Parlamentā sākas rudens darba cēliens
Pagājušajā nedēļā Briselē atsākās Eiropas Parlamenta komiteju sanāksmes, kurās eiroparlamentārieši gatavojas 6.-9. septembra plenārsesijai Strasbūrā, vēstīts Parlamenta mājaslapā. Starp jaunā darba cēliena jautājumiem bija gan plūdi Pakistānā un iespējamā palīdzība, cilvēku tirdzniecība un minimālā kriminālsoda palielināšana par to, kā arī ES ekonomikas atveseļošanas programmas līdzekļu izmantošana energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu projektu veicināšanai.
Savukārt plenārsesijas darba kārtībā būs arī tādi jautājumi kā izmēģinājumi ar dzīvniekiem, Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA), preses brīvība Eiropas Savienībā un viendzimuma laulības.
Deputāti ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu pirmoreiz apspriedīšot stāvokli Eiropas Savienībā.
Pagājušajā nedēļā Ž.M. Barrozu dažas domas jau izteica, un tās nebija glaimojošas ES valstu valdībām, kuras EK vadītājs vaino par to, ka ir samazinājusies ES institūciju popularitāte bloka pilsoņu vidū.
Intervijā Itālijas laikrakstā „Corriere della Sera” Ž.M. Barrozu apsūdzēja ES dalībvalstis par to, ka tās ekonomiskās krīzes laikā nav veikušas pasākumus, lai aizstāvētu ES projektu un vairotu iedzīvotāju uzticību ES, atstāsta BNS/EUOBSERVER. „Es atzīstu, ka mums kopīgi ir jādara vairāk, lai viestu uzticību pilsoņos un patērētājos. Taču es arī gribētu teikt patiesību - mēs neatrisināsim problēmas, ja katra bloka valsts Eiropas projektu neuzskatīs par savējo,” sacīja Ž.M. Barrozu. Šādi viņš komentēja jaunākos EK socioloģisko pētījumu aģentūras „Eurobarometer” aptaujas datus, kas liecināja par atbalsta kritumu ES institūcijām, tostarp Eiropas Komisijai un Eiroparlamentam.
Saskaņā ar maijā veiktās aptaujas datiem pašlaik savas valsts dalību ES pozitīvi vērtē mazāk nekā puse jeb 49% bloka iedzīvotāju (Latvijā šis rādītājs ir tikai 26%). Savukārt uzticība ES institūcijām maijā samazinājās līdz 42%, kas ir septiņos gados zemākais līmenis un par sešiem procentpunktiem zemāks nekā pērnruden veiktajā aptaujā.
Ž.M. Barrozu uzsvēra, ka pašlaik nacionālo valstu valdības ES projektu neuzskata par savu. Viņš veltīja skarbus vārdus bloka valstu valdībām, sakot: „Kad lietas notiek labi, tās [valdības] to pasniedz kā savu nopelnu, bet tad, kad iet slikti, tad tā ir Briseles vaina.”
EK šefs arī teica, ka eiro ir „ārkārtīgi veiksmīga” valūta, jo neviena no eirozonas valstīm nebūtu pārdzīvojusi krīzi, ja eiro tajās nebūtu ieviests.
Bezdarbs samazinās tikai atsevišķās „darba paradīzēs”
Latvija jūlijā noslīdējusi uz otro vietu ES valstu vidū bezdarba līmeņa ziņā, liecina pagājušajā nedēļā publiskotie „Eurostat” dati. Rēķinot pēc ES metodikas, Latvijā šogad septītajā mēnesī algota darba nebija 20,1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr jāmin, ka jūlijā bezdarba rādītāju Latvijā eirostatistiķi aizstājuši ar pirmā ceturkšņa datiem, jo bezdarba līmeni vēl nebija aprēķinājuši. Vēl augstāks bezdarba līmenis jūlijā fiksēts tikai Spānijā (20,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Trešais augstākais rādītājs, izmantojot otrā ceturkšņa datus, reģistrēts Igaunijā (18,6%), ceturtais augstākais - Lietuvā (17,3%), un arī šajā Baltijas valstī izmantoti pirmā ceturkšņa dati, vēsta BNS.
