Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), aptaujājot vairāk nekā 70 pašvaldību, secinājusi, ka iedzīvotāju parādi par aizvadīto apkures sezonu ir no 20 līdz 30 miljoniem latu. Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā informē, ka vidēji valstī cilvēki nav norēķinājušies aptuveni par trešdaļu pagājušajā apkures sezonā patērētās siltumenerģijas; nav arī pārliecības, ka līdz salam saistības tiks nokārtotas.
Likumdevēji: par māju remonta naudu atļaut dzēst parādus
Protams, šajā sarakstā pirmajā vietā atrodas Rīga ar iedzīvotāju nesamaksātiem pieciem miljoniem latu. Citviet, piemēram, Valmierā, iedzīvotāju parāds par siltumu ir pietuvojies 600 tūkst. latu. Līdzīga situācija ir arī pārējās Latvijas pilsētās, kurās dzīvojamās mājas ir pieslēgtas centralizētai karstā ūdens apgādes sistēmai.
Taču, kā atzīst a/s “Rīgas siltums” (RS) Informācijas daļas vadītāja Linda Rence, vasarā rīdzinieku parādi par apkuri un karsto ūdeni pamazām dilst. Neraugoties uz auksto ziemu, šā gada parāds pērnos maksājumu kavējumus pārsniedz tikai par diviem procentiem. Līdzīga proporcija vērojama arī Valmierā.
Šajā situācijā namu apsaimniekotājiem ir jāizrāda īpaša veiklība, lai vārda tiešā nozīmē sakasītu naudu un segtu parādu. Citādi to aprūpētie dzīvokļu īpašnieki ziemā sals.
"Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā informē, ka vidēji valstī cilvēki nav norēķinājušies aptuveni par trešdaļu pagājušajā apkures sezonā patērētās siltumenerģijas."
Piemēram, Rīgas namu pārvalde “Sarkandaugava” no apzinīgajiem iedzīvotājiem katrā tās pārvaldītajā daudzdzīvokļu namā pieprasa priekšapmaksu par apkuri, tādējādi faktiski pieprasot dzēst citu iemītnieku parādus par siltumu. Nemaksāšanas gadījumā namu pārvalde pat draudējusi ar apkures nepieslēgšanu. Lietā tiek likti arī citi paņēmieni – apsaimniekotāji ir pat gatavi lauzt līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem un vispār atteikties no parādnieku namu apsaimniekošanas.
Šajā situācijā malā nestāv arī likumdevēji. Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisija ir nākusi klajā ar iniciatīvu izdarīt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, informē tās priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Apakškomisija ir sagatavojusi priekšlikumu no šā likuma 14. panta (Pārvaldnieka kompetence) svītrot 6. sadaļas 2. punktu, kas liedza pārvaldniekam dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildīto saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).
Šeit jāuzver, saka J. Lagzdiņš, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantam “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības” obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību starpā ir minēta arī apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana. Līdz ar to faktiski tiek legalizēta prakse, ka daudzi apsaimniekotāji šiem nolūkiem izmantoja mājas apsaimniekošanai uzkrāto naudu. Protams, šis risinājums neatrisinās pilnīgi visas problēmas, taču novērsīs draudus, kad mājas, sākoties apkures sezonai, netiks pieslēgtas siltumam, saka apakškomisijas priekšsēdētājs. Protams, tas ir netaisnīgs pret tiem, kuri apzinīgi maksā par apkuri, bet citu reālu risinājumu rast esot grūti.
Kā līdzsvarot īpašnieku tiesības un likuma grozījumus
Šādu likuma grozījumu atbalsta valmierieši. “Domāju, ka māju pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem ir jādod iespēja brīvi variēt ar līdzekļiem,” uzskata Valmieras pilsētas pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldnieks Māris Skuja. Tas īstenībā šobrīd tā arī notiekot. It īpaši šo risinājumu izmanto nelielu namu apsaimniekotāji. Vispirms viņi apmaksā ārējos rēķinus, un pārpalikums tiek izmantots nama iekšējo izdevumu segšanai – mājas uzturēšanai, remontiem. Tajā pašā laikā, piemēram, SIA “Valmieras namsaimnieks” šādi nerīkojas.
Atšķirīgs viedoklis ir arī SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” valdes loceklim Jurim Vidžim. Viņš uzskata, ka iepriekš minētais risinājums nav pieņemams. Šobrīd spēkā ir normatīvie akti, kuri nosaka, ka galīgo lēmumu visos jautājumos, kas saistīti ar īpašuma pārvaldīšanu un uzturēšanu, finanšu līdzekļu izlietojumu, pieņem dzīvokļu īpašnieki. Taču šie grozījumi pieļaus, ka dzīvokļu īpašniekiem no augšas tiks dots rīkojums. Tas ierobežotu viņu tiesības. Galu galā tikai dzīvokļu īpašnieki var lemt, kā nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. “Liedzot to, mēs izslēdzam dzīvokļu īpašniekus no pārvaldīšanas procesa,” norāda J. Vidžis. Pārvaldnieks un pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem iespējamo rīcību, bet dzīvokļu īpašnieki to apstiprina.
