Eiropas Savienības desmit labie darbi
EK gadagrāmatas raksturojumā norādīts, ka tajā svarīgāko ES sasniegumu apskatā apkopoti vairāki veiksmes stāsti par to, kā ES rīcībai ir bijuši konkrēti rezultāti, lai uzlabotu pilsoņu ikdienas dzīvi. EK šogad izraudzītos desmit tematus ir savirknējusi šādi:
Virzība uz ekonomikas atveseļošanu. Lai atjaunotu ekonomiku un aizsargātu pilsoņus, ES un dalībvalstis piesaistījušas ievērojamus resursus.
Lētāki sakari. Kopš jūlija eiropiešiem, ceļojot citā ES valstī, ir jāmaksā mazāk par mobilā tālruņa īsziņām - ne vairāk kā 0,11 eiro, kas ir gandrīz trīs reizes lētāk par iepriekšējo ES vidējo rādītāju. Viesabonēšanas zvans no citas ES valsts tagad nemaksā vairāk par 0,43 eiro minūtē, un zvana saņemšana ārvalstīs − 0,19 eiro. Samazinājums turpināsies: no nākamā gada 1. jūlija attiecīgi līdz 0,39 un 0,15 eiro. Sakaros ieviesti vēl vairāku maksājumu griesti.
Resursu apvienošana ārstēšanai. ES, ieguldot 2 miljardus eiro inovatīvu zāļu iniciatīvā, panākusi, lai nozare kopā ar akadēmiskajiem spēkiem, izmantojot jaunas zinātnes atziņas, īsā laikā spētu izstrādāt jaunas zāles. Pētnieki vēl joprojām cenšas identificēt procesus, kas rada Alcheimera slimību. Koncentrējot pētniecību, ES ir izveidojusi programmu jaunu ārstēšanās metožu atrašanai, lai novērstu trūkumus, kas bieži vien palēnina zinātnes atklājumu īstenošanu.
2009. gada jūlijā Eiropas Komisija pieņēma jaunus pasākumus, lai cīnītos pret Alcheimera slimības un demences citām formām, kas šobrīd prasa vairāk nekā septiņus miljonus upuru Eiropā un kas varētu ietekmēt divreiz vairāk cilvēku nākamajos 20 gados - finansējumu pamato EK. Kopš 2002. gada ES ir investējusi gandrīz 175 miljonus eiro smadzeņu un novecošanas pētniecībā.
Klimata pārmaiņu mazināšana. Septembrī ES noteica jaunas energoefektivitātes prasības spuldzēm. Līdz 2012. gadam no tirgus pakāpeniski tiks izņemtas kvēlspuldzes un halogēna spuldzes, kuras neatbilst noteiktajām prasībām. Katru gadu tas ļaus Eiropai ietaupīt 5 miljardus eiro un, protams, samazināt arī kaitīgo izmešu daudzumu.
"Kad ārpus eirozonas valstis - Ungārija, Latvija un Rumānija – lūdza palīdzību, ES apstiprināja tām aizdevumu 15 miljardu eiro apmērā."
Cīņa pret badu pasaules nabadzīgākajās valstīs. 2009. gadā, atvēlot „Pārtikas mehānismam” miljardu eiro, ES visā pasaulē mazinājusi nabadzību un badu.
Rūpes par vidi. ES ieviesusi jaunus noteikumus, lai samazinātu kaitīgu piesārņotāju izplūdi no degvielas un pesticīdiem, ieviestu to savākšanu un pārstrādi.
Eiropas atjaunošana pēc katastrofām. ES valstis atbalstījušas cita citu, sniedzot palīdzību dabas katastrofu skartajiem rajoniem, piemēram, kad notika zemestrīce Abruci (Itālijā).
Vislabākā cenas un vērtības attiecība banku klientiem. ES izveidojusi vienoto tirgu, no kura iegūst kā iedzīvotāji, tā uzņēmumi. Tagad gādā par to, lai banku darījumi ar klientiem būtu godīgi.
Dzīvnieku aizsardzība uz sauszemes un okeānos. Joprojām ES rūpju lokā ir dzīvnieku labturība, un tā iestājas pret komerciālām roņu medībām, kam tomēr esot “daži draugi Eiropā”. ES 2009. gadā noteica, ka nav likumīgi laist tirgū izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem, kā arī ierosinājusi jaunu rīcības plānu haizivju saglabāšanai, jo pārāk aktīva to zveja draud ar daudzu sugu izzušanu.
Pašreiz ik gadu tiek nozvejots 100 000 tonnu haizivju un tai radniecīgu sugu. ES mērķis ir samazināt dziļjūras haizivju nozveju līdz nullei 2010. gadā, kā arī veicināt ilgtspējīgu politiku, kas nodrošina visu haizivs sugu izdzīvošanu. Vēl ES ar jauniem noteikumiem ir uzlabojusi dzīvnieku kaušanas apstākļus.
Iepirkšanās tiešsaistē bez raizēm. ES vērsusies pret tīmekļa vietnēm, kuras nav nodrošinājušas patērētājiem tiesības, kas paredzētas ES tiesību aktos. Gada laikā pārbaudēs konstatēts, ka tirgotāji internetā nereti maldina pircējus, tostarp par pirkuma cenu gan precēm, gan aviobiļetēm. Komisija informē, ka tiek strādāts pie nolīguma, kas nodrošinās, lai aviosabiedrības pildītu savas saistības.
Par galveno – ekonomikas atveseļošanos
Jādomā, ka vidusmēra eiropieti būs grūti aizkustināt ar stāstu par haizivju saudzēšanu, ja ES vadītāji neizdomās, kā izdarīt galveno – steidzami novērst krīzes sekas.
EK norāda, ka ES un dalībvalstis ir mobilizējušas lielus resursus ekonomikas atjaunošanai. ES valstu valdības, ko koordinē Komisija, stabilizējušas bankas pēc ASV investīciju bankas „Lehman Brothers” bankrota 2008. gadā. „Nevis lai paglābtu baņķierus, bet gan lai aizsargātu cilvēkus, viņu ietaupījumus un darbu,” uzsver EK.
Saskaņā ar ES ekonomikas atveseļošanas plānu apmēram 5,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek iepludināti ekonomikā no valstu un ES budžetiem. Uzmanība tiek koncentrēta nodarbinātībai, infrastruktūrai un enerģijas efektivitātei. ES ir arī paātrinājusi avansa finansējumu reģionu atbalstam, paredzot papildu 6,25 miljardus eiro.
Eirozonā procentu likmes bija sasniegušas rekordaugstu līmeni, konstatē EK. Tāpēc ir sagatavotas radikālas reformas, lai novērstu neapdomīgu rīcību, lai finanšu iestādes tiktu pienācīgi uzraudzītas, kā arī lai aizdevumus varētu saņemt ģimeņu un mazie uzņēmumi. Kad ārpus eirozonas valstis - Ungārija, Latvija un Rumānija – lūdza palīdzību, ES apstiprināja tām aizdevumu 15 miljardu eiro apmērā, atgādina Komisija.
Prognozes kā uz kuģa vētras laikā
Novembrī EK prognozēja: šā gada otrajā pusē ES ekonomika sāks atgūties no recesijas, lai gan šogad kopumā IKP tomēr samazināsies apmēram par 4 procentiem. Savukārt 2010. gadā kopprodukts pieaugs par 0,75% un aptuveni par 1,5% – 2011. gadā. Taču vairāki faktori varētu ierobežot privāto pieprasījumu un tādējādi arī atveseļošanās intensitāti.
Sagaidāms, ka ES eksporta pieaugums nostabilizēsies tikai pakāpeniski, investīciju līmenis pirms 2011. gada neuzlabosies. Izdevumu apjomu nākotnē ierobežos vajadzība stabilizēt mājsaimniecību budžetu un vājās izredzes darba tirgū. Vēl viens ierobežojošais faktors ir aplēstā negatīvā finanšu krīzes ietekme uz potenciālo produkcijas apjomu.
Lai gan ES darba tirgus recesijas apstākļos bija daudz dzīvotspējīgāks, nekā prognozēts (galvenokārt saistībā ar īstermiņa politikas pasākumiem, reformām un darbavietu saglabāšanas politiku dažās dalībvalstīs), sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos darbavietu likvidēšanas apmēri pieaugs. Nodarbinātības pakāpeniska stabilizācija, visticamāk, notiks 2010. gada beigās un 2011. gadā.
ES rekonstruē pamatus 1. decembrī
Arī Eiropas Padome gada izskaņā novērtējusi gadu un perspektīvas. Protams, ka nozīmīgākais ir 1. decembris, kad stājās spēkā Lisabonas līgums. Un eiropiešiem nu ir vēl divi jauni vadītāji - Eiropadomes priekšsēdētāja amatā Beļģijas premjers Hermanis van Rumpejs, savukārt britu baronese Katerina Aštona ES pārstāvēs ārlietās un drošības politikas jautājumos.
Līdzīgi kā EK, arī Padome vērtē krīzes notikumus, atzīst, ka neskaidrība un nestabilitāte aizvien saglabājas, izsaka prognozes, ka nodarbinātības un sociālie apstākļi 2010. gadā turpinās pasliktināties, kā arī runā par vēlamām rīcībām, tostarp, ka ir svarīgi saskaņot stratēģijas, kā izbeigt plaša mēroga stimulu politiku.
Tiek pausts arī gandarījums par Padomes ātro un izlēmīgo rīcību, piekrītot izveidot pilnīgi jaunu finanšu uzraudzības struktūru Eiropā, lai atjaunotu patērētāju un investoru uzticību finanšu tirgiem, nodrošinātu labāku aizsardzību pret ekonomikas pārkaršanu un krīzēm nākotnē. Trīs jaunās iestādes – banku, apdrošināšanas un vērtspapīru tirgu uzraudzības iestādes – izstrādās kopīgus tehniskus standartus, tām koordinācijas ziņā būs liela nozīme uzraudzītāju kolēģijās, tās būs spējīgas efektīvi rīkoties ārkārtas finanšu apstākļu gadījumā un nodrošinās saskaņotu ES tiesību aktu piemērošanu. Eiropadome gaida sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai tiesību aktus pieņemtu iespējami drīz un jaunā sistēma varētu sākt darboties 2010. gada laikā.
Eiropas Padomei ir savs redzējums arī par jaunu ES stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam, kurā tiek uzsvērta strukturālo reformu nozīme.
Stokholmas programma
Eiropas Padome ir pieņēmusi jaunu daudzgadu programmu laikposmam no 2010. gada līdz 2014. gadam – Stokholmas programmu (iepriekš bija Hāgas programma).
Eiropadome uzskata, ka nākamajos gados prioritārā kārtībā vajadzētu pievērst uzmanību to pilsoņu un citu personu interesēm un vajadzībām, par kurām ES ir atbildīga.
Stokholmas programmā galvenā uzmanība ir veltīta šādām prioritātēm:
Pilsoniskums un pamattiesības. Ir jāturpina Šengenas zonas paplašināšana. Respekts pret cilvēku un cilvēka cieņa, kā arī citu Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā minēto tiesību ievērošana ir svarīgākās vērtības. Piemēram, minēto brīvību izmantošana un pilsoņu tiesības uz privāto dzīvi ir jāsaglabā arī ārpus valsts robežām, sevišķi, aizsargājot personas datus. Ir jāņem vērā neaizsargātu personu īpašās vajadzības, un Eiropas pilsoņiem un pārējiem iedzīvotājiem ir jāspēj savas konkrētās tiesības pilnīgi izmantot Eiropas Savienībā un attiecīgos gadījumos pat ārpus tās.
Tiesību un tiesiskuma Eiropa. Jāpadziļina Eiropas tiesiskuma telpas īstenošana, lai novērstu pašreizējo sadrumstalotību. Būtu jādod prioritāte mehānismiem, kas palielina tiesu iestāžu pieejamību, lai cilvēki varētu izmantot savas tiesības visā Savienībā. Būtu jāuzlabo publiskā sektora juridisko speciālistu sadarbība un viņu apmācība, jāmobilizē līdzekļi, lai likvidētu tiesu nolēmumu atzīšanas šķēršļus citās dalībvalstīs.
Eiropa, kas aizsargā. Būtu jāizstrādā iekšējās drošības stratēģija, lai vēl vairāk uzlabotu drošību Savienībā un aizsargātu Eiropas pilsoņu dzīvību un drošību, kā arī lai vērstos pret organizētu noziedzību, terorismu un citiem draudiem. Jācenšas stiprināt sadarbību tiesībaizsardzības, robežu pārvaldības, civilās aizsardzības, katastrofu pārvarēšanas jomā, kā arī tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.
"Pat ja parādās zaļi asni ekonomikā, bezdarbs turpinās pieaugt."
Piekļuve Eiropai globalizētā pasaulē. Jāpanāk, lai personām, kurām ir atzīta likumīga interese iekļūt ES teritorijā, piekļuve Eiropai tiktu darīta efektīvāka. Vienlaikus Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāgarantē savu pilsoņu drošība. Šo mērķu labā būtu jāizstrādā integrēta robežu pārvaldības politika un vīzu politika.
Migrācijas un patvēruma jomā atbildīga un solidāra Eiropa. Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts nodrošina skaidru pamatu turpmākai attīstībai šajā jomā. Eiropai būs vajadzīga elastīga politika, kas atsaucas uz dalībvalstu prioritātēm un vajadzībām un dod iespēju migrantiem pilnīgi izmantot savu potenciālu. Joprojām spēkā ir mērķis 2012. gadā izveidot kopēju patvēruma sistēmu un personām, kam vajadzīga aizsardzība, jānodrošina piekļuve juridiski drošām un iedarbīgām patvēruma procedūrām. Turklāt, lai ES saglabātu uzticamas un noturīgas imigrācijas un patvēruma sistēmas, ir jānovērš, jākontrolē un jāapkaro nelegālā migrācija, jo ES piedzīvo arvien lielāku spriedzi, ko rada nelegālās migrācijas plūsmas, it īpaši dalībvalstīs pie ES ārējām robežām, tostarp dienvidu robežām.
Eiropas nozīme globalizētā pasaulē – ārējā dimensija. Tā ir būtiska, lai dotu lielākas iespējas ES pilsoņiem strādāt un iesaistīties uzņēmējdarbībā ar valstīm visā pasaulē. Tiesiskuma, brīvības un drošības ārējā dimensija ir ļoti svarīga, lai sekmīgi īstenotu šīs programmas mērķus; tā īpaši būtu jāņem vērā visos pārējos ES ārpolitikas aspektos un tai ir jābūt pilnīgi saskaņotai ar tiem.
Eiropadome ir aicinājusi Komisiju iesniegt Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu, kas būtu jāpieņem, vēlākais, 2010. gada jūnijā, un līdz 2012. gada jūnijam iesniegt vidusposma pārskatu.
Padome ir paudusi atbalstu vēl viena īpašā uzdevuma – klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai.
Kā redzams, Briseles gada pārskatos ir specifiski jautājumi, kurus ierindas pilsonis jau nu nekādā ziņā nevarētu attiecināt uz sevi konkrēti.
Sabiedrības pesimisms
Ziņās jau izskanējuši “Eirobarometra” apsekojuma rezultāti, ka eiropiešiem pats svarīgākais jautājums savā valstī liekas bezdarbs. Lai gan bažas par stāvokli ekonomikā ir nedaudz mazinājušās, lielākā daļa aptaujāto joprojām uzskata, ka krīzē ļaunākais vēl ir tikai priekšā. Finanšu vadītāju un ekspertu prognozes gan ir cerīgākas, jo statistika liecina: ekonomikas lejupslīde ir mitējusies. Taču nevajag aizmirst profesionāļu vērtējumu, kas balstās teorijā, – pat ja parādās zaļi asni ekonomikā, bezdarbs turpinās pieaugt.
Aptaujā ir vaicāts arī par to, kas vislabāk spēj risināt krīzes izraisītās problēmas. „Eirobarometrs” konstatē: tās secīgi ir ES un valstu valdības. Kā trešais tiek minēts G20 valstu kopums. Aptaujas veicēji nenorāda, ko iedzīvotāji domā par saviem spēkiem un varēšanu pasaules uzgrūsto problēmu risināšanā. Taču ir vaicāts vērtēt demokrātiju – kopš 2007. gada rudens tās darbības vērtējums ir mainījies. 53% ir apmierināti ar to, kā demokrātija darbojas viņu valstī; savukārt Eiropas Savienībai šis rādītājs ir 54 procenti. Pirms diviem gadiem šis vērtējums bija augstāks (58%) nekā demokrātijas darbība ES līmenī (52%).
Valstis – katra ar savām problēmām
Grieķijas parāds ir sasniedzis 300 miljardus eiro (apmēram 219 mljrd. latu), kas tiek minēts kā jauns risks finanšu un ekonomikas destabilizācijai Savienībā. Grieķijas valdība ir iepazīstinājusi ar valsts ekonomikas glābšanas plānu, paziņojot, ka neparedz iespēju vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pēc palīdzības. Taču premjers Georgiosa Papandreu paziņojums par radikālām reformām, lai risinātu finanšu krīzi, nav pārliecinājis finanšu tirgus, vērtē vācu “Handelsblatt”.
Grieķija līdz 2012. gadam apsolījusi samazināt budžeta deficītu no pašreizējiem 12 līdz 3 procentiem. Premjers paziņojis, ka Grieķija ieviesīs progresīvo ienākumu nodokli, ar 90% nodokli apliks baņķieru prēmijas, par 10% samazinās strādājošo algas valsts pārvaldē – veiks tos pasākumus, kuri atlikti iepriekš.
Latvijai, kura tērē SVF un Eiropas Komisijas aizdevumu, par kuru pirms gada izšķīrās Ivara Godmaņa valdība, decembrī ir kārtējais pārrunu raunds ar aizdevējiem.
Starptautiskie vērtētāji patlaban par viskritiskāko uzskata Lietuvas situāciju.
Eiropas finanšu ministru padome decembra sākumā konstatēja, ka pasaules krīzes ietekmē vairākās dalībvalstīs nepieciešamas budžeta deficīta korekcijas vidējā termiņā, nevis īstermiņā. Tāpēc, pamatojoties uz šā rudens ekonomikas prognozēm, padome aicina Beļģiju un Itāliju līdz 2012. gadam samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP. Čehijai, Vācijai, Spānijai, Francijai, Nīderlandei, Austrijai, Portugālei, Slovākijai un Slovēnijai tas jāizdara līdz 2013. gadam, Īrijai – līdz 2014. gadam. Visgarākais termiņš dots Lielbritānijai - līdz 2014.-2015. finanšu gadam.