Zemākais bezdarba līmenis jūlijā saglabājās Austrijā (3,8%), Nīderlandē (4,4%) un Luksemburgā (5,3%). Salīdzinājumā ar 2009. gada jūliju, šogad septītajā mēnesī bezdarba līmenis samazinājās trijās bloka zemēs, divās nemainījās, bet 22 - palielinājās.
"Deputāti ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu pirmoreiz apspriedīšot stāvokli Eiropas Savienībā."
Lielākie bezdarba kāpumi tika reģistrēti Latvijā (no 13,5% līdz 20,1%) un Lietuvā (no 11,2% līdz 17,3%), bet kritumi - tikai Austrijā (no 5,1% līdz 3,89%), Maltā (no 7,3% līdz 6,5%) un Vācijā (no 7,6% līdz 6,9%).
Visā ES bezdarba līmenis jūlijā bija 9,6%, bet eirozonā - 10%, un salīdzinājumā ar jūniju šie rādītāji palika nemainīgi.
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā augusta sākumā bija 15,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas bija par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā jūlija sākumā. „Eurostat” dati var atšķirties no Latvijas NVA datiem, jo, lai tie būtu salīdzināmi ES, visām dalībvalstīm bezdarba rādītāji tiek pārrēķināti pēc ANO Starptautiskās darba organizācijas noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, bezdarbnieku skaits tiek rēķināts vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Latvijā - no 15 gadiem līdz pensijas vecumam - 62 gadiem.
Pastiprinās sadarbību ar Ķīnu muitas kontrolē un cīņā pret preču viltošanu
ES nodokļu un muitas savienības, revīzijas un krāpšanas apkarošanas komisārs Aļģirds Šemeta Šanhajas 2010. gada Pasaules izstādē piedalījās starptautiskā konferencē par sadarbības veidošanu, lai veicinātu tirdzniecību starp Ķīnu un ES. Konferences darba kārtības galvenie jautājumi bija piegādes ķēdes nodrošināšana, kontrabandas (jo īpaši cigarešu kontrabandas) apkarošana un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.
Ķīna ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris pēc ASV un tās lielākais importa avots. ES ir lielākais Ķīnas eksporta tirgus, norāda EK. ES muitai ir būtiska nozīme, nodrošinot līdzsvaru starp sabiedrības aizsardzību un legālu preču tirdzniecības plūsmas atvieglošanu.
ES un Ķīna 2009. gada janvārī parakstīja nolīgumu par tālejošu rīcības plānu ciešākai sadarbībai muitas jomā starp ES un Ķīnu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pastiprināšanu. Tā mērķis ir pastiprināt muitas kontroli, lai novērstu to preču viltošanu un pirātismu tirdzniecībā starp abām pusēm. Rīcības plānu domāts pagarināt līdz 2012. gada beigām.
Nosaka laba vides stāvokļa kritērijus Eiropas jūrām
EK 1. septembrī pieņēma lēmumu, kurā norādīti kritēriji, kas nepieciešami laba Eiropas jūru ūdeņu vides stāvokļa panākšanai. Tie dalībvalstīm palīdzēs izstrādāt koordinētas jūras vides stratēģijas katrai jūrai attiecīgajā reģionā, nodrošinot saskaņotību un ļaujot salīdzināt panākumus starp reģioniem. Kritēriju noteikšana ir Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas prasība, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam panākt labu jūras ūdeņu vides stāvokli visās ES jūrās, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Komisijas lēmumā par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem galvenokārt ir aplūkoti dažādi jūras ekosistēmas aspekti, tostarp bioloģiskā daudzveidība, zivju populācija, eitrofikācija, piesārņotāji, atkritumi un troksnis. Lēmumā noteiktie kritēriji un ar tiem saistītie rādītāji ir balstīti uz neatkarīgu ekspertu sniegtiem zinātniskiem un tehniskiem padomiem, un dalībvalstīm tie ir jāizmanto, lai noteiktu jūras ekosistēmu stāvokli. Tie ir izstrādāti, pamatojoties uz pašreizējām saistībām un izmaiņām ES tiesību aktos, iekļaujot jūras vides elementus, kas vēl nav ietverti pašreizējā politikā.
