Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad oktobrī iedzīvotāju skaits
Latvijā sasniedzis 2,253 miljonus, bet pērn oktobrī tas bija
2,264 miljoni.
Šogad septembrī no citām valstīm uz Latviju imigrējuši 260 cilvēki, kas ir par
30 vairāk nekā augustā. Septembrī no Latvijas emigrējuši 750 cilvēki, augustā –
640, savukārt pagājušā gada septembrī emigrējušo skaits sasniedza 736.
Aizbraukušie latvieši sāk aizmirst dzimto valodu
Viena no vislielākajām latviešu diasporām ārzemēs – Īrijā dzīvojošie latvieši – bieži vien ģimenē latviski vairs nerunā, jo bērni labāk saprotas angļu valodā. Tā latvietība svešumā pamazām izmirst.
Latviešu valodas aģentūras veiktais pētījums atklāj, ka 89% ārzemēs dzīvojošo latviešu ģimenē runā latviski; 25% par saziņas valodu ģimenē izvēlas angļu valodu, savukārt 12% ikdienā sazinās krieviski.
Avots: LVA pētījums ”Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”
Daudz latviešu, kas emigrēja kara laikā, trimdā sāka visu no nulles – gan dibināja latviešu biedrības, gan skolas. Tolaik entuziasms bija lielāks un latviešu valoda vērtēta augstāk, nekā tas ir cilvēkiem, kuri no Latvijas uz ārzemēm pārceļas šobrīd. Tagad angļu valoda pamazām pārmāc latviešu valodu un tā sāk zaudēt savu nozīmību, īpaši jauniešu vidū.
Dzimtās valodas aizmiršana satrauc arī pašus aizbraucējus. Ārzemēs dzīvojošie latvieši norāda uz konkrētām problēmām, piemēram, aizmirsta gramatika; bērni runājot jauc valodas, tāpēc izvēlas angļu valodu; latviešu valodai mītnes zemē nav pielietojuma; ir grūtības rakstīt latviski; trūkst latviešu valodas grāmatu, videofilmu u.c. Bērniem un jauniešiem neesot vairs latviešu valodas izjūtas, kāda ir viņu vecākiem.
Latviešu valodas aģentūra (LVA) secinājusi, ka salīdzinoši lielai daļai uz Īriju aizbraukušo latviešu vēlmi runāt dzimtajā valodā samazinājuši arī vairāki psiholoģiskie faktori: kā aizvainojums par nepieciešamību pamest Latviju, negatīvā attieksme pret valsti, vēlme ātrāk iedzīvoties un integrēties vietējā sabiedrībā.
Grieķija, Lietuva, Čehija un citas valstis atbalsta savus tautiešus
Citu valstu pieredze liecina, ka katra valsts ir atbildīga par nacionālo vērtību saglabāšanu diasporā, kur valodai ir galvenā nozīme, tāpēc stipra latviešu diaspora ir atbalsts Latvijas pozitīvā tēla veidošanā, profesionālu un politisku mērķu sasniegšanā pasaulē, kā arī latviešu valodas, kultūras un tradīciju popularizēšanā.
Pētījumā par valodas lietojumu diasporā LVA apkopojusi triju valstu – Grieķijas, Lietuvas un Čehijas – pieredzi, kā arī akcentējusi galvenās problēmas latviešu valodas saglabāšanā Īrijas diasporā.
Grieķijas valdība jau ilgu laiku un mērķtiecīgi ir ieguldījusi lielu darbu un līdzekļus savas diasporas atbalstam. Rezultāts ir acīm redzams – piederība grieķu tautībai ir katra diasporas grieķa lepnums un gods un katra grieķa ieguldījums savas izcelsmes valsts prestiža celšanā ir pašcieņas un nacionālās identitātes jautājums. Grieķijas valdības veiktais pētījums liecina, ka 9 no 10 ārvalstīs dzīvojošajiem grieķiem atzīst, ka viņi izjūt savu grieķu identitāti, saglabā un lepojas ar to un cenšas nodot arī nākamajām paaudzēm. Jāņem vērā, ka liela daļa šo cilvēku dzīvo t.s. jauktajās laulībās. Pēc grieķu domām, viņu identitāti galvenokārt veido divi faktori: reliģija un valoda.