"Šajā situācijā namu apsaimniekotājiem ir jāizrāda īpaša veiklība, lai vārda tiešā nozīmē sakasītu naudu un segtu parādu."
“Šajā gadījumā ir iespējams gluži cits risinājums,” skaidro J. Vidžis. “Pārvaldniekam un dzīvokļu īpašniekiem ir savstarpēji jāvienojas par to, ka uz laiku, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību, tiks izmantoti līdzekļi no dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda un, tiklīdz tie tiks piedzīti no parādniekiem, nauda nonāks atpakaļ mājas apsaimniekošanas uzkrājumu fondā. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem būtu jāakceptē šādas pārvaldnieka darbības.
Šobrīd Jelgavā jau ir jūtama reakcija uz likumdevēju iniciatīvu grozīt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Pie mums ierodas arvien vairāk māju vecāko, kuru namos ir izveidojušies uzkrājumi, un cenšas tos iztērēt sava nama remontam.”
Viens no grūtību cēloņiem – parādu sarežģītā atgūšana
Šeit esam nonākuši pie svarīgākā jautājuma – kā atgūt parādus?
“Šobrīd jāmeklē ceļi, kā no dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav norēķinājušies ar apsaimniekotāju, iekasēt šo parādu, pašā pamatā novēršot iespēju parādniekam nenokārtot savus rēķinus,” spriež Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. “Diemžēl šis process ir apdraudēts. Vispirms te jāmin iespēja fiziskai personai bankrotēt. Šādai personai ir arī iespēja doties uz ārvalstīm un nelikties ne zinis par saviem parādiem. Taču visizplatītākais gadījums ir saistīts ar hipotekāra kredīta prioritāti, otrā plānā atstājot saistības pret kopīpašumu.”
“Latio namsaimnieks” vadītājs Aivars Gontarevs atzīst, ka rūdītākie nemaksātāji galvenokārt mitinās jaunuzceltajos namos. Savukārt viskārtīgākie maksātāji ir pensionāri, kas galvenokārt dzīvo padomju laika sērijveida namos. Viņš uzskata, ka dzīvokļos, kuru īpašnieki nokārtojuši rēķinus, siltumu atslēgt nedrīkst. Kā risināt šo jautājumu, jau ir siltuma piegādātāju problēma.
Kopumā parādniekus varētu dalīt vairākās kategorijās, teic J. Lagzdiņš. Vispirms jāmin tie cilvēki, kuri savus rēķinus nevar nokārtot objektīvu apstākļu dēļ. Piemēram, bezdarbnieki, daudzbērnu ģimenes, un tie veido aptuveni pusi no šī kontingenta. Otra daļa ir ļaunprātīgie nemaksātāji. Vēl ir arī paviršie dzīvokļu īpašnieki, kuri maksājumus nav kārtojuši mēnesi vai divus.
"Šobrīd vispirms tiek apmierinātas hipotekārā kreditora prasības, otrajā plānā atstājot namu apsaimniekotājus."
Ir vairāki parādu piedziņas paņēmieni: vēstules, tikšanās, pārrunas ar parādniekiem, lūgšanās, zvanīšana utt. Ja nekas no tā visa nepalīdz, apsaimniekotājs ir spiests vērsties tiesā. Taču tas ir ļoti lēns process.
“Mēs izmantojam vairākas parādu atgūšanas metodes,” stāsta J. Vidžis. “Vispirms šeit jāmin parādu piedzīšana caur tiesu, kas pašlaik ir ļoti laikietilpīga. Nupat beidzās mūsu izsludinātais konkurss par finanšu risku apdrošināšanu, un drīz ar apdrošinātājiem tiks parakstīts līgums. Kopumā tas būs komplekss līgums, kurā būs iekļauta arī kopīpašuma daļas apdrošināšana.”
“Māju apsaimniekotājiem vajadzētu informēt arī pārējos dzīvokļu īpašniekus par negodprātīgiem un aizmāršīgiem parādniekiem,” domā J. Lagzdiņš. Pret šādu metodi iebilst Datu valsts inspekcija.
Šobrīd vispirms tiek apmierinātas hipotekārā kreditora prasības, otrajā plānā atstājot namu apsaimniekotājus. Tāpēc Ekonomikas ministrija apsver iespēju sagatavot grozījumu projektu Civilprocesa likumā. Domājams, ka tas paredzēs vispirms apmierināt prasības, kas attiecas uz komunālajiem un apsaimniekošanas maksājumiem un tikai pēc tam hipotekārā kreditora prasības. Tas dotu iespēju tomēr mazināt arī parādus par apkuri.
Kā redzams, ir iezīmēti vairāki ceļi, kā atvieglot dzīvojamo māju parādu jūgu. Pirmais no solis – iespēja dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos ēkas uzturēšanas uzkrājumus novirzīt parādu segšanai – ir sperts. Atliek gaidīt nākamos.
