NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
11. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 22 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ekonomika
1
3
1
3

Darba koplīgumi – problēmas ne tikai krīzes spaidos

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Krīzes gados ar likumu noteiktie ierobežojumi atlīdzībai valsts un pašvaldību uzņēmumos saduras ar koplīgumu praksi, kas iepriekšējos gados garantēja tajos strādājošajiem augstu labklājību

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Diskusijas par darba koplīgumiem pa laikam sākās jau iepriekšējo valdību laikā, un valdības sociālie partneri ir aizstāvējuši to neaizskaramību, jo īpaši valsts un pašvaldību uzņēmumos. Krīzes spaidos ar likumu strauji noteiktā algu un dažādu bonusu apcirpšana sabiedriskajā sektorā situāciju ir tikai saasinājusi. Taisnīguma pret visu sabiedrību koplīgumu neaizskaramībā gan ir maz, galvenokārt tāpēc, ka par tajos garantēto labklājību jāmaksā pārējiem, kuriem krīzes apstākļos arī viss ir sarucis - algas, pabalsti un pat darba iespējas.

Labklājības ministrijas (LM) „Informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem un risinājumiem koplīgumos ietverto normu piemērošanai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos” norādīts, ka jautājums par darba koplīgumu uzņēmuma (institūcijas) līmenī skatīts, koncentrējot uzmanību uz publisko sektoru. Tas ziņojumā aptver tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes - atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam - un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai.

Kā uzsvēra ziņotāja LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente Ilze Nesaule, problēmas koplīgumu piemērošanā radās līdz ar likuma par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) ierobežojumiem atlīdzības veidiem un apmēriem.

Ziņojuma izstrādē viedokli par problēmām un risinājumiem pauduši sociālie partneri: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Koplīgums likumos un starptautiskās saistībās

Koplīgums kā vienošanās ir kompromiss starp darba devēja un darbinieku vajadzībām un iespējām. Tas nodrošina darbinieku tiesības un zināmu labklājības līmeni, ekonomiskās nestabilitātes apstākļos tas uzskatāms par drošības garantu darba attiecībās - tās ir dažas no tēzēm, kas raksturo šo attiecību formu.

Koplīgumu tiesiskais regulējums ietverts galvenokārt Latvijas Republikas Satversmē un Darba likumā, kā arī Latvijai juridiski saistošajos starptautisko tiesību instrumentos un Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijās.

Situācija zem caurā krīzes jumta

Atlīdzības likums, kas stājās spēkā 2010. gada 1.janvārī, ierobežo prēmiju un pabalstu izmaksu 2010. un 2011. gadā. Likumā paredzēti ierobežojumi attiecībā uz koplīguma saturu publiskajā sektorā, atgādina LM.

Daudzi darba devēji uzskatīja, ka koplīguma normas, kas ir pretrunā jaunā Atlīdzības likuma normām, automātiski zaudē savu spēku. Savukārt arodbiedrības paudušas viedokli, ka Atlīdzības likums radījis apdraudējumu koplīgumu slēgšanas brīvībai.

Atlīdzības likuma 3. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcija neizmaksā un koplīgumos neparedz citādu atlīdzību, kā šajā likumā noteiktā, izņemot dažus gadījumus: valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros var paredzēt atlīdzību tikai par darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām, vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.-4. klasē un ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā. Šiem ierobežojumiem ir arī izņēmumi, galvenokārt, kad atlīdzība (izņemot prēmijas un sociālās garantijas) netiek izmaksāta par valsts budžeta līdzekļiem.

LM paskaidro, ka uz attiecībām privātajās tiesībās tiek piemērots tiesību princips „atļauts ir viss, kas nav aizliegts”, savukārt publiskajās tiesībās tiek piemērots princips – „aizliegts ir viss, kas nav atļauts”. Tomēr nemitīgi ir notikusi diskusija par to, vai attiecībā uz koplīgumu slēgšanu publiskajā sektorā ir piemērojams pirmais vai otrais princips.

"Publiskajās tiesībās tiek piemērots princips – „aizliegts ir viss, kas nav atļauts”."