Ārzemēs dzīvo vairāk nekā miljons lietuviešu izcelsmes cilvēku. Visā pasaulē izveidotas daudzas organizācijas un kopienas, lai uzturētu pasaules lietuviešu sakarus ar Lietuvu. Lietuvas Republikas valdība ir izveidojusi un no valsts budžeta finansē Nacionālo minoritāšu un lietuviešu ārzemēs departamentu, kas ir tieši pakļauts Lietuvas valdībai. Darbības galvenais mērķis ir uzturēt saikni ar lietuviešiem visā pasaulē, stiprināt viņu nacionālo identitāti, palīdzēt to saglabāt. Īpašs atbalsts tiek piešķirts ārzemju lietuviešu jauniešu studijām Lietuvā. Ārzemēs ir plašs lietuviešu izglītības iestāžu tīkls.
"Latvijas valstij jārealizē tāda politika, lai latviešu diasporas pārstāvjus atbalstītu – pirmkārt, izglītības un kultūras jautājumos."
Viens no veidiem, kā Čehijas valdība iecerējusi uzturēt dialogu ar ārvalstīs dzīvojošajām čehu kopienām, ir programma 2006.–2010. gadam , kas izveidota, lai atbalstītu čehu kultūras mantojumu ārzemēs. Programmā paredzēts piešķirt vairāk nekā 50 miljonus čehu kronu (apmēram 1 500 000 lati) katru gadu. Svarīgs ilgtermiņa intereses par tautiešiem ārvalstīs apliecinājums ir Čehijas Republikas sniegtā finanšu palīdzība, remontējot skolas un kultūras centrus. Šāda palīdzība tiek sniegta kopš 1996. gada. Jau astoto gadu turpinās Čehijas Republikas Ārlietu ministrijas Kultūras, komunikācijas un prezentāciju departamenta sadarbība ar preses izdevumu Česke Listy, kas veicina savstarpējo informācijas apmaiņu starp tautiešu kopienām visā pasaulē.
Pētot citu valstu pieredzi, secināts, ka Latvijas valstij jārealizē tāda politika, lai atbalstītu latviešu diasporas pārstāvjus – pirmkārt, izglītības un kultūras jautājumos. Jo tikai tad, ja tautieši sajutīs kaut nelielu atbalstu šajos jautājumos, viņi būs gatavi ieguldīt savu darbu un līdzekļus Latvijas valsts attīstībā, ko apliecina arī Grieķijas un citu valstu piemērs.
Stipra diaspora – atbalsts Latvijas tēla veidošanai pasaulē
Projekta mērķis ir veidot vienotu latviešu valodas saglabāšanas politiku, skaidro Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis. Latviešu valoda diasporā līdz šim ir atstāta novārtā. Ir jādomā, kā cilvēkiem dot iespēju atgriezties Latvijā, jādomā par bērniem, kuri aizbraukuši līdzi vecākiem. Ja viņi nepratīs latviešu valodu, atgriešanās būs apgrūtināta vai pat neiespējama.
Stipra diaspora varētu palīdzēt veidot Latvijas tēlu pasaulē. Latvijas veidošana bija un ir kopīgs darbs. Par spīti garajiem totalitārisma gadiem, latvieši Latvijā spēja nosargāt latviešu valodu. Savukārt tautieši brīvajā pasaulē nosargāja dzīvu Latvijas valsts ideju un apbrīnojamā kārtā spēja saglabāt latvietību. Šodien mēs atkal esam viena tauta, kas domā, runā, dzied un joko vienā valodā.
