīsies un steigsies talkā rokrokā ar skolēniem.
"Cūkmens aprīlī modīsies un steigsies talkā rokrokā ar skolēniem."
Lai Latvija kļūtu tīrāka un zaļāka, „Latvijas valsts meži” ne vien palīdzējuši atkritumu maisu iegādē, bet līdz pat jūnijam visā Latvijā rīkos meža stādīšanas dienas. „Latvijas valsts meži” komunikācijas projektu vadītāja akcentē: „Stādīt koku nozīmē palīdzēt Latvijai kļūt zaļākai un rūpēties par gaisu, ko visi elpojam.”
SIA „Skonto būve” šogad Lielo talku atbalsta pirmo reizi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis dalībai kustībā piešķir simbolisku nozīmi. Jau 2009. gadā „Skonto būve” nolēmusi pievērsties ar vidi saistīto objektu būvniecībai un vides attīrīšanai. „Mēs uzvarējām konkursā par Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanu, kas ir ļoti nozīmīgs projekts visai valstij. Latvija šim darbam ilgi gatavojās, un mēs turpmākos divus gadus tīrīsim valsti arī šādā izpratnē,” uzņēmējs velk paralēles. „Tādēļ Lielās talkas laikā nevaram stāvēt malā. Mēs to atbalstām, tas atbilst uzņēmuma darbības koncepcijai.”
Lielās talkas rīkošanā piedalās arī Rīgas Brīvostas pārvalde. Tās ārējo sakaru departamenta speciālists Haralds Apogs uzsver, ka pārvalde pārstāv vienu no svarīgajiem elementiem – ūdeni. „Ūdens mēdz pats sevi attīrīt. To redzam pēc stiprajiem vējiem, kad krastā izmesti dažnedažādi „liekie jaukumi”, no kā stihija grib atbrīvoties. Tas viss jāsavāc, un brīvostas darbinieki to dara, tāpēc esam ieinteresēti Lielajā talkā.”
Haralds Apogs pastāsta, ka brīvostas teritorijai piegulošās pludmales abpus moliem Daugavgrīvā un pie Vecāķiem kopj brīvostas darbinieki: „Tur nav rūpniecisko, bet ir tikai sadzīves atkritumi, kas dažkārt atvesti pat veselām mašīnām. Kā savācam, tā acīmredzot apkārtnes iedzīvotāji tos atved atkal, zinot, ka aiz viņiem tos kādam būs jānokopj...”
"Līdz pat jūnijam visā Latvijā notiks meža stādīšanas dienas."
Šogad pirmo gadu Rīgas Brīvostas pārvalde sāks publisko atpūtas zonu labiekārtošanu. Pirmā, ko nolemts atdzīvināt, ir piekļuves vieta Daugavai, kas jau vēsturiski ir bijusi, bet tagad panīkusi. Tā atrodas Vecmīlgrāvī, Emmas un Meldru ielas stūrī, pie bijušā zivju tirgus. Iecerēts izveidot zaļo zonu, nostiprināt krastu, radīt atpūtai nepieciešamo infrastruktūru – celiņus, soliņus, atkritumu tvertnes.
„Iniciatore šim darbam ir Vecmīlgrāvja attīstības biedrība. Radošie cilvēki Anša Bērziņa vadībā sarosījās, mēģinot iedzīvināt gan kultūrvēsturisko piemiņu, gan iespēju cilvēkiem kvalitatīvā vidē droši atpūsties pie ūdens. Rīgas Brīvostas pārvalde šai iecerei atsaucās, sākot apzināt vēlmes un iespējas, pēc tam pasūtot tehnisko projektu un, izejot visas procedūras, sākot fizisku vietas ierīkošanu,” par iecerēto stāsta H. Apogs. „Pāris gadu laikā darbs varētu būt pabeigts, un Vecmīlgrāvis iegūs skaistu, cilvēkam tīkamu vides stūrīti.”
.JPG)
