Veselības norēķinu centrs (VNC) no 2009. gada janvāra uzsāka valsts organizēto un apmaksāto krūts vēža un dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programmu, dodot iespēju katrai sievietei pārbaudīt savu veselību. Kopš programma ir uzsākta, Veselības norēķinu centrs kopumā sievietēm ir izsūtījis 475 544 uzaicinājuma vēstules veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla un krūts vēža profilaktisko pārbaudi.
Pēc apkopotajiem datiem, līdz 2010. gada 1. jūnijam vēža savlaicīgas atklāšanas programmas ietvaros uz mamogrāfijas izmeklējumiem kopumā, kopš uzsākta programma, ir izsūtīta 193 551 uzaicinājuma vēstule, bet dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaužu veikšanai ir izsūtītas 281 993 uzaicinājuma vēstules. No uzaicinātajām sievietēm uz izmeklējumiem atnākušas 62 798 sievietes. Profilaktisko dzemdes kakla vēža izmeklējumu veica 34 996 sievietes, kas ir 12,4% no uzaicināto sieviešu skaita, savukārt mamogrāfijas izmeklējumu veica 27 802 sievietes - 14,4% no uzaicināto sieviešu skaita.
Uz krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm viskūtrāk nākušas Kurzemes sievietes – tikai 11,7% no uzaicinātajām. Savukārt atsaucīgākās bijušas Vidzemes sievietes – uz pārbaudēm atnākuši 17% uzaicināto sieviešu. Savukārt uz dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm viskūtrāk nākušas rīdzinieces. VNC vēstules izmantojuši tikai 10,3% uzaicināto sieviešu. Atsaucīgākās atkal bijušas vidzemnieces – aicinājumam atsaukušies 19,6% uzaicināto.
Veselības ministrija (VM) gan atgādina – kaut ko izvērtēt vēl ir pāragri: „Ir pagājis tikai pirmais gads, kopš sievietēm individuāli tiek nosūtītas uzaicinājumu vēstules šo izmeklējumu veikšanai. Turklāt arī starptautiski tiek pieņemts, ka vērtēšanu var uzsākt tikai tad, kad ir pagājis vismaz viens programmas cikls – dzemdes kakla vēža profilaktiskajiem izmeklējumiem trīs gadi, bet krūts vēža profilaktiskajiem izmeklējumiem – divi gadi.”
Saņem vēstuli un ej pie ārsta!
Tikmēr VNC aicina sievietes rūpēties par savu veselību un, saņemot uzaicinājuma vēstuli, tomēr doties uz valsts apmaksāto dzemdes kakla un krūts vēža profilaktisko pārbaudi.
Dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma ir valsts organizēta un apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma, kas balstīta uz iedzīvotāju reģistra datiem. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadu vecumā saņem uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu. Savukārt krūts vēža izmeklējumu programmu Latvijā veic reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Statistikas dati liecina, ka sievietēm šajā vecumā visbiežāk tiek diagnosticēts krūts vēzis. Katra sieviete 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadu vecumā saņem uzaicinājuma vēstuli veikt skrīningmamogrāfiju.
Vēstuli sieviete saņem dažu mēnešu laikā pēc kārtējās dzimšanas dienas. Tā nav anonīma un bezpersoniska - sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, un tajā tiek skaidri norādīts, ka VM un VNC aicina veikt valsts apmaksātu profilaktisko pārbaudi. Ir norādītas gan dzīvesvietai tuvākās vietas, gan pateikts, kur meklēt visu to ārstu sarakstu, kam ir līgumattiecības ar valsti.
Ņemot līdzi uzaicinājuma vēstuli un tai pievienoto skrīningtestēšanas karti, par ginekologa apmeklējumu nav jāmaksā ne santīms. Vēstulē norādīts, ka izmeklējumu var veikt arī pie ginekologa, kas nav līgumattiecībās ar valsti. Šādā gadījumā izmeklējumu tomēr valsts apmaksā, bet pašai pacientei jāmaksā par vizīti.