Līdz Atlīdzības likuma spēkā stāšanās brīdim nevienā normatīvajā aktā nebija strikti noteikts tas jautājumu loks un sociālo garantiju apjoms, par kuru sociālā dialoga ietvaros publiskā sektora darbinieki un darba devēji koplīgumā var vienoties un – vai vispār var vienoties. Tādēļ arodbiedrības un darba devēji uzskatīja, ka koplīgumus var slēgt arī publiskajā sektorā. Savukārt Valsts kontrole paudusi viedokli, ka koplīgumu slēgšana publiskajā sektorā nav pieļaujama. Piemēram, Valsts kontrole revīzijas ziņojumā par Satversmes tiesas 2008. gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību norādījusi, ka Satversmes tiesa, koplīgumā paredzot iespēju piešķirt pabalstus tiesu resora amatpersonām, nav ievērojusi to, ka šādu iespēju neparedz nedz likums „Par tiesu varu”, nedz citi normatīvie akti.

Institūcijas ir dažādi risinājušas koplīguma ievērošanas jautājumus – daļa spēja savstarpēji vienoties un apturēja koplīgumu normu, kas regulē darba samaksas un sociālo garantiju jautājumus, darbību uz 2010. gadu vai uz 2010. un 2011. gadu, citi – grozīja vai izslēdza šīs normas. Dažas iestādes izvēlējās negrozīt koplīguma normas, un bija arī tādas, kas vispār izbeidza koplīguma darbību. Vairākos gadījumos arodbiedrības nav piekritušas darba devēju priekšlikumiem izmaiņām koplīgumu normās. Vairāki individuālie tiesību strīdi par koplīguma normu izpildi tiek risināti ar tiesas palīdzību, reakciju uz krīzes situācijas liegumiem izklāsta LM.

Koplīgumi LBAS organizācijās

2010. gada 1. janvārī LBAS dalīborganizācijās (21 nozaru arodbiedrībā) noslēgti 1712 koplīgumi. Kopējais strādājošo skaits uzņēmumos, kuros ir LBAS sastāvā esošās arodorganizācijas, ir 198 461. Ar noslēgtiem koplīgumiem ir aptverti 80% LBAS ietilpstošo arodorganizāciju un 176 075 strādājošo. Lielākais koplīgumu pārklājums ir

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā,  Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrībā, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrībā,  Latvijas Valsts, pašvaldību un finanšu darbinieku arodbiedrībā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā. Viens koplīgums var tikt attiecināts uz vairākiem uzņēmumiem, piemēram, AS „Latvenergo” koplīgums tiek attiecināts uz visām uzņēmuma struktūrām, VAS „Latvijas dzelzceļš” noslēgtā ģenerālvienošanās attiecināta uz visiem koncernā nodarbinātajiem.

Koplīgumu veidu izplatība LBAS dalīborganizācijās 2009. gadā

LBAS dalīborganizāciju koplīgumos ietvertās papildu priekšrocības 2009. gadā (%)

Ministrijās un to padotības iestādēs vairums koplīgumu iesaldēti

Ziņojuma gatavošanas laikā LM veikusi ministriju, to padotības institūciju un dažu arodbiedrību aptauju, lai noskaidrotu koplīgumu esamību publiskajā sektorā. Informācija par noslēgtajiem koplīgumiem tiešās pārvaldes iestādēs liecina, ka no 14 ministrijām koplīgums ir noslēgts tikai vienā – Vides ministrijā (VidM), tomēr, pamatojoties uz normatīvo aktu ierobežojumiem, koplīguma normas faktiski netiek pildītas.

Koplīgumu izplatība ministriju padotības institūcijās

Pēc Latvijas valsts, pašvaldību un finanšu darbinieku arodbiedrības sniegtās informācijas, koplīgumi noslēgti gandrīz visās pašvaldībās un lielākajā daļā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību. Lielākajā daļā iestāžu un uzņēmumu, kuros nodarbināti šīs arodbiedrības biedri, koplīgumu darbība 2010. gadā ir apturēta.

Ministriju padotības institūcijās (pēc normatīvo aktu grozījumiem pagājušajā gadā) koplīgumu pārklājums un to piemērošanas prakse ir atšķirīga. Piemēram, koplīgums ir spēkā vairāk nekā pusē Veselības ministrijas padotības iestāžu. Rīgas Stradiņa universitātē koplīgums ir noslēgts 2008. gadā, un tā piemērošanā problēmas nav novērotas. Valsts asinsdonoru centrā koplīgums, kas katru gadu tiek atjaunots, joprojām ir spēkā. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā koplīgums ir spēkā, un sakarā ar Atlīdzības likuma pieņemšanu no koplīguma izņemtas normas, kas paredzēja papildatvaļinājuma, pabalstu un saīsinātā darba laika piešķiršanu.

