Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: VOAVA arhīvs
Sūkstoties par to, ka viss ir kļuvis dārgāks, algas – mazākas un ārstējoties jārēķinās ar lieliem naudas tēriņiem, nepelnīti esam aizmirsuši par iespēju izmantot valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus. Ko tie ietver, kā tos saņemt un kāda ir cilvēku atsaucība, stāsta Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) direktore LŪCIJA AKERMANE.
Visvairāk – sievietēm un bērniem
Kādi normatīvie akti nosaka medicīniskos pakalpojumus, kurus iedzīvotājiem apmaksā valsts?
To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (19.12.2006.). Latvijā pastāv t.s. negatīvais grozs – noteikumu 14. punkts definē pakalpojumus, ko valsts neapmaksā. Piemēram, tie ir veselības aprūpes pakalpojumi, ja pacientam nav nosūtījuma no ģimenes ārsta vai speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar VOAVA, zobārstniecības pakalpojumi personām, kas vecākas par 18 gadiem, homeopātiskā ārstēšana, kosmētiskie pakalpojumi, legāli aborti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grūtniecības pārtraukšanas organizatorisko kārtību un citus medicīniskos pakalpojumus.
Pārējos pakalpojumus, kas izvērstajā MK noteikumu 14. punktā nav nosaukti, sedz valsts budžets.
Šajos MK noteikumos tiek definētas arī iedzīvotāju kategorijas, kuras ir atbrīvotas no pacienta iemaksas. Tie ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, grūtnieces, politiski represētās personas, psihiski slimās personas. Jāatzīmē, ka trūcīgās personas maksā pusi no pacienta iemaksas.
Tāpat no tās tiek atbrīvotas personas, kuru izdevumi pacientu iemaksās par katru stacionēšanās reizi vienā slimnīcā pārsniedz 250 latu vai kopējie izdevumi pacientu iemaksās – 400 latu gadā. Proti, ja cilvēks nokļūst slimnīcā un vienā reizē samaksā 250 latus, tad pārējos ārstēšanās pakalpojumus viņam kompensē no valsts budžeta līdzekļiem.
Jāpiemin, ka pacientiem ir paredzēts līdzmaksājums par ķirurģiskām operācijām līdz 30 latiem. Trūcīgām personām tas ir līdz 15 latiem, bet no līdzmaksājuma ir atbrīvotas personas, kurām nav jāmaksā pacienta iemaksa.
Kā mainās šo pakalpojumu piedāvājumu klāsts atkarībā no cilvēka vecuma, dzimuma? Piemēram, sievietēm ir vēža savlaicīgas atklāšanas programma.
Valsts apmaksāti vēža skrīninga testa citoloģiskie izmeklējumi paredzēti reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Savukārt krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi – 50 līdz 69 gadus vecām sievietēm reizi divos gados. Vēl arī valsts apmaksā slēpto asiņu izmeklējumu pacientiem virs 50 gadiem – tātad arī vīriešiem.
"Valsts neapmaksā zobārstniecības pakalpojumus personām, kas vecākas par 18 gadiem."
Otra lielā grupa, kas saņem valsts apmaksātus medicīniskos pakalpojumus, ir bērni.
Treškārt, tās ir dažādas medicīniskās kategorijas, piemēram, tuberkulozes slimnieki, psihiski slimie cilvēki, slimnieki ar onkoloģiskām saslimšanām un citi.
Kur cilvēki var uzzināt, kādi bezmaksas medicīniskie pakalpojumi viņiem pienākas?
Iedzīvotāji var zvanīt uz VOAVA bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234, apmeklēt aģentūras mājaslapu www.voava.gov.lv, interesēties aģentūras teritoriālajās nodaļās vai arī paši iepazīties ar normatīvajiem aktiem. Protams, par valsts apmaksātajiem un neapmaksātajiem veselības pakalpojumiem var vaicāt ārstam.
Reizi gadā – apskate, reizi desmit gados – vakcīna
Noskaidrojām, kādus medicīniskos pakalpojumus valsts neapmaksā. Bet – kādi pienākas bez maksas? Piemēram, vai joprojām reizi gadā bez maksas var apmeklēt fluorogrāfu?
Pilnīgi bez maksas iedzīvotājiem, kuri arī nemaksā pacienta iemaksu, ir tikai profilaktiskie izmeklējumi, kuriem valsts sedz arī pacienta iemaksu. Fluorogrāfijas metode vairs nav iekļauta profilaktisko apskašu programmā, jo tā ir novecojusi. Tādējādi, ja ģimenes ārsts šo apskati nozīmē, par to ir jāmaksā pacienta iemaksa.
Var teikt, ka profilaktisko apskašu programmā ietilpst pakalpojumi, kas paredzēti vakcinācijas kalendārā, proti, tās ir bērnu profilaktiskās apskates un pieaugušajiem – reizi gadā ģimenes ārsta apskate, ginekologa apskate sievietēm un arī vakcīna pret difteriju ik pēc desmit gadiem. Par pārējiem medicīniskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem jāmaksā pacienta iemaksa.
Kā cilvēkam saņemt šos valsts apmaksātos profilaktiskos pakalpojumus?
Ja cilvēkam rodas kādas veselības problēmas, viņš dodas pie ģimenes ārsta, kas nozīmē tālākus izmeklējumus. Piemēram, sieviete dodas uz valsts apmaksāto profilaktisko medicīnisko apskati pie ģimenes ārsta. Ja viņš nozīmē tālāk ginekoloģisko apskati, sievietei par to būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa, ja viņa to veiks ārstniecības iestādē, kurai ir līgums ar VOAVA.
Jāatzīmē, ka no pagājušā gada 1. septembra sieviete var vērsties pie ginekologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Ginekologs tagad ir tiešās pieejamības speciālists, pie kura var vērsties arī, lai veiktu bezmaksas ginekoloģisko apskati. Ja sievietei nepieciešami vēl kādi izmeklējumi, ginekologa nosūtījums ir pietiekams, lai viņa tos varētu saņemt, neejot atsevišķi vēl arī pie ģimenes ārsta.
Vai šie bezmaksas medicīniskie pakalpojumi attiecas tikai uz pilsoņiem vai visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā?
Ārstniecības likuma 17. pants nosaka iedzīvotāju kategorijas, kurām ir tiesības tos saņemt – tie ir gan pilsoņi, gan nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību, arī pašnodarbinātās personas un viņu ģimenes locekļi. Ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bēgļi un personas, kurām piešķirtas alternatīvās personas statuss, aizturētās, apcietinātās un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas. Pagājušajā gadā parādījās arī jauna grupa. Latvijas pilsoņu un nepilsoņu laulātie, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, var saņemt grūtnieču aprūpes un dzemdību palīdzību.
"Fluorogrāfijas metode vairs nav iekļauta profilaktisko apskašu programmā, jo tā ir novecojusi."
Ir arī personas, kurām pienākas medicīniskā palīdzība saskaņā ar starpvalstu līgumu – patlaban tāds ir ar Ukrainu. Cilvēkiem, kuri neietilpst nevienā no šīm kategorijām, neatliekamā medicīniskā palīdzība, protams, tiks sniegta, bet tas ir maksas pakalpojums, vai arī to sedz veselības apdrošinātājs.
Nepietiekama cilvēku atsaucība
Vai šos bezmaksas medicīniskos pakalpojumus var izmantot visās ārstniecības iestādēs?
Valsts apmaksātos pakalpojumus iespējams saņemt iestādēs, kas ir līgumattiecībās ar aģentūru. Līgumā tiek definēti pakalpojumi, kādus valsts apmaksā. Ir tikai viens izņēmums – vēža skrīninga izmeklējums – citoloģiskā analīze. Ja sieviete ar aģentūras uzaicinājumu ir devusies pie ginekologa, kam nav noslēgts līgums ar aģentūru jeb viņš praktizē privātajā ārstniecības iestādē, citoloģiskās uztriepes analīzi aģentūra tomēr apmaksā, bet par vizīti pie ārsta jānorēķinās pašam pacientam. Ja ar šo uzaicinājumu dodas pie ārsta, kurš strādā kādā no iestādēm, kas ir līgumattiecībās ar aģentūru, par vizīti un citoloģiskās uztriepes analīzi pacientam jāmaksā nav. Iedzīvotājiem jāatceras princips: ja jūs saņemat valsts apmaksātu pakalpojumu iestādē, kurai ir līgumattiecības ar aģentūru, jāmaksā ir tikai pacienta iemaksa. Protams, tur var būt rinda, bet ir arī iespēja laikus piezvanīt un pieteikties uz vizīti.
Kādi ir statistikas dati: cik cilvēku ir izmantojuši bezmaksas medicīniskos pakalpojumus?