Vēzis – tas ir nopietni
Dzemdes kakla vēzis ir viena no pasaulē biežāk sastopamajām sieviešu onkoloģiskajām slimībām. Ar dzemdes kakla vēzi var saslimt jebkura sieviete, kura ir uzsākusi dzimumdzīvi. Audzējs galvenokārt rodas no inficēšanās ar HPV vīrusu – cilvēka papillomas vīrusu. Ir pierādīts, ka šis vīruss vairumā gadījumu izraisa dzemdes kakla vēzi. Ar to inficējas dzimumkontaktu ceļā. Dzemdes kakla vēža profilaktiskais izmeklējums – citoloģiskā analīze – ir vajadzīgs tādēļ, ka pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā parasti apskatē vēl nav saskatāmas, turklāt arī pati sieviete neizjūt nekādas slimības pazīmes. Ja pārmaiņas, kurās ir atrastas izmainītas šūnas, atstāj neārstētas, tad pēc kāda laika var izveidoties dzemdes kakla vēzis.
Savukārt mamogrāfija ir krūts izmeklēšana ar rentgena stariem. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai kādas citas krūts problēmas.
Ar mamogrāfijas metodi ir iespējams diagnosticēt audzējus, kad tie vēl ir nelieli un nav jūtami. Sākumstadijā pastāv iespēja tos relatīvi viegli ārstēt, tādēļ ir ļoti svarīgi vēzi atklāt laikus. Pētījumi pasaulē liecina, ka sievietēm, kuras piedalās vēža savlaicīgas atklāšanas programmā, atklāj krūts vēzi tā agrīnā stadijā, un šīs sievietes dzīvo ilgāk nekā tās, kuras minētajā programmā nepiedalās.
Ko jau ir izdevies atklāt
VNC ir apkopojis datus par krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaužu rezultātiem. Vispirms par krūts vēža pārbaudēm. No 27 802 izmeklētajām sievietēm par pilnīgi veselām atzītas 8827, potenciāli labdabīgs veidojums konstatēts 13 321 sievietei, aizdomas par patoloģiju vai lokālas patoloģiskas izmaiņas konstatētas 5249, bet aizdomas par ļaundabīgu veidojumu – 323 sievietēm. Savukārt 37 sievietēm jau konstatēts audzējs.
Dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaužu rezultāti liecina, ka skaidri konstatējamas vēža šūnas atrastas sešām sievietēm. No 34 996 izmeklētajām personām 17 575 sievietes ir veselas, iekaisums konstatēts 19 997 pārbaudītajām. Vieglas dzemdes kakla gļotādas šūnu kodola izmaiņas konstatētas 758 sievietēm, mērenas vai izteiktas – 128 sievietēm.
Kā skaidro ginekoloģe Santa Lauska, izmainītās šūnas liecina: te notiek kaut kas nekontrolējams un nelāgs. Jāatgādina, ka sievietēm, kam šāda šūnu pašdarbība notiek, nekādu sūdzību nav – viņas jūtas labi un domā, ka ir pilnīgi veselas.
Kāpēc viņas neatnāca?
Kas ir ar sievietēm, kuras pie ārsta neatnāca pat pēc speciāla uzaicinājuma? Par to statistikas, protams, nav. „Neatnākšanas iemeslus droši vien vajadzētu prasīt viņām pašām,” teic S. Lauska. Viņa atzīst: „Mēs visapkārt dzirdam pārmetumus valstij par šo un par to. Tai pašā laikā valsts sievietēm piedāvā bezmaksas profilaktiskās pārbaudes, bet sievietes to neizmanto. Ir taču saņemta vēstule no valsts, kas nepārprotami liecina: valstij ir vajadzīgas veselas sievietes. Tad nāciet, lūdzu, pārbaudiet savu veselību!”
Daktere stāsta, ka ārsti ļoti ilgi nevar aizmirst gadījumus, kad sievietei – strādājošai, gudrai, labi situētai – atklāj audzēju, un izrādās, ka pie ārsta viņa nav bijusi gadiem. Ja būtu atnākusi ātrāk, viss taču būtu citādāk! „Nesaprotu, kādēļ sievietes atrod laiku un naudu daudz kam citam, bet pašas savu veselību atstāj novārtā,” saka S. Lauska.