Situācija kapitālsabiedrībās atšķirīga

LM aptaujā skaidrojusi situāciju par koplīgumu izplatību un piemērošanu ministriju padotībā esošajās kapitālsabiedrībās.

Koplīgums ir noslēgts vairākās kapitālsabiedrībās, kurās valsts kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija. AS „Latvenergo” un tās meitassabiedrībās – AS „Augstspriegumu tīkls” un AS „Sadales tīkls” – ir noslēgts vienots koplīgums. Problēmas šā koplīguma izpildē radušās līdz ar atlīdzības nosacījumu ierobežošanu 2009. gadā, jo bija nepieciešams mainīt koplīguma nosacījumus. Divi „Sadales tīkla” darbinieki sadarbībā ar arodorganizāciju iesnieguši prasību tiesā par koplīgumā paredzēto atlaišanas pabalstu neizmaksu. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējs izmaksāja tikai likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” 11. pantā paredzētos samazinātos atlaišanas pabalstus. Abos gadījumos tiesa nolēma, ka „Sadales tīkla” pienākums ir izmaksāt darbiniekiem koplīgumā paredzētos atlaišanas pabalstus.

No EM padotībā esošajām kapitālsabiedrībām koplīgums ir noslēgts arī AS „Rīgas siltums”, SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” un VAS „Privatizācijas aģentūra”.

Kapitālsabiedrībās, kurās valsts kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija, koplīgums ir noslēgts valsts SIA „Tenisa centrs „Lielupe””, un problēmas tā izpildē nav radušās, jo koplīguma normas formulētas elastīgi – ar nosacījumu, ka tās tiek pildītas atbilstoši finansiālajām iespējām. Koplīgums ir noslēgts arī SIA „Latvijas Olimpiskā vienība”.

"Salīdzinošajā informatīvajā tabulā nav ne vārda par to, kāda ir situācija ar koplīgumiem Latvijas kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā."

Koplīgums ir noslēgts gandrīz visās kapitālsabiedrībās, kurās valsts kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija. Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā koplīgums ir spēkā un šobrīd galvenokārt satur normatīvajos aktos iekļauto regulējumu, savukārt normu, kas paredzēja papildu atlīdzību vai sociālās garantijas, darbība apturēta uz 2010. gadu. Vairākās slimnīcās koplīgumos veikti grozījumi, lai nodrošinātu atbilstību Atlīdzības likuma regulējumam.

LM ziņojumā norādīts, ka uz lielāko daļu kapitālsabiedrību attiecas Atlīdzības likumā ietvertās normas. Taču 2010. gada 1. janvārī stājās spēkā likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” grozījumi, un tā pārejas noteikumi noteica subjektu loku, uz kuriem 2010. un 2011. gadā tiek attiecināti atlīdzības ierobežojumi, t.i., nedrīkst maksāt prēmijas un naudas balvas un veikt materiālo stimulēšanu, bet pabalsti izmaksājami saskaņā ar Atlīdzības likumu.

MK 2010. gada 13. aprīlī pieņēma noteikumus Nr. 378 „Noteikumi par kapitālsabiedrību sarakstu”, kuros noteiktas tās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās, izpildot noteiktus kritērijus, 2010. un 2011. gadā drīkst izmaksāt prēmijas, naudas balvas, pabalstus un veikt citu materiālo stimulēšanu.

Šiem kritērijiem atbilst „Latvijas dzelzceļa” un „Latvenergo” uzņēmumi, „Latvijas valsts meži”, „Rīgas ūdens” un vēl vairāki citi.

Aizstāvība priekšnieku iztikšanai

LM ziņojumā ietverta informācija par 2010. gada 1. aprīlī notikušo Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdi, kurā izskatīts jautājums par darba koplīgumiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Sociālajiem partneriem ir atšķirīga nostāja jautājumā par atlīdzības regulējumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, norāda LM.