Lēmumā uzsvērts, ka jāpilnveido zinātniskā izpratne laba vides stāvokļa novērtēšanai, lai sekmētu uz ekosistēmu balstītu pieeju Eiropas jūras ūdeņu pārvaldībā. Tāpēc būs nepieciešams pārskatīt kritērijus, lai ņemtu vērā jaunu zinātnisko pieredzi.
Labs vides stāvoklis nozīmē, ka vispārējais jūras ūdeņu vides stāvoklis nodrošina okeānu un jūru ekoloģisko dažādību un dinamismu, veselīgumu un produktivitāti. Jūras vides izmantošana ir jāsaglabā ilgtspējīgā līmenī, lai nodrošinātu iespējamo izmantošanu un darbības pašreizējām un nākamām paaudzēm. Tas nozīmē, ka ir pilnībā jāņem vērā jūras ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi, jāaizsargā jūras sugas un dzīvotnes un jānovērš bioloģiskās daudzveidības mazināšanās cilvēka darbības rezultātā.
Lai līdz 2020. gadam panāktu ES mērķi par labu visu jūru ūdeņu vides stāvokli, dalībvalstīm ir jāizstrādā jūras vides stratēģijas.
Ombuds noraida pretenzijas par amatu konkursu valodu un pieeju slepeniem dokumentiem
Eiropas ombuds informē par vairākiem lēmumiem saistībā ar iesniegtajām sūdzībām. Piemēram, par nepamatotu atzīta sūdzība par valodu diskrimināciju, publicējot drukātajos plašsaziņas līdzekļos EK paziņojumus par augstākā līmeņa vadītāju amatiem.
Kā izklāstīts lietas kopsavilkumā, sūdzības iesniedzējs Vācijas pilsonis 2008. gadā vērsās Komisijā, paužot neapmierinātību ar tās praksi – paziņojumu par augstākā līmeņa vadītāju vakancēm publicēt iknedēļas starptautiskajā presē tikai angļu valodā, nevis citu valstu presē vai citās valodās. Viņš uzskatīja, ka šāda prakse ir pretrunā valodu vienlīdzībai un netieši ietekmē pilsoņu un dalībvalstu vienlīdzību. Viņš pieprasīja, lai Komisija publicētu paziņojumus par vakancēm drukātajos plašsaziņas līdzekļos visās ES dalībvalstīs un valodās vai vismaz trīs Komisijas darba valodās, vai publicētu vakances tikai internetā.
Komisija atzinumā norādīja, ka ES „Oficiālajā Vēstnesī” tiek publicētas pilnas paziņojumu par vakancēm versijas visās 23 ES oficiālajās valodās. Parasti šādi paziņojumi tiek publicēti arī tīmekļa vietnēs, piemēram, “Europa” un Eiropas personāla atlases biroja tīmekļa vietnēs un valstu presē. Tāpat, lai varētu sasniegt potenciāli ieinteresētos kandidātus, kas dzīvo citās pasaules daļās, papildu paziņojumi par vakancēm tiek publicēti laikrakstos vai žurnālos, kuriem ir starptautiska mērķauditorija.
"Komisija parasti paziņojumus par vakancēm publicē ne tikai angļu valodas presē, bet arī attiecīgo dalībvalstu drukātajos plašsaziņas līdzekļos."
Ombuds uzskatīja, ka saskaņā ar ES tiesu praksi publikācijai izmantoto valodu skaitu nedrīkst ierobežot tādā mērā, ka potenciālie kandidāti vairs nevar pienācīgi iepazīties ar paziņojuma par vakanci saturu. Attiecībā uz publicēšanas pasākumiem, kurus īsteno Komisija, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam nav izdevies pierādīt, ka EK esošā publicēšanas prakse apdraudētu potenciālo kandidātu spēju pienācīgi iepazīties ar paziņojumu saturu. Ņemot vērā to, ka Komisija parasti paziņojumus par vakancēm publicē ne tikai angļu valodas presē, bet arī attiecīgo dalībvalstu drukātajos plašsaziņas līdzekļos, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam nav izdevies pierādīt to, ka Komisijai ir ierasta prakse noteiktas vakances publicēt angļu valodas presē, bet nepublicēt tās citu valstu presē vai citās valodās. Tādēļ sūdzības iesniedzēja apgalvojums nav pamatots. Ombuds izbeidza lietu, nekonstatējot kļūdu pārvaldē.
