17. decembris šogad un pirms gada
Eiropā gaidāma ļoti auksta diena, centrālajā un austrumu daļā gaisa temperatūra visu dienu būs zemāka par 0 grādiem. Paredzams stiprs sniegs Anglijā, Francijas ziemeļos, Beļģijā, Holandē, Spānijā un Zviedrijā. Vēsa, bet saulaina diena gaidāma Francijas dienvidu daļā. Spānijā auksts laiks ar iespējamu snigšanu ziemeļu reģionos. Nedaudz līs Korsikā, Sardīnijā un Dienviditālijā, bet Itālijas ziemeļos gaidāms sniegs. Mazliet snigs arī Bulgārijā, Serbijā, Horvātijā, bet Polijā, Ukrainā, Krievijas ziemeļos un Baltijas valstīs gaidāms sniegputenis. Augsts laiks, bet bez nokrišņiem gaidāms Somijā, Baltkrievijā, kā arī Vācijā - vēstīja “Weather Online” laika prognoze darba nedēļas izskaņā, šo ceturtdien.
Pirms gada aina un sajūtas bija gluži citas. 17. decembra diena bija sausa un saulaina visā Anglijā. Rīta pusē lietus josla stiepās pār Norvēģiju un Zviedriju, Beļģiju, Holandi un Francijas ziemeļiem, turpinoties austrumu virzienā - uz Francijas vidieni, Vācijas ziemeļu daļu, Poliju un Somiju. Vēsāks laiks ar slapju sniegu valdīja visos Vācijas dienvidos. Tāpat arī Alpu reģionā. Lielākajā daļā Spānijas tomēr bija sauss un saulains, izņemot ziemeļu reģionus, kuros lija. Itāliju joprojām apdraudēja stipras lietusgāzes.
Latvija priecājas un uzstāda rekordus
Latviju šonedēļ pārsteidza ziņa - sniega segas biezums Kolkā pārsniedzis vienu metru. Precizitāti mīlošie gan uzreiz pielaboja, ka snigšanu pavadīja brāzmains vējš, vietumis ir sapūstas ļoti dziļas kupenas, tāpēc, visticamāk, tas „dziļais metrs” nav visur. Taču Kurzemes pusē arī Mērsraga apkaimē un citviet bija stipri piesnidzis, un putenis traucās cauri visai Latvijai. Meteorologi konstatēja: Kolkā uzsnigušais ir lielākais pēdējo 78 gadu laikā, vēstī BNS. Iepriekš Latvijā metru bieza sniega kārta bijusi 1931. gada februārī Vidzemes augstienē. Tā paša gada martā sniega biezums Vidzemes augstienē bijis rekordliels - metrs un 30 centimetri.
Kaimiņi - igauņu meteorologi – ziņoja, ka Sāremā salu (Sāmsalu) pēc stiprā sniegputeņa, kas ildzis vairāk nekā diennakti, ceturtdienas rītā klāja līdz 41 centimetram dziļa sniega kārta, savukārt Roņu salā bijis aptuveni 35 centimetrus dziļš sniegs. Pārējā Igaunijā sniega ir daudz mazāk - vidēji ap diviem līdz septiņiem centimetriem. Savukārt Lietuvā sniega segas biezums nepārsniedz 10 centimetru un dažos rajonos sniega tikpat kā nav.
Dabas pārsteigumi decembrī – ne tikai lietus ziemeļos
Latvijas speciālisti - Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs apkopojumā par anomālijām Eiropā – pagājušā gada decembra raksturojumā iekļāvuši 29. decembri, kad Atlantijas ciklons Eiropas ziemeļos atnesa sezonai neraksturīgi siltu laiku - gaisa temperatūra vietām bija 8-10°, dažviet pat 12° virs normas. Savukārt Eiropas dienvidus tai pašā laikā saldēja Sibīrijas arktiskais gaiss, un tur vidējā gaisa temperatūra bija 4-6 grādus zem normas.
Turpretī Venēcijā decembra sākumā stipro lietusgāžu dēļ cēlās ūdens līmenis, un tas bijis viens no augstākajiem pēdējo 30 gadu laikā. Stipri lija un dārdēja pērkona negaiss Itālijā, Horvātijā un Spānijā. Atlantijas ciklons atnesa vējainu un lietainu laiku Eiropas rietumos. 13. decembrī vietām Portugālē nolija līdz 25 un pat 36 mm nokrišņu, kas pielīdzināms visai decembra mēneša normai. Līdzīgi laika apstākļi bija vērojami arī Spānijā, kur turklāt, gaisa temperatūrai 14. decembrī noslīdot zem 0º atzīmes, lietus pārgāja sniegā.
"Latvijā metru bieza sniega kārta bijusi 1931. gada februārī Vidzemes augstienē."
Plūdu draudi pērn nemitējās arī otrajā dekādē, kad stipro lietu dēļ Venēcijā ūdens līmenis sasniedza bīstamas vērtības – 105 cm – atzīmi. Arī citviet Itālijā pludoja: no krastiem, appludinot Romu un Florenci, izgāja upes Tibra un Arno. Lielbritānijā (Devonā un Somersetā ) ūdens līmenis upēs pacēlās par vairākiem metriem, appludinot māju pirmos stāvus, autoceļus un dzelzceļa sliedes.
Savukārt Šveices Alpos decembra otrās dekādes sākumā jau bija sasnigusi triju mēnešu sniega norma, apsteidzot pēdējo 20 gadu rekordu. Stihija piemeklēja arī Franciju – tās centrālo daļu paralizēja stiprais sniegs. Sniegiem bagāta bija Itālija, kur sniega segas biezums vietām pārsniedza pat metru, bet Austrijā 1,5 metrus. Daudzas apdzīvotas vietas Spānijas, Itālijas ziemeļos, kā arī Centrāleiropā bija palikušas bez elektrības, ceļi bija aizputināti. Stiprā sniega dēļ bija traucēta satiksme, liels skaits cilvēku nevarēja doties savās ikdienas gaitās un bija spiesti palikt mājās.
Bagātīgs sniegs, lai kad tas uzkristu, vienmēr rada sarežģījumus civilizācijai. Arī šogad Francijas ziemeļos uzsnigusi bieza sniega sega, tā dēļ (un vēl dzelzceļnieku streika dēļ) Parīzē un tās apkārtnē izveidojās transporta haoss.
Kopenhāgena – runāts vairāk nekā sagaidīts
Ar tādu kā nelielu pārsteigumu Kopenhāgenas klimata konferences vērotāji vērtē tās dalībnieku neveiksmīgos mēģinājumus pieņemt lēmumus pasaules labā. Kaut arī visi dzīvo zem vienas debess, dažādu kontinentu līderi nespēja panākt maksimālu vienošanos par jauna dokumenta pamatiem - par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas deklarāciju, kam jāaizstāj Kioto protokols, kura termiņš beidzas 2012. gadā. Eiropai gan pārmest varētu vismazāk: gan tāpēc, ka tās vaina globālajā piesārņošanā ir vien par 14 procentiem un tā cenšas vest pie prāta pārējo pasauli, un arī šo vainu gludina, mudinot ar lielām naudas summām atbalstīt pasākumus rūpnieciskā piesārņojuma ierobežošanai.
Tikšanās pirmajā nedēļā ES valstu līderi vienojās līdz 2012. gadam atvēlēt 7,2 miljardus eiro (piecus miljardus latu) nabadzīgajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām. Japāna šai summai ir gatava pievienot vēl 1,75 triljonus jenu (9,45 miljardus latu).
"Patiesi no klimata pārmaiņām cietušie iespaidīgajā ANO konferencē neesot saklausīti."
Naudu nežēlo arī Amerikas Savienotās Valstis. Valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņojusi, ka Vašingtona varētu atvēlēt 100 miljardu dolāru (48 miljardi latu) fondam, lai nabadzīgām valstīm palīdzētu tikt galā ar klimata pārmaiņām. Savukārt strauji augošo ekonomiku valstis saņēma kritiku par nevēlēšanos pieļaut emisijas kontroli.
Ķīna un Indija gan apgalvo, ka ir gatavas brīvprātīgi samazināt pieaugošo emisiju, taču nepiekrīt stingrai starptautiskai kontrolei, vienlaikus uzstājot, ka bagātajām valstīm būtu jāuzņemas galvenās rūpes par emisiju samazināšanas mērķiem.
Eiropas Savienība, paužot bažas par progresa trūkumu sarunās, aicinājusi visas puses būt elastīgām, lai sarunas varētu virzīties uz priekšu, teikts Eiropas Komisijas un Zviedrijas ES prezidentūras kopīgajā paziņojumā. Turklāt ES ir izvirzījusi konkrētus priekšlikumus un ir gatava paveikt vairāk, ja arī pārējie, jo īpaši galvenie piesārņotāji, darītu iespējami daudz, proti, ES valstis ir apņēmušās līdz 2020. gadam samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 20% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, taču solījušas, ka šis samazinājums varētu sasniegt pat 30%, ja citi Kopenhāgenas sarunu dalībnieki paustu līdzīgas apņemšanās.
ANO konferences namatēvs, Dānijas premjerministrs Larss Rasmusens tomēr atzinis, ka tikšanās ir bijusi ļoti sarežģīta, toties tagad vismaz zināms, kā rīkoties tālāk.
Austrālijas premjerministrs Kevins Ruds jau samita gaitā izteicies: viņš baidās, ka lēmumu pieņemšanā forma triumfēs pār būtību, bezdarbība pār rīcību. Savukārt Tuvalu (valsts Klusā okeāna arhipelāgā) – vienas no valstīm, kuru visvairāk apdraud jūras līmeņa celšanās globālās sasilšanas ietekmē, – pārstāvji atstāšot šo tikšanos sarūgtināti, jo no klimata pārmaiņām patiesi cietušie iespaidīgajā ANO konferencē neesot saklausīti.
Par to, kāpēc Kopenhāgenā 193 dalībvalstu pulkā neizdevās pieņemt izšķirīgus lēmumus, eksperti un valstu valdības vēl spriedīs, analizējot samita secinājumus. Tikām pasaulē jebkurā zemeslodes stūrī ik diena var pārsteigt ar kādu dabas brīnumu, kas lielākoties tiek uzskatīti kā sekas cilvēka neapdomīgajai darbībai vidē.
