Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām, tāpēc to aizsardzību un apsaimniekošanu regulē “Īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai konkrētās aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Par koku sakopšanu ir atbildīgs īpašnieks, uz kura zemes atrodas attiecīgais dižkoks. Tāpat zemes īpašnieka pienākumos ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot par notikušām vai iespējamām izmaiņām – koka zaru nolūšanu u. tml.

Aizsargājamā koka nociršana pieļaujama vien gadījumos, kad koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst koka radīto bīstamību, piemēram, apzāģēt zarus vai izveidot atbalstus, vai koka augtspēja ir pilnībā zudusi. Lai aizvāktu vai nocirstu koku, jebkurā gadījumā nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rakstiska atļauja. Iesnieguma forma pieejama DAP tīmekļvietnes sadaļā “Atļaujas un saskaņojumi”.

Rīcība, novēršot vētras radītās sekas, ir atkarīga no postījumu ietekmes uz koku. Piemēram, ja ir nolūzis viens vai vairāki lieli koka zari vai arī daļa no stumbra, tad ieteicams DAP nosūtīt informāciju un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem, lai DAP dabas datu sistēmā “Ozols” varētu atjaunot informāciju par dižkoka stāvokli.

Ja koks ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts un pilnībā zaudējis augtspēju, bet nerada bīstamību, tad zemes īpašniekam jāiesniedz DAP iesniegums, lai saņemtu rakstisku atļauju dižkoka nociršanai (novākšanai). Minētās darbības būs pieļaujamas vien pēc atļaujas saņemšanas, kurā var tikt ietverti specifiski norādījumi. Atsevišķos gadījumos dižkoku stumbru aizvākšana nav pieļaujama, ja tas ir mājvieta kādai īpaši aizsargājamai sugai.

Ja koks rada bīstamības situāciju un ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts, zaudējis augtspēju un koka nociršana ir vajadzīga avārijas seku novēršanai, tad zemes īpašniekam jānofotografē dižkoks ar radītajiem postījumiem un telefoniski jāinformē par turpmāko rīcību DAP, lai iespējami ātri novērstu avārijas situāciju. Pēc vētras seku novēršanas nepieciešams iesūtīt iesniegumu un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem rakstiskas atļaujas saņemšanai. Tāpat jārīkojas situācijās, kad koks rada paaugstinātu bīstamību, proti, pastāv risks, ka koka stumbrs var nolūzt vai izgāzties, koka stumbrs ir sašķēlies, sasvēries, sakņu sistēma ir daļēji izcelta no augsnes, aizlūzis zars, tādējādi pastāvot iespējai apdraudēt cilvēku dzīvību, infrastruktūru, kustamo vai nekustamo īpašumu. 

Rīcību katrā situācijā nosaka arī koka atrašanās vieta. Proti, ja dižkoks atrodas meža zemēs, tad nolūzušais vai nozāģētais koks, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, jāsaglabā koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē, kur tas turpinās kalpot kā dzīvotne daudzām kukaiņu un dzīvnieku sugām.

Savukārt, ja dižkoks atrodas blīvi apdzīvotā teritorijā, tad nozāģētā (nolūzušā) koka stumbra un zaru, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, novākšanā jāievēro DAP atļaujas nosacījumi, jo koks var būt dzīvotne kādai īpaši aizsargājamai sugai. Iespējams, ka šādā gadījumā koka stumbrs ar resnajiem zariem būs jāsaglabā koka augšanas vietā.

Informāciju par izmaiņām, fotoattēlus un ar elektronisko parakstu parakstītus iesniegumus nepieciešams sūtīt uz DAP e-pasta adresi pasts@daba.gov.lv. Šos iesniegumus izskatīs prioritārā kārtā. Savukārt, lai informētu par steidzamiem risku novēršanas darbiem, aicinām sazināties ar DAP, zvanot uz tālruni +371 67509545 vai uz attiecīgā reģiona atbildīgo struktūrvienību.

Ja nepieciešams pārliecināties, vai kokam ir aizsardzības statuss, aicinām izmantot dabas datu sistēmu “Ozols”, kurā reģistrēti līdz šim pieteiktie Latvijas dižkoki.

Plašāk par tēmu varat uzzināt LV portālā >> 

• Dižkoka aizsardzība ir zemes īpašnieka pienākums un atbildība