Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā sievietei, kas uzzina par diagnozi – krūts vēzis, jāraizējas arī par to, kā šo ziņu pavēstīt tuviniekiem, jādomā, vai viņi nenobīsies, nenovērsīsies...
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Oktobris visā pasaulē ir Krūts veselības mēnesis. Tā pirmsākumi meklējami 1985. gadā, kad šī ideja radās, lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par krūts vēzi, iedrošinātu sievietes aktīvāk rūpēties par savu veselību, kā arī laikus izmantot agrīnas diagnostikas un profilakses iespējas. Kopš 1991. gada par krūts vēža apzināšanas simbolu kļuvusi rozā lentīte, ko radīja Krūts vēža izpētes fonda dibinātāja Evelīna H. Laudere sadarbībā ar žurnālu „Self”.
Latvijā Krūts veselības mēnesis būs informatīvu pasākumu kopums, kura laikā rozā lentīte kā signāls atgādinās par to, ka sievietei ir jārūpējas par savu veselību un regulāri jāiet uz pārbaudēm – tas ir pirmais un galvenais priekšnoteikums, lai laikus atklātu krūts vēzi un uzvarētu to.
Rozā lentītes mēnesi Latvijā koordinē onkoloģisko personu atbalsta biedrība „Dzīvības koks”. Krūts veselības mēnesim rasti vairāki atbalstītāji, un mēneša laikā gūtie ziedojumi tiks novirzīti onkoloģisko pacientu psihosociālās rehabilitācijas ieviešanai Latvijā – nometnēm un rehabilitācijas centra izveidei.
Valsts apmaksā vēža skrīningu
Lai parūpētos par iedzīvotāju veselību, Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir atvēlēti līdzekļi vēža skrīningam. Valsts organizētais vēža skrīnings ir iedzīvotāju reģistra datos balstīta veselības aprūpes programma ar centralizētu uzaicinājumu nosūtīšanu, indikatīvo rādītāju datu un klīnisko datu bāzes veidošanu un rezultātu pastāvīgu novērošanu, lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās.
Valsts organizētais vēža skrīnings Latvijā pašlaik ietver šādus izmeklējumus:
No 2009. gada līdz 2010. gada 1. septembrim uzaicinājuma vēstules dzemdes kakla vēža profilaktiskajai pārbaudei nosūtītas 325 977 sievietēm, no kurām atsaukušās un uz izmeklējumiem devušās 45 917 sievietes, kas ir 14,1% no visu aicinājumu adresātu skaita. Savukārt uz krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm valsts aicinājusi 234 898 sievietes, no kurām uz apskati devās vien 18% - 42 399 sievietes. „Valsts var samaksāt par ārsta apmeklējumu un izmeklējumiem, bet valsts nevar sievieti atvest pie ārsta,” saka Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu daļas vadītāja Līga Gaigala.
"Valsts var samaksāt par ārsta apmeklējumu un izmeklējumiem, bet valsts nevar sievieti atvest pie ārsta."
Viņa sauc datus arī par to, cik gadījumos sievietēm profilaktiskajās pārbaudēs atklāts kas aizdomīgs. Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā vieglas šūnu izmaiņas līdz 2010. gada 1. septembrim atklātas 981 sievietei, mērenas vai izteiktas izmaiņas - 165 sievietēm, bet vēža šūnas konstatētas 7 sievietēm. Brīdinošus rezultātus rāda arī krūts vēža skrīninga rezultāti. No 42 399 izmeklētām sievietēm potenciāli labdabīgs veidojums konstatēts 21 542, aizdomas par patoloģiju vai lokālas patoloģiskas izmaiņas konstatētas 7356 sievietēm, aizdomas par ļaundabīgu veidojumu izteiktas 472 sievietēm, bet pierādāms ļaundabīgs audzējs konstatēts 52 sievietēm. Viņām visām ieteikts turpināt izmeklējumus un doties ārstēties, bet ne visas sievietes šo vēlējumu uzklausa.
L. Gaigala uzsver: „Ļoti satraucoši ir tas, ka pat tad, ja sieviete uz pirmreizējo mamogrāfiju atnāk, atsevišķos gadījumos, pēc Veselības norēķinu centra vadības informācijas sistēmas datiem, tālākie izmeklējumi, pat ja tādi ir bijuši nepieciešami, nav veikti. Tā, piemēram, 2009. gadā pēc krūts vēža skrīninga rezultātiem ambulatori izmeklējumus turpināja 316 sievietes, bet šā gada pirmajā pusē – tikai 79 sievietes.”