LBAS priekšlikumi paredz materiālās stimulēšanas, prēmiju, naudas balvu un pabalstu izmaksas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, ierobežojumu atcelšanu darbiniekiem un to attiecināšanu uz padomes un valdes locekļiem un ierosina neizstrādāt Atlīdzības likumā paredzēto likumprojektu par atalgojumu un sociālajām garantijām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

LDDK savukārt norāda, ka saskaņā ar likumu no šā gada 1. aprīļa valdes locekļu maksimāli iespējamā mēneša amatalga valsts kapitālsabiedrībās var būt 2826 lati. LDDK uzskata, ka šādi nosacījumi neveicina uzņēmumu konkurētspēju un gadījumā, ja kapitālsabiedrību valdes locekļiem nebūs iespējama arī cita veida materiālā stimulēšana (prēmijas), sasniedzot labus darba rezultātus un īpašnieka izvirzītos mērķus, tiks radīti papildu riski uzņēmumu sekmīgas darbības nodrošināšanai.

Arī LDDK iesniegtajos priekšlikumos ir norāde, ka koplīguma nosacījumi būtu jāattiecina uz visiem darbiniekiem, arī valdēm (īpaši, ja valdes locekļiem ir darba līgumi un līdz ar to – darbinieka statuss).

Izpētīta prakse dažās citās valstīs, bet ne kaimiņos

NTSP sēdē materiālos bija arī LBAS informācija, ko izmantojusi LM savā ziņojumā.

Arodbiedrības izpētījušas koplīgumu tiesisko regulējumu Eiropas sociālā fonda projekta ietvaros. LBAS informācijā, uz kuru atsaucas arī Labklājības ministrija, ir ziņas un atbildes uz jautājumiem, kā tas ir Bulgārijā (vienā no visnabadzīgākajām ES valstīm), Vācijā (ES donorvalstī), Polijā (kurai krīze iet secen) un Somijā (labklājības valstī).

Piemēram, ir pētīts jautājums, vai tiesības slēgt koplīgumus paredzētas konstitūcijā? Noskaidrots, ka Bulgārijā to paredz nevis konstitūcija, bet Darba likums. Vācijā šādas tiesības nav tieši paredzētas konstitūcijā, bet tiesu praksē ir atvasinātas no konstitūcijas 9. pantā noteiktās apvienošanās brīvības. Polijas konstitūcijā paredzētas tiesības noslēgt darba koplīgumu. Somijā tās tiek interpretētas kā biedrošanās brīvības un, protams, kā daļa no saistībām, ko uzliek SDO konvencijas u.c. SDO paredzēti instrumenti.

Diemžēl vai pat dīvaini, ka arodbiedrību salīdzinošajā informatīvajā tabulā nav ne vārda par to, kāda ir situācija ar koplīgumiem Latvijas kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā.

Sociālo partneru sēdē LBAS jurists Kaspars Rācenājs, atsaucoties uz starptautisko ekspertu viedokli, uzsvēra, ka LBAS neatzīst valdības iejaukšanos darba koplīgumos. Viņš arī pauda LBAS viedokli, ka visa ļaunuma sakne ir Atlīdzības likuma 3. panta 4. daļa, kas nesamērīgi ierobežo arodbiedrībām kā sociāliem partneriem tiesības vienoties par konkrētu darba koplīgumu saturu. Koplīgumu lielākā daļa (90%) ir par atlīdzību. Pašreizējais likuma regulējums, kas paredz, ka koplīgumā drīkstēs vienoties tikai par to, kas ir noteikts likumā, arodbiedrību izpratnē ir „pilnīgs absurds un šī fikcija ir tādā ziņā, ka likums ir paredzējis to, par ko pusēm būs jāvienojas”. Un to varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, respektīvi, trijiem.

Jurists arī informēja, ka tiesā ir nonākuši strīdi par 2009. gada likuma normas piemērošanu un „Latvenergo” gadījumos abas tiesas ir uzvarētas, un koplīgumos paredzētie labumi ir izmaksāti.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atgādinot uzsvēra LBAS ierosinājumu darba koplīgumos paredzētās sociālās garantijas iekļaut darba devēja attaisnotajos izdevumos, tādējādi samazinot nodokļu slogu. NTSP sēdes lēmumprojektā piedāvāts vēl paplašināt šo priekšlikumu, proti, „valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos ņemt vērā darba koplīgumu esamību tajos uzņēmumos, kas konkursos piedalās”.

Sociālo partneru trešās puses – valdības – pārstāvis labklājības ministrs Uldis Augulis gan norādīja, ka LM kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministriju tad ir jāizvērtē, cik lieli riski pastāv, ka varētu mainīties atalgojumu sistēma, kas vairāk balstītos uz koplīgumiem, piesakoties konkursos.

Labklājības ministrijas LM secinājumi un priekšlikumi

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU