Eiropadome piedāvā, parlaments kritizē
Eiropas Parlamenta deputāti kritiski vērtējuši Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja ziņojumu par marta beigās notikušās Padomes sanāksmes rezultātiem.
Vairums eiroparlamentāriešu nebija apmierināti ar piedāvātajiem risinājumiem pašreizējai eirozonas krīzei, liecina parlamenta mājaslapā publiskotais diskusiju izklāsts.
Eiropadomes sanāksmes darba kārtībā bija Eiropas nākamās desmitgades ekonomiskā stratēģija, globālās klimata pārmaiņas, taču visaktuālākā bija saruna par Grieķijas situāciju un aizdevuma atbalsta iespējām. Eiropadome vienojās par galvenajiem virzieniem jaunajā darbavietu un izaugsmes stratēģijā – Eiropa 2020. Tajā izvirzīti pieci pamatmērķi:
- samazināt nabadzību;
- panākt 75% nodarbinātību darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū;
- sasniegt ES mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt atjaunojamo energoresursu daļu enerģijas patēriņā un uzlabot energoefektivitāti;
- samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaitu un palielināt studentu skaitu augstākajā izglītībā;
- 3% no ES iekšzemes kopprodukta būtu jāiegulda pētniecībā un inovācijā.
Eirozonas dalībvalstis apliecināja solidaritāti ar Grieķiju, pieņemot lēmumu vajadzības gadījumā šai valstij sniegt finansiālu palīdzību, kā arī vienojās par finansiālu pasākumu kopumu, kurā divpusēji aizdevumi no eirozonas dalībvalstīm ir apvienoti ar finansējumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).
Runājot par Starptautiskā Valūtas fonda lomu Grieķijas krīzē, van Rompejs vērsa uzmanību uz to, ka SVF līdzdalība sākotnēji radījusi bažas, ka eirozona bez ārēja atbalsta nespēj atrisināt savas iekšējās problēmas. Taču SVF lielā mērā tiek finansēts no Eiropas naudas, tad kāpēc gan Eiropas valstis nevarētu tā iespējas izmantot? – retoriski vaicāja Eiropadomes vadītājs. Viņaprāt, par SVF iejaukšanos nevajadzētu raizēties.
Van Rompejs atgādināja, ka Grieķijas gadījums atklājis pašreizējo fiskālās uzraudzības mehānismu trūkumus. Eiropas Padome vēlas mācīties no krīzes. Tāpēc tiek veidota speciāla darba grupa, kas sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstu pārstāvjiem, prezidentūru un Eiropas Centrālo banku izstrādās krīzes pārvarēšanas sistēmu. Tā savus secinājumus sniegs līdz šā gada beigām. Eiropas Padome pieņems galīgo politisko lēmumu.
Darba grupai jāvērtē divi problēmas aspekti, norādīja van Rompejs: atbildība, lai novērstu budžeta disciplīnas neievērošanas atkārtošanos, un solidaritāte - kā izvairīties no interpretācijām, ja kādā dalībvalstī atkal notiek finanšu krīze.
Vairāki deputāti kritiski vērtēja Padomes ieceres. Hanness Svoboda (Sociālisti un demokrāti, Austrija) pauda vilšanos par sanāksmē gūtajiem rezultātiem, it īpaši attiecībā uz Grieķiju, jo palīdzību Grieķijai nodot SVF pārziņā nozīmējot atteikties no kopējas ekonomikas politikas par labu tehnokrātiskai pieejai. Viņš pārmeta arī rīcības gausumu: „Padome ir kā „Titāniks” - tā ietriecas aisbergā un sāk apspriest nedēļas ēdienkarti.”
Savukārt Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Rebeka Hārmsa (Vācija) uzskata, ka vienīgais labums no samita bija tas, ka pielikts punkts necienīgajai Parīzes un Berlīnes cīņai: „Grieķija tika novērtēta ļoti negatīvi, un tai netika solīta ne finanšu, ne ekonomiska palīdzība. Grieķijas finanšu atveseļošanas kritērijus droši vien izvirzīs SVF, bet Brisele no savām pilnvarām atteicās.”
