Arī Finanšu ministrija atzīst – kaut arī kopumā Latvijai ES fondu apguvē ir trešais labākais rezultāts no visām ES dalībvalstīm, tomēr atsevišķās nozarēs finansējums tiek apgūts lēnāk, nekā cerēts. Diemžēl KM nav vienīgā, kur kavējas Eiropas naudas apguve. Kā kavējošos faktorus ministrijas visbiežāk norāda nepietiekamo finansējumu sākotnējā gada budžetā ES fondu projektu īstenošanai. Tāpat naudas apguvi bremzē biežās iepirkumu pārsūdzības, grūtības ar līdzfinansējuma un privātā finansējuma sagādi (t.sk. banku aizdevumi), būvniecības sezonas aizkavēšanās, izmaksu samazināšanās un kapacitātes trūkums.
Problēmas ES fondu apguvē saredz arī Saeimas Eiropas lietu komisija. „Patlaban ar Eiropas Savienības fondu finansējuma administrēšanu Latvijā nodarbojas astoņas institūcijas, kas rada lieku birokrātiju un sarežģī fondu apguves procesu. Šajā jomā nepieciešama lielāka centralizācija, un daudzo aģentūru skaits būtiski jāsamazina,” norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle cerībā, ka šādam lēmumam būs nepieciešamā politiskā griba. Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka vajadzīgi arī atbilstoši grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Administratīvā procesa likumā, lai ES fondu apguves gaitu padarīt vienkāršāku un mazāk sarežģītu. Tāpat V. Paegle iestājas par lielāku parlamenta lomu ES finansējuma apguves kontrolē.
Struktūrfondu apguve Kultūras ministrijā 2010. gadā
Līdz 2010. gada beigām Kultūras ministrija plāno apgūt 2,26 miljonus latu no ES struktūrfondu finansējuma. Eiropas naudas apguve Kultūras ministrijā notiek atbilstoši trim aktivitātēm:
- „Nacionālās un reģionālās nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide” (projekti par centru izveidi Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā ir apstiprināti);
- „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana” (projektu vērtēšana tiks pabeigta 2010. gada 4. ceturksnī);
- „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla izmantošanā” (projektu vērtēšana tiks pabeigta 2010. gada 4. ceturksnī).
Rēzeknes domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Zirniņa informē – jau šogad Rēzeknē plānots sākt 10,5 miljonus latu vērtā Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecību. Tuvākajā laikā cer iežogot koncertzāles būvniecības teritoriju, un, tiklīdz būs saņemta būvatļauja, darbi varēs sākties.
Turpretī Cēsīs, pēc kultūras ministra vārdiem, beidzot ir iesniegti dokumenti visām četrām būvniecības kompānijām. Vissarežģītākais stāvoklis ir Liepājā, kur pilsētai paredzētais līdzfinansējums ir ievērojami sarucis un dome neriskē noslēgt līgumus ar centrālajām finanšu kontroles institūcijām. KM strādā, lai paātrinātu minēto resursu apguvi.
"Nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Administratīvā procesa likumā, lai ES fondu apguves gaitu padarīt vienkāršāku un mazāk sarežģītu. "
Vaira Paegle, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Projekta „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” ietvaros par ES fondu līdzekļiem mūzikas un mākslas skolu un vidusskolu pedagogiem ir iespēja apmeklēt tālākizglītības kursus. KM Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļa secina: desmit Latvijas pilsētās ir notikuši 66 kursi. Kopumā profesionālās pilnveides kursos piedalījušies 720 (62,2%) mūzikas pedagogi, 434 (37,5%) mākslas pedagogi un 3 (0,3%) dejas pedagogi. Kā apliecinājums tam ir izsniegtas 1339 apliecības.
Kultūrizglītības pedagogu tālākizglītības projekts tiek īstenots no 2009. gada decembra līdz 2012. gada 31. oktobrim. Kopējais finansējuma apjoms ir 1,8 miljoni latu, pirmajos astoņos mēnešos ir apgūti 260 tūkstoši latu.
Vienlaikus KM informē, ka Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta 2005.-2009. gada plānošanas perioda ietvaros ir noslēdzies projektu atlases process un šobrīd notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana.
Sešiem individuālajiem Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas projektiem kopumā piešķirts atbalsts 2,72 miljoni eiro apmērā. Atbalstītie projekti tiek īstenoti visos Latvijas reģionos, tādējādi sekmējot kultūras mantojuma saglabāšanu Zemgales, Kurzemes, Latgales un Vidzemes pilsētās. Plānots, ka projektu īstenošana noslēgsies 2011. gada 30. aprīlī. Līdz 2010. gada 31. augustam izlietoti aptuveni 1,06 miljoni eiro jeb 43% no kopējā apjoma.
Šobrīd noslēgumam tuvojas 2008. gadā uzsāktais projekts „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide”. Projekta īstenošanas rezultātā ir veikta kultūrvēsturiski nozīmīga arhitektūras objekta – 19./20. gadsimtu mijā celtās koka dzīvojamās ēkas un saimniecības ēkas, kurā atrodas Kuldīgas novada muzejs, – restaurācija, kā arī izveidota koka arhitektūras amatnieku darbnīca.
Aktīvi norisinās arī individuālo projektu „Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam” un „Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma pilna saglabāšana un tam nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums” īstenošana, kuru ietvaros tiek gan veidota Laikmetīgās mākslas kolekcija, gan nodrošināta esošā Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma restaurācija, konservācija un tam nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes uzlabošana.
"Vissarežģītākais stāvoklis ir Liepājā, kur pilsētai paredzētais līdzfinansējums ir ievērojami sarucis un dome neriskē noslēgt līgumus ar centrālajām finanšu kontroles institūcijām."
Šo projektu ietvaros kopumā ir digitalizēti gandrīz 2200 mākslas darbi, restaurēti gandrīz 900 un veikta konservācija aptuveni 1200 darbiem. Laikmetīgās mākslas muzeja krājums, pateicoties EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējumam, ir papildināts ar 83 mākslas darbiem. Minētie projekti tiks pabeigti 2011. gada pavasarī.
Latgales, Zemgales un Vidzemes reģionos īstenojamos finanšu instrumentu līdzfinansētajos projektos - „Ūdenstorņa ēkas paraugrestaurācija un apsaimniekošana Daugavpils cietoksnī”, „Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja pakalpojumu dažādošana un koka fasādes restaurācija” un „Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija” – šobrīd norit sarežģītākais un laikietilpīgākais darba process – objektu restaurācija.
Ar EEZ finanšu instrumenta atbalstu Daugavpilī šobrīd tiek veikta Daugavpils cietokšņa teritorijā esošās Ūdenstorņa ēkas restaurācija, kur pēc restaurācijas tiks izveidots Daugavpils cietokšņa kultūras un informācijas centrs.
Savukārt Jelgavā, pateicoties Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējumam, iespējama Ā. Alunāna memoriālā muzeja koka ēkas restaurācija un muzeja modernizācija, tādējādi nodrošinot muzeja saglabāšanu un pielāgošanu mūsdienīgām prasībām.
EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējums piešķirts arī Valmieras Novadpētniecības muzeja teritorijā esošo ēku restaurācijai, modernas muzeja krātuves un atklātās krātuves izveidei, kā arī vietējo amatnieku apmācībai koka restaurācijas darbos, tādējādi nodrošinot iespēju turpināt Valmieras vecpilsētas teritorijā esošo koka ēku restaurāciju arī pēc projekta beigām.
