Lai gan pērn sociālā situācija valstī ievērojami pasliktinājusies, reģistrētā saslimstība ar tuberkulozi ir samazinājusies. Latvijā 2009. gadā reģistrēti 830 pirmreizēji tuberkulozes gadījumi, kas ir par 88 gadījumiem mazāk nekā aizpērn.
Arī šā gada pirmajos divos mēnešos diagnosticēts par 50 pacientiem jeb 37% mazāk nekā šādā laika posmā gadu iepriekš. Taču tik strauja reģistrēto pacientu skaita mazināšanās, kā uzskata prettuberkulozes speciālisti, liecina par to, ka daudzi slimnieki netiek atklāti, jo tie nevēršas pie ārsta.
Sagaida saslimstības pieaugumu
„Pastāv problēmas tuberkulozes veiksmīgai kontrolei – multirezistentas (pret vairākiem pamatmedikamentiem nejutīgas) tuberkulozes ārstēšanu pārtraukušie pacienti un ārstēšanas neveiksmes,” informē Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas virsārste Andra Cīrule. Pēdējos divos gados reģistrēts multirezistentās tuberkulozes pacientu skaita pieaugums: 118 – 2008. gadā un 125 – 2009. gadā. Palielinājies arī ekstensīvi rezistentas (pret plašu medikamentu spektru nejutīgas) tuberkulozes īpatsvars: no 2% - 2000. gadā līdz 14% - pērn. Tātad izplatās tuberkulozes formas ar augstu zāļu rezistenci un ierobežotākām ārstēšanas iespējām.
Saslimstībā ar tuberkulozi parādījusies arī jauna negatīva tendence – palielinās reģistrētais to pacientu skaits, kuriem konstatēta saslimšana gan ar tuberkulozi, gan HIV. Saslimstība ar šādu dubultinfekciju vēršas plašumā ar katru gadu: 1999. gadā –deviņi gadījumi, bet pērn – jau 73. Minēto infekciju kombināciju īpatsvars pirmreizējo tuberkulozes gadījumu vidū 2009. gadā sasniedza 6,9%, kas pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām norāda uz koncentrētas tuberkulozes epidēmijas situāciju.
"Daudzi slimnieki netiek atklāti, jo tie nevēršas pie ārsta."
Turpmākajos gados saslimstība varētu pieaugt vēl ekonomiskās situācijas, kā arī HIV izplatības pieauguma dēļ, prognozē prettuberkulozes speciālisti.
Visaugstākā saslimstība ar visu formu pirmreizēju tuberkulozi konstatēta Rēzeknes rajonā – 91 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem; tam seko Kuldīgas rajons ar 56,6 saslimušajiem uz minēto iedzīvotāju skaitu; Ludzas rajons ar 55,6 un Liepājas rajons ar 53,3 saslimstības gadījumiem.
Baltijas valstīs ir reģistrēta visaugstākā saslimstība ar tuberkulozi un zāļu rezistentu tuberkulozi Eiropas Savienībā. Tuberkulozes epidemioloģiskā situācija Latvijā kopš 1999. gada līdz šim ir uzlabojusies.
Diagnostika un ārstēšana – bez maksas
Pēdējos gados, kā norāda A.Cīrule, tuberkulozes sociālais raksturojums nav mainījies – gandrīz puse saslimušo ir bezdarbnieki, trešā daļa – pārmērīgi alkohola lietotāji, 11% bijuši apcietinājumā. Puse no pirmreizējiem pacientiem nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, un tiem reģistrēts vismaz viens no riska faktoriem. Īpašā riska grupā ir HIV un diabēta slimnieki, cilvēki ar novājinātu imunitāti.
Visaugstākā saslimstība ar tuberkulozi vērojama vecuma grupā no 26 līdz 60 gadiem. Vīrieši saslimst 2,4 reizes biežāk nekā sievietes.
Visefektīvākā tuberkulozes profilakse ir slimības agrīna atklāšana un ārstēšana, tādējādi samazinot infekciozo pacientu skaitu un līdz ar to risku slimības izplatībai.
"Palielinās to pacientu skaits, kuriem konstatēta saslimšana gan ar tuberkulozi, gan HIV."
Pastāvot TB raksturīgām sūdzībām (klepus ilgāk par trim nedēļām, temperatūra, nogurums), ir jāvēršas pie plaušu ārsta, kurš nozīmēs izmeklējumus tuberkulozes diagnostikai.
Tiesa, kā norāda LIC Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas vadītāja Ludmila Vīksna, pēdējā laikā Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, aktualitāte ir arī garā klepus izplatīšanās, turklāt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Izmeklēšana uz tuberkulozi un tās ārstēšana Latvijā ir bez maksas, atgādina speciālisti. Šie pacienti MK noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no pacienta iemaksas. Ārstēšana notiek ar PVO rekomendācijām atbilstošiem medikamentiem un ievērojot režīmu.
Infekciozos pacientus izolē un ārstē stacionārā. Pēc tam terapiju var turpināt ambulatori pneimonologa vai ģimenes ārsta uzraudzībā. Latvijā kopš 1996. gada ir ieviesta DOTS (tieši uzraugāmā ārstēšana – pacients zāles izdzer tiešā medicīnas darbinieka uzraudzībā) stratēģija. Tas nozīmē, ka zāles pacientiem uz rokas netiek izsniegtas. Ja pacients ārstējas ambulatori, tad viņam katru dienu jādodas uz ambulatoro ārstniecības iestādi, lai iedzertu prettuberkulozes medikamentus. Viena persona, kas pārnēsā tuberkulozes baciļus, pēc speciālistu aplēsēm, spēj inficēt līdz 15 citus cilvēkus.
"Baltijas valstīs reģistrēta visaugstākā saslimstība ar tuberkulozi un zāļu rezistentu tuberkulozi Eiropas Savienībā."
Pērn, kā jau LV.LV informējis, satraukumu izraisīja Veselības ministrijas nodoms likvidēt Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centru Stopiņu pagastā, pārceļot bīstamās infekcijas slimības ārstēšanu uz Rīgas Austrumu slimnīcu Gaiļezerā. Kā portālu informēja pirmdien demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle, minētā iecere atcelta, strukturālas izmaiņas tuberkulozes ārstēšanā nav paredzētas. Tiesa, uz Gaiļezeru ar laiku varētu pārcelt tuberkulozes un plaušu slimību ķirurģiju, taču gala lēmuma pieņemšana atstāta pašu mediķu ziņā. Darbību turpinās arī pašlaik Stopiņos izvietotais starptautiskais prettuberkulozes mācību centrs.
Pasaules tuberkulozes diena 24. martā tiek atzīmēta jau vairāk nekā 100 gadus, Šajā datumā 1882. gadā ārsts Roberts Kohs paziņoja par diloņa izraisītāja atklāšanu. Šai dienā sabiedrības uzmanība tiek pievērsta saslimstībai ar tuberkulozi, tās ārstēšanai un profilaksei visā pasaulē. Šogad Pasaules tuberkulozes dienas devīze Latvijā ir „Elpo zaļi!”, aicinot iedzīvotājus rūpēties par savu veselību – iespēju robežās ievērot veselīgu dzīvesveidu, pievērsties sportiskām aktivitātēm un atcerēties: ja dzīvosim veselīgi – būsim veseli!