Valsts līdzekļus vēža skrīningam netaupa. 2009. gadā visiem trim vēža izmeklējumu veidiem kopumā iztērēti 490 533 lati, bet šā gada pirmajā pusē – 247 977 lati. Visdārgāk izmaksā tieši krūts vēža izmeklējumi ar mamogrāfijas metodi – pagājušajā gadā šim mērķim tērēti 224 315 lati, šī gada pirmajā pusē – 111 914 lati.
Jāmaksā pacienta iemaksa
Kā skaidro Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes pakalpojumu departamenta vadītājs Atis Mārtiņsons, onkoloģijas slimnieki neietilpst atsevišķā no pacientu iemaksām atbrīvotā iedzīvotāju kategorijā, tādēļ uz viņiem attiecas tādi paši noteikumi, kā uz jebkuru pacientu: saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, jāmaksā pacienta iemaksa - piemēram, 1 lats pie ģimenes ārsta, 3 lati – pie speciālista, 5 lati – par katras dienas ārstēšanos dienas stacionārā utt. „Onkologs un onkologs-ķīmijterapeits ir tiešās pieejamības speciālists, pie kura persona, kas slimo ar onkoloģisku slimību, ambulatori var griezties pēc savas iniciatīvas, tātad arī bez ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, un šos pakalpojumus apmaksā no valsts budžeta esošo finansu līdzekļu (kvotas) ietvaros,” uzsver A. Mārtiņsons.
Šī esot nianse, ko bieži vien nezinot pat mediķi. Tādēļ departamenta vadītājs uzsver: ja cilvēkam ir diagnoze par onkoloģisku saslimšanu, viņam vairs nav jāiet pie ģimenes ārsta vai speciālista pēc nosūtījuma pie onkologa. Hospitalizācijai gan ir vajadzīgs ārsta nosūtījums.
Tāpat kā visiem pacientiem, arī onkoloģijas slimniekiem kopējā pacientu iemaksu summa, ko maksā pacients par katru ārstēšanās gadījumu slimnīcā, nedrīkst pārsniegt Ls 250, bet pacienta iemaksu kopējā summa vienā kalendārā gada laikā nevar pārsniegt Ls 400. Tomēr arī onkoloģijas pacients var būt pilnībā atbrīvots no pacienta iemaksām, ja pieder kādai atbrīvoto grupai - ir trūcīga persona, politiski represēta persona, persona vecumā līdz 18 gadiem utt., kā to nosaka MK noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".
Pacienti, kas kāda iemesla dēļ grib doties uz konsultācijām vai operācijām bez ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, var izmantot nevis valsts apmaksātos, bet maksas pakalpojumus, bet tādā gadījumā ir jāmaksā pilna pakalpojuma maksa, kāda tā uzrādīta attiecīgās ārstniecības iestādes cenrādī.
"Atsevišķus tehniskos palīglīdzekļus, to skaitā arī krūšu protēzes, par valsts līdzekļiem var saņemt tikai tās personas, kurām piešķirts trūcīgā statuss."
Diemžēl šobrīd ne visas sievietes var saņemt valsts apmaksātas krūšu protēzes, arī uz krūšu rekonstrukcijas operācijām, ja to grib izdarīt par valsts naudu, jāgaida rindā. Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes pakalpojumu departamenta vadītājs A. Mārtiņsons skaidro: „Krūts rekonstrukcijas operācijas krūts vēža slimniecēm ir plānveida operācijas, kuras kopš 2009. gada var veikt tā dēvēto iezīmēto programmu ietvaros, piemēram, programmā „Diagnostiskā un ķirurģiskā palīdzība onkoloģijā un hematoloģijā”, kā arī dienas stacionārā. Tā ka apgalvot, ka šīs operācijas (pavisam 3) ir pilnībā izslēgtas no valsts apmaksājamo pakalpojumu groza, nevar.”