Eiroparlamenta delegācija izdibina situāciju Latvijā
Pirms svētkiem, no 29. līdz 31. martam, Latvijā darba vizītē bija ieradusies Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas delegācija, lai klātienē iegūtu informāciju par situāciju pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, informē Valsts kanceleja. Parlamenta pārstāve Pervanša Berē informēja, ka komitejas mērķis ir novērtēt finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes apmēru ES dalībvalstīs un sagatavot priekšlikumus, kā ilgtermiņā varētu atjaunot stabilu finanšu tirgu darbību un kopumā veicināt ilgstošu izaugsmi, sociālo kohēziju un nodarbinātību.
"Padome ir kā „Titāniks” - tā ietriecas aisbergā un sāk apspriest nedēļas ēdienkarti."
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Eiropas Parlamenta pārstāvjus informēja par 2009. gada budžeta grozījumos un 2010. gada budžetā panākto fiskālo konsolidāciju gandrīz viena miljarda latu apmērā, izpildot saistības par deficīta samazināšanu 2010. gadā līdz 8,5% līmenim, budžeta izdevumu samazināšanai veiktajām reformām valsts pārvaldes, izglītības un veselības aprūpē. Premjers uzsvēra ekonomikas attīstības veicināšanas stimulus: ES struktūrfondu finansējuma novirzīšana uzņēmējdarbībai, eksporta garantijas, mikrouzņēmumu atbalsta programma un administratīvo šķēršļu mazināšana komercdarbībā. Sociālajai stabilitātei valdība īsteno sociālā drošības tīkla stratēģiju.
Tikšanās laikā pārrunāti arī jautājumi, kas skar Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un plānus 2014. gadā kļūt par eirozonas dalībvalsti, kā arī valsts atbalsta plāni kredītņēmēju aizsardzībai un sociālo partneru iesaiste strukturālo reformu īstenošanā.
Krīzes inovācija – eiropiešiem jauns nodoklis?
Krīze spiedusi valstu valdības iepludināt milzīgas nodokļu maksātāju naudas summas vārguļojošās bankās. Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka ir laiks domāt, kā finanšu iestādes varētu sabiedrībai savu parādu atmaksāt. Marta plenārsesijā deputāti aicinājuši Eiropas Komisiju izpētīt, kāda ietekme varētu būt finanšu darījumu nodokļa ieviešanai. Parlamenta rezolūcijā uzsvērts: jāpanāk, ka „finanšu sektors sniedz taisnīgu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā un izaugsmē, jo ievērojamas izmaksas un finanšu krīzes sekas gulstas uz reālo ekonomiku, nodokļu maksātājiem, patērētājiem, valsts dienestiem un sabiedrību kopumā”.
Kā Parlamenta Krīzes komitejas rīkotajā ekspertu konferencē norādīja Austrijas Ekonomikas pētniecības institūta pārstāvis Štefans Šūlmeisters, īstermiņa finanšu darījumi (piemēram, nopērkot piecus miljonus eiro FX tirgū un tos pārdodot piecas minūtes vēlāk) izraisa jūtamas valūtas un citu finanšu produktu īstermiņa cenu svārstības. Ilgtermiņa tendences seko īstermiņa svārstībām, rodas valūtas maiņas kursu nestabilitāte un lielas biržas cenu atšķirības, nodarot ļaunumu reālajai ekonomikai.
Ja īstermiņa finanšu darījumi tiktu aplikti ar nodokli, piemēram, 0,05% apmērā, to skaits samazinātos - tas radītu lielāku stabilitāti, vienlaikus nodrošinot ES papildu ienākumus 300 miljardu eiro apmērā. Viena no galvenajām bažām finanšu darījumu nodokļa ieviešanai ir, vai tas nenodarīs ļaunumu Eiropas finanšu industrijai, ja citur pasaulē šāda nodokļa nebūs.
Somu deputāte Sirpa Pietikeinena (Eiropas Tautas partijas grupa) atgādināja, ka finanšu nozare patlaban ir lielākā pasaulē un ir loģiski, ka ar globālu nodokli vispirms jāmēģina aplikt tieši finanšu darījumi. Savukārt Keja Svinbūrna (Konservatīvie un reformisti, Apvienotā Karaliste) uzskata, ka„ ir nejēdzīgi un naivi domāt, ja ES ieviesīs finanšu darījumu nodokli bez visu globālo spēlētāju atbalsta, tā nezaudēs citām valstīm”.
Pakals Konfēns (Zaļie, Francija) jautāja, kā aplikt ar nodokli darījumus, kas tiek veikti kaut kur citur, taču ietekmē arī mūs, un vai nepastāv risks, ka šāda veida spekulācija Eiropā pilnībā izzudīs un turpināsies tikai ASV un Austrumāzijas tirgos. Š.Šūlmeisters uzskata, ka nodoklis neradītu risku zaudēt mūsu pašu tirgus finanšu darījumus, jo citi tirgi atrodas citās laika zonās. Mūsu laikā zonā 97% darījumu notiek Londonā un Frankfurtē.
Protams, būtiski ir arī, kam šā nodokļa nauda tiks tērēta. Parlamenta referents Edvards Šikluna (Sociālisti un demokrāti, Malta) informējis, ka EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu ierosinājis izmantot globālo nodokli vides aizsardzības projektu finansēšanai. Atbalstu esot guvusi arī sākotnējā ideja izmantot nodokli attīstības palīdzības veicināšanai. Taču ne visi uzskata, ka ieņēmumi nonāks pareizajās rokās.
Vai būs arī minimālā ienākuma direktīva?
Gandrīz katrs piektais ES iedzīvotājs dzīvo uz nabadzības robežas. 85 miljoniem eiropiešu nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu pamatvajadzības. 20 miljoni ES iedzīvotāju slīgst nabadzībā, neskatoties uz to, ka strādā. Visaugstākais nabadzības riska līmenis ir Latvijā (26%), Rumānijā (23%) un Bulgārijā (21%).
Viena no iespējām, kā uzlabot situāciju, ir ES mēroga iztikas minimuma noteikšana - ierosinājuši vairāki Eiropas Parlamenta Nodarbinātības komitejas ekspertu konferences dalībnieki. Konferencē Eiropas gada cīņai pret nabadzību ietvaros tika spriests, vai būtu jāpieņem ES direktīva, kas noteiktu kopīgus standartus visām dalībvalstīm.
Eiroparlamenta referente Ilda Figereido (Kreiso grupa, Portugāle) norādīja, ka nabadzības problēmas risināšanai nepietiks tikai ar minimālās algas noteikšanu - nepieciešami visaptveroši noteikumi par ienākumu minimumu, nodrošinot bezmaksas piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai. Kritēriji būtu jāpielāgo dalībvalstu situācijai, iespējams, orientējoties pēc konkrētiem rādītājiem, piemēram, minimālajām algām. Piemēram, Luksemburgā ikvienam darba ņēmējam patlaban jāsaņem vismaz 1641 eiro mēnesī, bet Bulgārijā tie ir tikai 123 eiro.
"Viena no galvenajām bažām finanšu darījumu nodokļa ieviešanai Eiropas Savienībā, vai tas nenodarīs ļaunumu Eiropas finanšu industrijai, ja citur pasaulē šāda nodokļa nebūs."
Gan Nabadzības apkarošanas tīkla pārstāvis Fintans Farrels, gan eiroparlamentāriete Elizabete Linna (Liberāļu grupa, Apvienotā Karaliste) norādīja, ka nepieciešama ietvara direktīva, kas noteiktu adekvāta ienākumu minimuma shēmas visā ES, dalībvalstīm neuzspiežot detalizētus noteikumus. E.Linna vērtēja, ka kopīgu standartu trūkums ir novedis pie lielām atšķirībām nabadzības problēmas risināšanā. Viņa tomēr prognozēja, ka šis lēmums tiks bloķēts ES Padomē.
Pēdējā ES dalībvalstu ekonomikas un finansu ministru sanāksmē tika izvirzīts priekšlikums pakāpeniski apturēt pretkrīzes nodarbinātības veicināšanas pasākumus, to pamatojot ar budžeta problēmām. Tas savukārt izsaucis eiroparlamentāriešu kritiku. Viņuprāt, finanšu ministri saasina sociālo situāciju.
27. aprīlī paredzētas debates par I.Figereido ziņojuma projektu. Balsojums Komitejā gaidāms jūnijā.
Atgādina par romu sociālo integrāciju
ES lielākā etniskā minoritāte – romu kopienas – joprojām saskaras ar diskrimināciju un segregāciju. 7. aprīlī publicētajā ziņojumā Eiropas Komisija aicina dalībvalstis izmantot ES fondus romu sociālai un ekonomiskai integrācijai. Ziņojumā teikts, ka būtiska nozīme šo kopienu sociālajā iekļaušanā ir piekļuves nodrošināšana darbavietām, mājokļiem un medicīnas pakalpojumiem, nenošķirta izglītība, informē EK Latvijā pārstāvniecība.
Pēc aplēsēm, 10 līdz 12 miljoni romu (skaits, kas līdzvērtīgs Beļģijas vai Grieķijas iedzīvotāju skaitam) integrācija ir kopīga dalībvalstu un ES institūciju atbildība. Atsevišķā ziņojumā ir izvērtēts pēdējos divos gados integrācijā sasniegtais progress. Abus ziņojumus bija paredzēts izskatīt otrajā Eiropas mēroga romu samitā Kodrovā (Spānija) 8. un 9. aprīlī.
ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors uzsvēris: “Romu integrācijai jānorit visos dzīves cikla posmos – sākot no bērnudārza vecuma bērniem līdz vispārējai izglītībai, nodarbinātībai pieaugušajiem un aprūpei vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Romu kopienas ir neatņemama sastāvdaļa cīņā pret nabadzību un bezdarbu. Mūsu mērķis ir panākt romu līdztiesību un integrāciju sabiedrībā. Eiropas Sociālais fonds ir ietekmīgs instruments šīs pārnozaru pieejas atbalstam.”
Eiropas radiostaciju tīkls – iespēja arī Latvijai
Eiropas radiostaciju tīkls EURANET apvieno 13 ES dalībvalstu 16 radiostacijas, kas 10 valodās (angļu, bulgāru, franču, grieķu, poļu, portugāļu, spāņu, rumāņu, vācu, ungāru) sagatavo un pārraida Eiropas Savienības tematikai veltītas programmas. Katru dienu šīs radiostacijas katra savā valodā sagatavo un pārraida 30 minūšu līdz stundai garu programmu par ES aktuāliem jautājumiem.
Paredzēts, ka piecu gadu laikā kopš projekta sākuma (2008. gads) līdz 2013. gadam, EURANET raidītu visās 23 ES oficiālajās valodās, arī latviešu. Latvijas raidstacijām ir iespēja jau tagad pievienoties Eiropas radiostaciju tīklam, ja vien tās projektā startētu ar piedāvājumu, kas atbilstu EURANET nosacījumiem, apliecina EURANET finanšu ģenerāldirektors Ērlends Kalabuigs (Erlends Calabuig), informē EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.
„Šā projekta mērķis, iesaistot Eiropas žurnālistus un klausītājus, ir veicināt radioprogrammu interaktivitāti, paplašināt viedokļu klāstu, uzlabot diskusiju kvalitāti, sniegt informāciju par Eiropas lietām un atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Būtu apsveicami, ja šim Eiropas mēroga projektam pievienotos arī Latvijas raidstacijas, iesaistot Latvijas radio klausītājus Eiropas informācijas apritē,” mudina Iveta Šulca, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
„Divreiz gadā EURANET valde balso par jaunu projekta dalībnieku uzņemšanu, balstoties uz precīziem un skaidriem noteikumiem: piedāvātā pakalpojuma līguma atbilstību noteikumiem, redakcijas ētiku, valodas atbilstību un finansiālajām iespējām. Nākamā valdes sēde, kad tiks vērtēti visi potenciālie kandidāti, notiks aprīļa beigās,” skaidro Ē.Kalabuigs.
EK atbalsts šim projektam ir 5,8 miljoni eiro piecos gados.