Ombuds atteicis arī sūdzības iesniedzējam par piekļuvi ar terorismu saistītiem dokumentiem, ko viņam liegusi Eiropas Padome. Kā liecina ombuda informācija, sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz Regulu 1049/2001/EK, pieprasīja piekļuvi dokumentam COREU CFSP/SEC/1126/06, kas ir klasificēts kā “RESTREINT EU”. Šajā dokumentā bija iekļauts ziņojums par ES trīs vadītāju 2006. gada 3. marta tikšanos ar ASV iestādēm saistībā ar cīņu pret terorismu. Padome atteicās piešķirt piekļuvi šim dokumentam, pamatojoties uz diviem izņēmumiem regulā: sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar starptautiskajām attiecībām un iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība. Padome atsaukusies uz dokumenta satura slepenību, jo tajā ir iekļauts detalizēts ziņojums par ASV un ES pozīcijām. Tā apgalvoja, ka dokumenta satura atklāšana kaitētu ES un ASV attiecībām un apdraudētu diplomātiskos centienus rast konstruktīvus risinājumus jutīgās politikas jomās. Padome atteicās piešķirt arī daļēju piekļuvi, norādot, ka dokumentā ietvertā informācija ir viens nedalāms veselums.
Ombuds secināja, ka Padome pamatoti piemēroja izņēmumu, pamatojoties uz sabiedrības interešu aizstāvību attiecībā uz starptautiskajām attiecībām, jo šā dokumenta atklāšana noteikti kaitētu ES un ASV attiecībām. Attiecībā uz daļēju piekļuvi ombuda pārbaude apliecinājusi, ka dokumentā ES un ASV atzinumi ir pierakstīti tādā veidā, ka nebūtu iespējams atklāt dokumenta daļas, nekaitējot regulā noteikto interešu aizsardzībai. Tādēļ ombuds secināja, ka Padomei bija likumīgas tiesības atteikt izpaušanu. Ombuds nekonstatēja kļūdu Padomes rīcībā un lietu izbeidza.
Var pieteikties ES jauno tulkotāju konkursam
Vidusskolas, kas vēlas pieteikt skolēnus 2010. gada ES jauno tulkotāju konkursam, kopš 1. septembra var reģistrēties tīmeklī: http://ec.europa.eu/translatores. Konkursam, kas pazīstams ar nosaukumu “Juvenes Translatores” (latīņu valodā – jaunie tulkotāji), varēs reģistrēties līdz 20. oktobrim. Pieteikuma veidlapa tiešsaistē ir pieejama visās oficiālajās ES valodās. Konkursam var pieteikties 1993. gadā dzimuši skolēni, un tas 23. novembrī norisināsies vienlaikus visās atlasītajās skolās.
“Konkursa mērķis ir sekmēt svešvalodu lietošanu un apguvi Eiropā un iepazīstināt ar savdabīgo tulkošanas mākslu,” paskaidroja Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu. “Mūsdienu jaunieši ceļo daudz vairāk nekā iepriekšējās paaudzes un biežāk meklē darbu ārzemēs, tāpēc valodu prasmes ir ļoti liela priekšrocība. Valodu zināšanas var palīdzēt dzīvē vairāk sasniegt un paplašināt redzesloku,” viņa piebilda.
Šogad kopējais skolu skaits, kuras varēs piedalīties, palielināts no 690 līdz 750 skolām, jo kopš konkursa izveides 2007. gadā interese bijusi ļoti liela. Katrā dalībvalstī atlasīto skolu skaits atbildīs deputātu skaitam, kas katrai valstij būs Eiropas Parlamentā 2014. gadā. (No Latvijas var piedalīties deviņas skolas, no Igaunijas – 6, no Lietuvas - 12. Vislielākā skolu pārstāvniecība paredzēta Vācijai – 96.) Skolēni var izvēlēties tulkot no un uz jebkuru no 23 ES oficiālajām valodām.
Konkurss notiks visās atlasītajās skolās vienlaikus, un tā norisi pārraudzīs skolas. Varēs izmantot vārdnīcas, bet ne elektroniskās ierīces.
Uzvarētājus uzaicinās uz balvu pasniegšanas ceremoniju nākampavasar Briselē.