Savukārt Labklājības ministrija, kuras pārziņā ir tehniskie palīglīdzekļi (arī krūts protēzes), skaidro: ar likumu "Par valsts budžetu 2010. gadam" tika samazināts finansējums un, izstrādājot noteikumus, tika pārskatīti tehnisko palīglīdzekļu veidi, kā arī tika ierobežots saņēmēju loks. Līdz ar to tika noteikts, ka atsevišķus tehniskos palīglīdzekļus, to skaitā arī krūšu protēzes, par valsts līdzekļiem var saņemt tikai tās personas, kurām piešķirts trūcīgā statuss. Uzlabojoties situācijai valsts budžetā, atkārtoti tiks izvērtētas iespējas pārskatīt no valsts budžeta apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu grupas, sola Labklājības ministrija.
Prognozē saslimstības un mirstības pieaugumu
„Katru gadu Latvijā tiek konstatētas apmēram 1000 jaunas krūts vēža pacientes,” saka Latvijas Onkoloģijas centra Ķirurģijas bloka vadītājs, valsts galvenais speciālists onkoloģijā un ķīmijterapijā Jānis Eglītis. Viņš norāda uz krūts vēža saslimstības tendencēm Eiropā. Vecajās Eiropas Savienības valstīs J. Eglītis prognozē saslimstības stabilizāciju vai nelielu tā pieaugumu, mirstības samazinājumu, kā arī dzīvildzes pieaugumu no 80 līdz 90 procentiem. Savukārt Latvijā un Austrumeiropā onkologs paredz saslimstības un mirstības pieaugumu un 60-70% dzīvildzes rādītājus.
Lai cik sparīgi tiek izglītota sabiedrība, lai kā attīstās medicīna un farmācija, laikā no 1999. gada līdz 2008. gadam Latvijā saslimstība ar krūts vēzi pieaugusi par 5,8%, bet mirstība – par gandrīz 10 procentiem. J. Eglītis skaidro: „Mirstības pieauguma iemesls galvenokārt ir novēlotā palīdzības meklēšana. Viena trešā daļa pacienšu pie ārsta atnāk tikai tad, kad krūts audzējs ir jau trešajā, pat ceturtajā stadijā un cerību uz izārstēšanos ir daudz mazāk.”
"Stradiņa slimnīcā jau vairākus gadus visām krūts vēža pacientēm tiek veikts krūts vēža pārmantojamības tests."
Lūk, skaitļi. Ja krūts audzēju sāk ārstēt tā pirmajā stadijā, 96% pacienšu arī pēc pieciem gadiem turpina dzīvot, otrajā stadijā konstatēta krūts audzēja pacientēm piecu gadu dzīvildze sarūk līdz 85%, trešajā stadijā ārstēt sākta audzēja gadījumos tie ir tikai 44%, bet pacientēm, kam krūts audzējs sākts ārstēt ceturtajā stadijā, ilgāk par pieciem gadiem nodzīvot izdodas vien 11% gadījumu. „Jo agrāk tiek uzsākta terapija, jo gaidāmi labāki rezultāti. Diemžēl joprojām ir gadījumi, kad sieviete atnāk uz konsultāciju, precizē ārstēšanās plānu, bet tad pazūd, meklē palīdzību alternatīvajā medicīnā, pie pūšļotājiem un ekstrasensiem, kamēr atgriežas pie ārsta pēc četriem mēnešiem jau tālākā krūts vēža attīstības stadijā,” atzīst J. Eglītis.
Ir vienkārši jānāk pie ārsta
Neviens nevar apsolīt, ka ar krūts vēzi šogad, nākamgad un vēl gadiem uz priekšu saslims arvien mazāk sieviešu. Toties mediķi var piedāvāt un solīt ko citu. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs stāsta: „Pēdējo desmit gadu laikā zinātnieki ir sapratuši, ka tomēr varam runāt arī par krūts vēža profilaksi, jo veselīgs dzīvesveids un arī bērna barošana ar krūti līdz gada vecumam samazina risku saslimts ar krūts vēzi par 40 procentiem. Tātad – ja Latvijā ik gadu saslimst 1000 sievietes, ir iespēja šo skaitu samazināt līdz 600. Tomēr profilakse ietver sevī ne tikai veselīgu dzīvesveidu, bet arī agrīnu diagnostiku, tādēļ visām sievietēm no 20 gadu vecuma reizi mēnesī jāveic krūšu pašpārbaude, savukārt visām sievietēm no 50 gadu vecuma jāveic bezmaksas skrīninga mamogrāfija vienu reizi divos gados.”
Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra ārsti atgādina: pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu, piesakoties patoloģiju centrā uz vienas dienas konsultāciju, to saņems ārpus rindas nedēļas laikā. Pēc konsīlija, kurā piedalās ārstu komanda, pacientiem tiek sniegtas rekomendācijas un izvēlēta turpmāka ārstēšanas taktika.