Arī VM rīcībā nav pētījumu datu, kas sniegtu informāciju par iemesliem, kādēļ sieviešu atsaucība uzaicinājumam ir salīdzinoši neliela. „Pamata jautājums ir par to, ka iedzīvotājiem nav pietiekamas informācijas, kā arī zināmas bailes un nedrošība doties pie ārsta uz pārbaudi, kas vairāk raksturīgas tieši vidējā un vecākā gadagājuma pacientēm,” skaidro VM speciālisti.
Šobrīd budžeta situācija diemžēl neļauj veikt plašu informācijas kampaņu. Ministrijai bija līdzekļi tikai divu nedēļu informatīvajai kampaņai programmas darbības sākumā 2009. gada janvārī, kad gan televīzijā, gan radio tika translēti klipi. Ministrijas pārstāvji daudz runā ar ģimenes ārstiem, lai viņi savām pacientēm atgādina: ja šāda vēstule pienāks, tad būtu ļoti svarīgi šos izmeklējumus arī veikt.
Ne mazāk svarīgs iemesls ārsta apmeklējuma atlikšanai ir šobrīd esošā ekonomiskā situācija valstī, uzskata ministrija. Kaut arī dzemdes kakla un krūts vēža profilaktiskos izmeklējumus valsts apmaksā pilnībā, tomēr ierobežotie valsts budžeta līdzekļi apgrūtina iespējas nodrošināt izmeklējumu veikšanai nepieciešamo aparatūras pieejamību „dažu soļu attālumā” no katras sievietes dzīvesvietas. Uzaicinājumu vēstules veikt krūts vēža profilaktiskos izmeklējumus tiek izsūtītas sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, tādējādi var rasties situācija, ka apmeklējums tiek atlikts ekonomisku apsvērumu dēļ (transporta izmaksas, sabiedriskā transporta pieejamība). Kaut arī no 2010. gada aprīļa darbu ir sācis SIA „Veselības centrs 4” mobilais digitālais mamogrāfs (īpaši aprīkots autobuss, kas veic izbraukumus pa Latviju), tomēr pilnībā nodrošināt izmeklējuma pieejamību visos reģionos vēl nav iespējams.
Kā vēl viens iespējamais iemesls tiek minēta informācijas nepietiekamība un neizprotamība – informatīvo kampaņu trūkums, vēstuļu tekstuālās informācijas sarežģītība, kā arī vēstules tulkojuma neesamība krievu valodā. Šeit gan VM norāda, ka informācija par valsts apmaksāto un organizēto programmu masu medijiem tiek sniegta regulāri. Turklāt vēstulē norādīts, ka neskaidrību gadījumā iespējams zvanīt uz VNC bezmaksas informatīvo tālruni 80 001234 un iegūt skaidrojumus par programmas kārtību, ja vēstulē minētā informācija nav saprotama. Informācija krievu valodā ir pieejama Veselības norēķinu centra mājaslapā www.vnc.gov.lv.
Lai veicinātu sieviešu atsaucību profilaktisko izmeklējumu veikšanai, ir jāturpina regulāra informācijas sniegšana par programmas norisi, par iespējām izārstēt krūts un dzemdes kakla vēzi, par nepieciešamību laikus diagnosticēt saslimšanu. Informācijas regulāra sniegšana gan masu mediju pārstāvjiem, gan dažādām nevalstiskām institūcijām, gan pašiem iedzīvotājiem ietvertu arī stereotipu mazināšanu par ļaundabīgiem audzējiem, atgādinot, ka vēzi var ārstēt, ja to laikus atklāj, uzskata VM.
Tikmēr ir pilnīgi skaidrs: nekāda rezultāta nebūs, ja sievietes tā vietā, lai ietu pie ārsta, meklēs iemeslus, kāpēc to nedarīt.