Kopš 2000. gada sākuma, kad tika izveidots Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāts, līdz 2008. gada beigām, kad tas tika reorganizēts, atbalsts latviešu diasporai tika īstenots, balstoties uz 2001. gadā Ministru kabinetā apstiprinātajām Sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm un saskaņā ar „Latvijas diasporas atbalsta programmu 2004.–2009. gadam”. Kā redzams, šogad programmas darbība beidzas. Pašlaik par sabiedrības integrācijas politiku atbildīgā Tieslietu ministrija (TM) domā, ka turpmāk pirmajai atbildīgajai institūcijai par sadarbību ar latviešiem ārzemēs vajadzētu būt Ārlietu ministrijai. Turklāt jānosaka prioritātes, kuras ierobežotā budžeta resursu dēļ varētu īstenot. TM Sabiedrības integrācijas lietu departamenta vadītāja Ruta Klimkāne uzskata: diasporas jautājumi, pirmkārt, ir saistīti ar likumdošanas normatīvo aktu pārskatīšanu. Grozījumi Pilsonības likumā attiecībā uz dubultpilsonību tā arī nav veikti.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš secina: ĀM attieksme pret problēmu ir tuva secinātajam pētījumā, proti, jādomā, lai Latvijas valsts nepazaudē diasporu ārzemēs uz visiem laikiem. Šai darbā tagad iesaistījušās arī visas Latvijas valsts vēstniecības.
"Būtiski ir reaģēt steidzīgi, lai nepadziļinātu plaisu starp valsti un diasporas pārstāvjiem un novērstu negatīvo attieksmi pret Latviju."
„Pašlaik mēs nevaram runāt par masveidīgu tautiešu atgriešanos, jo jābūt vienam priekšnoteikumam, lai cilvēki atgrieztos, - ir jāuzlabojas ekonomiskajai situācijai valstī,” secina J. Audariņš. „Atgriešanās vienmēr bijusi grūta, bet, lai tā vispār būtu iespējama, vispirms bērniem jāapgūst latviešu valoda. Lai viņi ārzemēs varētu mācīties šo valodu, svarīgi nodrošināt valodas vidi. Lai tie, kas mācās ārzemju latviešu skoliņās, varētu salīdzināt savas zināšanas ar bērnu zināšanām Latvijā.”
No „vecās” diasporas viedokļa secināts – latviešu diasporu ārzemēs ir iespējams saglabāt, un tas ir tā vērts. Pirmkārt, pašiem ir jābūt motivētiem un jāstrādā kaut vai brīvdienās. Latvijas izglītības sistēmā ir jāievieš valsts emigrācijas politika. Latvijas valsts institūcijām jābūt mobilākām, jo, piemēram, ziņa par jauniešu nodarbinātības iespējām Latvijā ārzemju tautiešus pērn sasniedza pārāk vēlu – viņi savas vasaras plāno jau decembrī un janvārī.
„Latvijai ir iespēja ilgtermiņā sagaidīt, ka tie cilvēki, kas aizbraukuši projām ar domu kādreiz atgriezties, tiešām atgriezīsies un sniegs pretī no valsts saņemto atbalstu,” uzsver LVA pārstāvji, piebilstot, ka būtiski ir reaģēt steidzīgi, lai nepadziļinātu plaisu starp valsti un diasporas pārstāvjiem un novērstu to negatīvo attieksmi pret Latviju. „Latvijai ir jāizveido saskaņota un strukturēta institucionālā darbība, jo līdzšinējā pieredze, ik palaikam mainot atbildīgos par diasporas atbalsta funkciju, nevieš pārliecību par tās saglabāšanu.”
Valsts ir jāsakārto tā, lai tā patiktu ne tikai tiem, kas patlaban vēlas doties prom, bet arī tiem cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Taču brīva cilvēku kustība, lai arī emigrācija var nepatikt, ir jānodrošina – pārliecināts Valsts prezidents Valdis Zatlers. Tā dēvētā emigrācijas viļņa radītās problēmas bieži vien nav tik vienkāršas, kā to mēģina pasniegt. „Brīva cilvēku kustība - tā ir cilvēku brīvība, un mēs to nodrošinām. Tā mums var kādreiz patikt, nepatikt - gan imigrācija, gan emigrācija. Tā vienmēr tiek pavadīta ar emocijām,” vērtē prezidents.