Krūts slimību centra vadītājs atgādina, ka Latvijā katrs divdesmitais krūts vēža gadījums ir pārmantots. Stradiņa slimnīcā jau vairākus gadus visām krūts vēža pacientēm tiek veikts krūts vēža pārmantojamības tests. Pārmantojamības gadījumā krūts vēža risku iespējams precizēt pārējām veselajām ģimenes sievietēm (māsām, mātēm, mazmeitām, māsīcām) un, pastāvot paaugstinātam riskam, ievērot īpašus profilaktiskus pasākumus.
Lai Latvijas sievietēm padarītu pieejamāku informāciju par krūts vēža profilaksi un ārstēšanu, Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra speciālisti izveidojuši un aicina apmeklēt mājaslapu www.krutsvezis.lv. Tajā var gūt informāciju par labdabīgām un ļaundabīgām krūts slimībām, saprast krūts diagnostikas metodes un to pielietojumu, noskatīties video, izdzīvojot līdzi sievietes stāstam par aizdomām, par ārsta konsultāciju, operāciju, pēcoperācijas periodu, kā arī iemācīties veikt pašpārbaudes.
Linsēklu maisiņš un izjukusi ģimene
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” uzskata, ka ar valsts atbalstu Latvijas sabiedrībai šobrīd ir par maz, un to apliecina arī sieviešu kūtrā došanās uz profilaktiskajām apskatēm. „Ir jāmaina sabiedrības domāšana,” saka „Dzīvības koka” projektu vadītāja Gunita Berķe. Viņa uzsver: „Nav normāli, ja uz biedrību zvana cilvēki, kuriem ārsts teicis, ka ilgi dzīvot jau vairs nav atlicis, tādēļ nekāda terapija nav vajadzīga. Nav normāli, ja ģimenes ārsts iesaka nebraukt uz rehabilitācijas nometni, jo mājās tomēr esot labāk. Nav normāli, ja sieviete pēc operācijas nevar dabūt valsts apmaksātas krūts protēzes un staigā ar linsēklu maisiņiem krūšturī. Tāpat nav normāli, ka 75% gadījumu sievietēm, kam konstatēts krūts vēzis, izjūk attiecības vai ģimene. Eiropā tā notiek tikai 25% gadījumu. Nav normāli arī tas, ka sabiedrībā tiek uzskatīts: par vēzi nevajag domāt un pie ārsta bez iemesla arī nevajag iet, jo, nepieļaujot domu par vēzi, tas arī nepiemeklēs.”
Biedrība saredz iespēju situāciju mainīt. Visupirms – popularizēt agrīnu diagnostiku un skrīniga efektivitāti, panākot NVO iesaisti skrīninga procesā. Valsts varētu turpināt apmaksāt skrīnigu pēc būtības, bet informatīvo daļu un sieviešu mudināšanu doties pie ārsta varētu uzņemties NVO.
Iemesli, kāpēc sievietes neizmanto šo valsts piedāvāto un apmaksāto iespēju, ir dažādi. Tie ir gan emocionāli, gan finansiāli, tajā pašā laikā – jo vairāk runās par vēzi, par to, ka no tā var pasargāties vai arī, savlaicīgi atklājot, ārstēt, jo vairāk sievietes iesaistīsies skrīninga programmā”, uzskata G. Berķe. Viņa uzsver, ka citu valstu, piemēram, Holandes, pieredze rāda: tieši pacientu organizāciju iesaiste skrīninga informēšanas un uzraudzības procesā veicina sabiedrības atbalstu valsts programmām.
Par krūts vēzi joprojām ir daudz mītu un stereotipu. Diemžēl sievietei, kas uzzina par diagnozi – krūts vēzis, jāraizējas arī par to, kā šo ziņu pavēstīt tuviniekiem, jādomā, kā viņi to uztvers, vai nenobīsies, nenovērsīsies? „Dzīvības koks” grib darīt visu, lai kopumā sabiedrība būtu atvērtāka šai problēmai. „Jo vairāk pieradīsim runāt par onkoloģisku slimību kā hronisku slimību, kuru, laikus atklājot, var ārstēt, jo mazāk cilvēki baidīsies, izdzirdot šo diagnozi,” teic „Dzīvības koka” valdes priekšsēdētāja Daina Mezīte.