Primārajā aprūpes veidā pagājušajā gadā profilaktiskās apskates ir izgājuši 565 689 iedzīvotāji. Sekundārajā veselības aprūpē, kur ietilpst arī ginekoloģiskā apskate, to ir izmantojuši 144 139 iedzīvotāji. Otra liela iedzīvotāju grupa, kas saņem bezmaksas pakalpojumus, ir bērni: primārajā aprūpē 324 532 un sekundārajā – 235 492 bērni.
Kā šos datus var vērtēt?
Cilvēki varētu pievērst vairāk uzmanības profilaksei. Šie rādītāji nav pietiekami. Droši vien to nosaka cilvēku slinkums un laika trūkums, turklāt parasti cilvēki par savu veselību sāk domāt tikai tad, kad jau saskaras ar kādu konkrētu problēmu. Un vairumā gadījumu par to sāk domāt vecāka gada gājuma cilvēki.
Arī atsaucība vēža savlaicīgas atklāšanas izmeklējumiem ir maza – mēs bijām gaidījuši lielāku. Piemēram, pēc 2009. gada 22. maija datiem, kopumā ir izsūtītas 39 024 uzaicinājuma vēstules uz mamogrāfijas izmeklējumiem, taču tos veikušas 3482 sievietes. Savukārt uzaicinājuma vēstules uz dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm izsūtītas 75 976 sievietēm, uz to atsaukušās – 4733 personas. Tas ir par maz. Un šajā gadījumā sievietes nevar atrunāties, ka viņām nebija pieejama informācija, jo izsūtījām individuālas vēstules.
Par šiem izmeklējumiem vēlējos piebilst, ka ir tikai noteiktas vietas Latvijā, kur sniedz krūts vēža mamogrāfisko izmeklējumu. Ir ārstniecības iestādes, kur mamogrāfs ir, bet tas nenodrošina skrīninga apskati. Līdz ar to, saņemot vēstuli ar aicinājumu doties uz pārbaudi un zvanot uz ārstniecības iestādi, iesaku sievietēm noskaidrot, vai mamogrāfs der arī skrīninga izmeklējumam.
Vai uzaicinājums uz pārbaudēm tām sievietēm, kas to saņēmušas, vēl ir derīgs?
Būtībā uzaicinājums ir derīgs līdz nākamajai vēstulei – tam nav termiņa. Sieviete šādu uzaicinājumu saņems ik pēc trīs gadiem. Vienīgi jāvienojas ar konkrēto ārstniecības iestādi par laiku, jo ir rindas. Taču pašai ārstniecības iestādei profilaktiskās apskates ir finansiāli izdevīgas, jo VOAVA tās apmaksā virs noslēgtās līguma summas, tātad iestādei tie ir papildu ieņēmumi.
Nauda profilaksei, visticamāk, būs
Vai kopumā cilvēki, kas izmanto valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus, ir no sociāli maz aizsargātām iedzīvotāju grupām?
Primārajā veselības aprūpē valsts budžeta apmaksātās profilaktiskās apskates veikuši tikai 6877 trūcīgie iedzīvotāji. Taču brīdī, kad, piemēram, trūcīgā sieviete iet uz profilaktisko apskati kā grūtniece vai ar kādu konkrētu saslimstību, statistikā mēs viņas sociālo statusu neredzam. To var noskaidrot tikai tad, ja viņai kā trūcīgai personai pienākas atbrīvojumi. Parasti gan trūcīgie cilvēki izmanto šo pakalpojumu tad, kad jau ir nokļuvuši slimnīcā.
"No pagājušā gada 1. septembra sieviete var vērsties pie ginekologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma."
Vai jau minētie bezmaksas medicīniskie pakalpojumi nākamgad varētu tikt saglabāti?
Pieļauju, ka budžeta samazinājums varētu likt atteikties no citiem pakalpojumiem, taču no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu klāsta, visticamāk, netiks izsvītrota ne šī vēža savlaicīgas atklāšanas programma, ne bezmaksas profilaktiskās apskates. Jo ātrāk izdodas atklāt slimību, jo ārstēšana valstij izmaksā lētāk. Tāpat arī domāju, ka netiks sašaurināti valsts apmaksātie medicīniskie pakalpojumi bērniem.
Pacienta iemaksa netiks paaugstināta?
Manā skatījumā, tā jau ir sasniegusi maksimālo robežu – viens lats par vizīti pie ģimenes ārsta un 12 lati par slimnīcā pavadītu dienu. Lai pacients varētu atļauties saņemt medicīniskos pakalpojumus, vēl paaugstināt to nevajadzētu.
UZZIŅAI
Avots: VOAVA
