Rakstīt par KSA var sākt no jebkuras vietas. Būtiskas pārmaiņas kopš ANO Globālā līguma iniciatīvas noris gausi: daudzie raksti, tikšanās, vienošanās neskaitās. Turklāt jāņem vērā, ka jaunās tūkstošgades pirmajā desmitgadē pasaule nodrebinājās finanšu krīzē, kas neizraisījās bez cilvēka dievišķā jeb zelta pirksta. Un tad galvenais jautājums ir – kur tobrīd bija sociālās atbildības iniciatīvu teicēji, pārrunātāji, apņemšanos paudēji, dažādu dokumentu parakstītāji, ka ļāva situāciju novest līdz bezdibeņa malai? Un jautājums nākotnei varētu būt arī par to, vai KSA objektīvi var kļūt par tirgus sabiedrības, jo vairāk mežonīgā kapitālisma apstākļos, filozofiju?
Var tikai nojaust uzņēmumu atbalsta dienestu (komunikācijas, mārketinga, personāla, kvalitātes vadības) darbinieku mokas, lai noformulētu uzņēmuma pozīciju korporatīvās sociālās atbildības sakarā, kad vadība ir nolēmusi „tajā iesaistīties”. Apņēmīgas frāzes var tulkot interneta bezgalībā atrodamajā, tai skaitā Eiropas Savienības institūciju mājaslapās, taču tad teksts būs tikpat samocīts kā daudzi Latviju pārpludinošie tulkojumi. Var raudzīt izteikt saviem vārdiem. Bet – bez izcilas blefošanas prasmes būs grūti, un tam vajag arī literāta iemaņas. Var skatīties un nokopēt kolēģu sacerēto – stāstam pietrūks dzīvības.
Par terminoloģiju
Eiropas izcilības modelī (EFQM), ko vieni uztver kā nemitīgu iešanu pa riņķi, citi tiecas savu izcilību apstiprināt ar stipriem papīriem, pēdējos gados ir ietverta arī korporatīvā sociālā atbildība (angļu Corporate Social Responsibility - CSR).
Jāpaskaidro, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija terminu „korporatīvs” (corporative) skaidro šādi: „apvienots kopēju interešu aizstāvēšanai vai kopēju mērķu sasniegšanai”. Latvijā atrodamajos informācijas avotos abreviatūra CSR biežāk tulkota kā korporatīvā sociālā atbildība – KSA. Tā tiek lietota arī latviešu valodā tulkotajos ES dokumentos. Tiesa, tajos ir sastopams arī formulējums “uzņēmuma sociālā atbildība”. Savukārt Dr. Norberts Taubkens (Vācija), kura darbi ir atzīti Eiropā, runājot par sabiedrības atbalstīšanu un tautsaimniecību, norāda, ka kvalitātes pilnveides teorijā minētajā abreviatūrā CSR, kas tiek paskaidrota kā „Corporate Social Responsibility” vārds „social” nav jāsaprot tikai kā sociālā joma, bet gan kā atvasinājums no angloamerikāņu vārda „sinne” - sabiedrība. Arī nepiekāpīgie patiesi latviskas valodas aizstāvji CSR tulko kā “sociālās saistības sabiedrībā”.
Kādas prasības izvirza KSA?
Korporatīvā sociālā atbildība ir brīvprātīga apņemšanās iekļaut sociālos un vides apsvērumus savā uzņēmējdarbībā, rīkoties ētiski un veicināt ekonomisko attīstību, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti nodarbinātajiem un viņu ģimenēm, kā arī vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā - tā ir tikai viena no KSA definīcijām.
Eiropas Komisija KSA skaidro kā brīvprātīgu vides un sociālo apsvērumu integrāciju uzņēmuma darbībā, pārsniedzot normatīvās prasības un līgumsaistības. Roterdamas universitātes pētnieki par būtisku uzskata atklātību, kas ir arī politiski svarīga. Galvenokārt tiek uzsvērtas KSA iespējas aptvert ekonomisko attīstību, vides un sociālo kvalitāti.
Vēl viena definīcija. KSA ir līdzeklis nekomerciālai attiecību noregulēšanai starp uzņēmumiem un steikholderiem (stakeholder (angļu v.) - personas un institūcijas uzņēmumā un ārpus tā, kuras ietekmē uzņēmuma darbība).
Dr. Marta Mikulaškova (Čehija) un Dr. Pāvels Častka (Jaunzēlande), kuri darbojas KSA vadlīniju jomā, šajā metodē iekļauj vidi (preventīvie pasākumi globālās sasilšanas aizkavēšanai, piesārņojuma novēršana, nākamo paaudžu interešu ievērošana), taisnīgumu strādājošo nodarbinātībā (atklātības un ētikas principi, brīva konkurence, cīņa pret korupciju u.c.), sabiedrības līdzdalību/ attīstību (iesaistīšana, ietekme), patērētāju intereses (sociālais nodrošinājums), organizācijas vadību (efektivitāte, likumu ievērošana, atbildība), darbu (profesionālā drošība un veselības aizsardzība, cilvēkresursu attīstība, cienījami nosacījumi), cilvēktiesības (pilsoniskās tiesības, ekonomiskās un sociālās tiesības, darba tiesības).
ANO iniciatīva
ANO savulaik nāca klajā ar Globālā līguma iniciatīvu, ko Latvijas uzņēmēji apsprieda jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. „Mums vissvarīgais ir tas, ka Globālais līgums, ņemot vērā ANO prestižu, varētu būt glābiņš cīņā pret negodīgu konkurenci un dubultiem standartiem. Ir jāpalīdz cīnīties ar “pelēko ekonomiku” un “melno ekonomiku”, kurām blakus sevi arvien asāk piesaka tā, ko laikam jāsauc par “netīri balto ekonomiku” – ražotņu pārsviešana no attīstītām valstīm uz trešajām pasaules zemēm.
Latvijā ne reizi vien ir likvidēti perspektīvi biznesa projekti, kurus Rietumeiropas investori ir atteikušies realizēt, noskaidrojot, ka algu un sociālās atbildības ziņā te tomēr nav Dienvidaustrumāzija,” – uzņēmējas Aivas Vīksnas teiktais jaunajai iniciatīvai veltītajā konferencē „Bizness un sabiedrība – savstarpējā sociālā atbildība” Rīgā 2002. gadā. „Korporatīvas sociālās atbildības principi spēj iesakņoties un veiksmīgi darboties tad, ja tie ir ekonomiski pamatoti. Ja tie ir paša uzņēmuma apzināti un ievēroti, tie var dod uzņēmumam reālu saimniecisku efektu,” toreiz uzsvēra uzņēmēja.
Starp galvenajiem ANO iniciatīvas principiem ir minēti: ietekme uz sabiedrību un apkārtējo vidi, atklātība, ētika un godprātība, visu ieinteresēto pušu respektēšana, likumu ievērošana, starptautisko normu ievērošana, cilvēktiesību ievērošana.
Vai jābūt standartam?
Starptautiskā standartu organizācija (ISO) pirms vairākiem gadiem informēja, ka sāk darbu pie sociālās atbildības standarta. Nesen ISO darba grupa paziņoja, ka ir pabeigts darbs pie jaunā Standarta 26 000 sociālās atbildības vadlīnijām. Par jauno versiju ir nobalsojušas divas trešdaļas šajā darbā iesaistīto ISO locekļu. Par starptautiskā standarta galīgā projekta variantu vēl notiks konsultācijas. ISO komentāros atzīst, ka ir saņemta kritika projekta izstrādes gaitā - gan par tā ieilgušo izstrādes procesu, teksta sarežģītību un pārmērīgo apjomu, gan to, ka standarta saturs nav pietiekami konkrēts.
Iepriekš izplatītajā informācijā tika skaidrots, ka standarta piemērošanas jomas būs organizāciju sadarbība sociālās atbildības jautājumos, tostarp praksē, uzticības paaugstināšana uzņēmumu paziņojumiem un pārskatiem sociālās atbildības jomā, darbības pilnveide, patērētāju apmierinātības paaugstināšana, vienotas terminoloģijas ieviešana.
"Uzsvars jāpārvieto no procesiem uz rezultātiem, nonākot pie izmērāma un pārredzama uzņēmumu ieguldījuma cīņā pret sociālo atstumtību un vides degradāciju."
Jāpievērš uzmanība tam, ka ISO runā par sociālo atbildību, nevis par korporatīvo sociālo atbildību.
Atsevišķi šajā jomā iesaistītie, piemēram, vācu pētnieki, informējot par ISO paveikto, formulē to kā darbu pie (C)SR, tātad iekavās tomēr atstājot norādi uz biznesa iesaisti un līdzdalību. Vienlaikus tiek paskaidrots: tas, ka terminā nav vārda “korporatīvs” nozīmējot, ka topošais standarts attieksies ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz citām organizācijām.
Tomēr tie, kas ne tikai teorijā, bet arī praksē ir pieņēmuši KSA uzstādījumu, šīs atbildības pamatos liek biznesu kopsakarībā – attiecībās un savstarpējā mijiedarbībā ar valsti un sabiedrību, investoriem, menedžeriem, darbiniekiem, piegādātājiem, patērētājiem un pat kreditoriem.
Vai jābūt standartam un kādam: ES viedoklis dokumentos
Eiropas Parlaments (EP) 2007. gada 13. marta Rezolūcijā par korporatīvo sociālo atbildību paudis pārliecību, ka „uzņēmumu pieaugošā sociālā un vides atbildība, kas saistīta ar korporatīvās atbildības principu, ir būtisks elements Eiropas sociālajā modelī, Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un sociālo uzdevumu risināšanā saistībā ar ekonomikas globalizāciju”.
EP atzinīgi novērtēja ISO diskusijas par sociālās atbildības standarta izveidi un aicināja Eiropas pārstāvjus nodrošināt rezultāta atbilstību starptautiskajiem standartiem un nolīgumiem, kā arī dot iespēju paralēli attīstīt ārēja novērtējuma un sertifikācijas metodes. EP vienlaikus norādīja uz vairākām problēmām un vēl risināmiem jautājumiem:
- dažas nozīmīgas ieinteresētās puses pauž bažas par pārredzamības un līdzsvarotības trūkumu līdzšinējās konsultācijās;
- starp dažādām ieinteresēto personu grupām turpinās debates par atbilstošu KSA definīciju, jo koncepcija par „atbilstības neattiecināšanu” dažiem uzņēmumiem var ļaut paziņot par sociālo atbildību, vienlaikus neievērojot vietējos vai starptautiskos tiesību aktus;
- KSA politika ir jāveicina atsevišķi, nevis kā aizstājējs atbilstīgam regulējumam attiecīgās jomās vai kā slēpta pieeja šādu tiesību aktu pieņemšanai;
- brīvprātīgo KSA iniciatīvu dažādību var uzskatīt par šķērsli, kas traucē uzņēmumiem pieņemt KSA politikas, kā arī par šķērsli uzņēmumiem ieviest ievērojamākus KSA pasākumus, ambiciozākām KSA politikām, lai gan to var apstrīdēt, jo šī dažādība uzņēmumiem sniedz vairāk iespēju izpausties;
- Eiropā tirgus un uzņēmumu attīstības pakāpe dažādās vietās ir atšķirīga, tādēļ vienveidīga metode, kas mēģinātu ieviest vienu korporatīvās darbības modeli, būtu neatbilstoša un neveicinātu KSA pienācīgu ieviešanu uzņēmumos;
- jāakcentē pilsoniskās sabiedrības attīstība, it īpaši - patērētāju informētība par atbildīgu ražošanu, lai veicinātu ilgtermiņa korporatīvās atbildības uzņemšanos atbilstoši attiecīgajiem nacionālajiem vai reģionālajiem apstākļiem.
Rezolūcijā EP aicināja Eiropas Komisiju veicināt brīvprātīgās KSA iniciatīvas labas prakses izplatīšanu, kā arī uzsvēra, ka ES debates par KSA ir sasniegušas brīdi, kad uzsvars jāpārvieto no procesiem uz rezultātiem, nonākot pie izmērāma un pārredzama uzņēmumu ieguldījuma cīņā pret sociālo atstumtību un vides degradāciju Eiropā un visā pasaulē. Un visbeidzot - EK jāizskata arī iespēja izveidot sarakstu ar kritērijiem, kas uzņēmumiem jāievēro, lai varētu paziņot par sociālo atbildību – arī šāds strikts padoms izteikts rezolūcijā.
Krīze – īstais brīdis kļūt atbildīgiem?
Ekonomiskā krīze eiropiešiem likusi biežāk piesaukt sociālo atbildību. Lielbritānijas Biznesa savienības vadītājs Stefans Hovards, raksturojot uzņēmējus, pauž viedokli: tas, ka daudzi korporatīvo atbildību iekļauj biznesa modelī, liecina par būtiskām pārmaiņām domāšanā, to varētu uzskatīt par „pilngadības” sasniegšanu. Aptaujās secināts, ka ir britu uzņēmumi, kas recesijas laikā ir iesaldējuši sociālās atbildības aktivitātes.
Tomēr divas trešdaļas ir pārliecināti, ka tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā arī radīsies lielāka atbildība. Turklāt krīzei vajadzētu būt kā trauksmes zvanam rīcībai visiem uzņēmumu vadītājiem: kā līdz šim turpināt nevar, ir nepieciešama atbildība par pasaules sabiedrību, nopietni jāmācās no kļūdām, kas iedragājušas uzticēšanos uzņēmējiem un tirgus kapitālismam lielākajā krīzē, kas piedzīvota kopš 1929. gada Volstrītas kraha.
Somijā vadošā korporatīvās sociālās atbildības biznesa tīkla „Finnish Business&Society” (FB&S) izpilddirektors Miko Routi pēc šī tīkla desmit gadu darbības intervijā “CSR Europe” portālam izteicis savu redzējumu par KSA jaunākajām tendencēm. M.Routi uzsver vides jautājumus saistībā ar meža nozari un enerģijas ražošanu, kurās problēmas pakāpeniski tiek atrisinātas ar tehnoloģiskiem jauninājumiem. Viņš sagaida, ka perspektīvā tiks pieņemts ISO 26000 standarts, kam būs būtiska nozīme.
Jau līdz 2020. gadam sagaidāmās klimata pārmaiņas, demogrāfijas problēmas liks gan rūpniecībai, gan publiskajam sektoram izstrādāt novatoriskus veidus, lai šos jautājumus risinātu. Par KSA nopelnu respondents atzīst attieksmes maiņu sabiedrībā un kā piemēru min „vides uzvaru” aizsargājot Somijas ezeru un upju sistēmu, kas bija diezgan piesārņota 1970. gados, bet tagad esot tīrākā Eiropā.
"Nepieciešama atbildība par pasaules sabiedrību, nopietni jāmācās no kļūdām, kas iedragājušas uzticēšanos uzņēmējiem un tirgus kapitālismam."
Somijas MVU asociācija, kas pārstāv 110 000 uzņēmējus, starp galvenajiem uzņēmēju pienākumiem atzinusi arī nodokļu maksāšanu, likumīgu darbošanos un vides respektēšanu. Gandrīz trešā daļa FB&S pārstāvju nāk no mazo un vidējo uzņēmumu vides, viņu atsauksmes ietekmē FB&S stratēģiju. Organizācija sadarbojas ar ekonomikas, nodarbinātības un citiem valsts dienestiem, kā arī ar MVU ražošanas nozaru asociācijām.
M.Routi uzskaita arī pēdējā gada laikā organizētos izglītojošos seminārus - par ilgtspējīgu publisko iepirkumu, korporāciju starptautisko praksi, KSA saistībām un komunikāciju, ētiku, konkurētspējas avotiem, arī par uzņēmumu finansējumu valsts vēlēšanās.
M.Routi secina, ka 30-40 Somijas uzņēmumos jau pastāv KSA domāšana. Uzņēmumi, kas darbojas starptautiskajā biznesā, apzinās, ka ir nepieciešams liels ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā. Starp nozarēm M.Routi min mežsaimniecību, ķīmijas industriju, enerģētiku, arī pārtikas produktu un apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumus. Arī finanšu nozarē ieguldījums ilgtspējā ir augoša parādība Somijā. 150-250 nozīmīgos Somijas uzņēmumos ir ieinteresētība KSA, taču tā izpaužas parasti vienā jomā, tradicionāli vidē.
Jautāts, ko somi varētu mācīties no citām Eiropas valstīm saistībā ar KSA uzņēmējdarbības attīstību sociāli atbildīgā veidā, M.Routi teic – labāk jāiemācās izmantot milzīgos finanšu un intelektuālos resursus tiklab ES, kā arī citviet pasaulē. Piemēram, kā finanšu institūcijas var palīdzēt iedzīvotājiem saņemt pienācīgu piekļuvi jauniem finanšu pakalpojumiem, finanšu jautājumu izpratnes kampaņas. Somi tradicionāli ātri spēj pielāgoties jauniem darba modeļiem un jaunām tehnoloģijām inovatīvā uzņēmējdarbībā. Somi pragmatiski apvieno privātā, valsts un nevalstiskā sektora resursus. Savukārt rezultāti ietver arī relatīvu ekonomisko vienlīdzību, pasaules klases pamatizglītību un augstāko izglītību, tiesas pieejamību, piekļuvi veselības aprūpei un inovācijas.
Latvijas vēstneši
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar 22 organizācijām, kas pārstāv publisko, privāto un nevalstisko sektoru, 10. februārī parakstīja memorandu par korporatīvās sociālās atbildības principiem. Kā ziņots LDDK mājaslapā, memorands skaidro korporatīvās sociālās atbildības definīciju, principus, apraksta lielākās uzņēmuma ietekmes auditorijas, nosaka turpmākos izaicinājumus KSA jomā Latvijas sabiedrībai. Piemēram, palielināt to uzņēmumu skaitu, kas par savu labo praksi ziņo nacionālajā līmenī, izmantojot Uzņēmuma ilgtspējas indeksu, vai starptautiskajā līmenī, pievienojoties, piemēram, ANO Globālā līguma kustībai, lai apliecinātu uzņēmuma ilgtspēju. Memorands paredz izstrādāt rekomendācijas publiskajam sektoram, kā atpazīt korporatīvi sociāli atbildīgus uzņēmumus, vērtējot sadarbības iespējas.
Organizācijas, kas līdz ar LDDK parakstīja memorandu, ir: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Ekonomikas ministrija, Vides ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Valsts darba inspekcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, Pasaules dabas fonds, Sabiedrība par atklātību „Delna”, Latvijas Kvalitātes asociācija, Latvijas Personāla vadīšanas asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas Spēļu biznesa asociācija, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija, biedrība „Ideju partneri”.
