NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
26. septembrī, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
1
3
1
3

Latviešu valoda profesionālajā izglītībā

Trūkst mūsdienīgu un jaunu profesionālo mācību priekšmetu grāmatu un metodisko materiālu latviešu valodā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Katru gadu 26. septembrī Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīmē Eiropas Valodu dienu, kad tiek pievērsta īpaša uzmanība Eiropas valodām, valodu daudzveidībai un to apguvei. Eiropas Valodu dienu uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai, novērtēt dzimtās valodas nozīmi un apzināties, cik būtiski ir mācīties valodas visa mūža garumā.

Šogad Latviešu valodas aģentūras rīkotajā Eiropas Valodu dienas 2010 konferencē „Valoda, vide, ekonomika” (22.09.2010.) īpaša uzmanība pievērsta valodu prasmēm un lietojumam uzņēmējdarbībā, kas ir būtisks jautājums arī Eiropas Savienības mērķa – daudzvalodības veicināšanas – nodrošināšanai un īstenošanai. Uzņēmējdarbības viena no būtiskajām sastāvdaļām ir uzņēmumu darbinieki, un tieši profesionālās izglītības iestādes sagatavo visdažādāko profesiju un sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu sniedzējus.

Viens no rīcības virzieniem valsts valodas politikas mērķu sasniegšanai, kas definēti Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005.-2014. gadam, ir latviešu valodas prasmes un izglītības kvalitātes pilnveide visos izglītības līmeņos, lai vispārējo un profesionālo vidējo izglītības iestāžu absolventi varētu turpināt izglītību augstākās izglītības mācību iestādēs, sekmīgi un vienlīdzīgi konkurēt darba tirgū. Lai izpildītu šo valsts valodas politikas uzdevumu, ir svarīgi nodrošināt latviešu valodas kvalitatīvu apguvi un lietošanu profesionālajā izglītībā, kultūrvidē un darba vidē. Pašlaik profesionālajā izglītībā notiek sarežģītas pārmaiņas ne tikai mācību procesa organizācijā, bet arī valsts valodas lietojumā. Notikumi valsts ekonomikā izraisa pārmaiņas arī darba tirgū, kas savukārt izvirza jaunas prasības izglītības sistēmai kopumā un katrai izglītības iestādei, īpaši profesionālās izglītības iestādēm. Valsts valodas likuma, kā arī citu tiesību aktu normu ievērošana profesionālajā izglītībā ir ļoti būtiska, jo izglītojamie, kas mācās arodizglītības iestādēs, ir šīs valsts pilsoņi, topošie pakalpojumu sniedzēji, ražotāji, tautsaimniecības veidotāji.

Pētījuma „Latviešu valodas lietojums profesionālajā izglītībā – situācijas izpēte un ieteikumi” pirmie rezultāti

Valsts SIA „Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskola” ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu no 09.02.2009. līdz 31.08.2010. veica pētījumu „Latviešu valodas lietojums profesionālajā izglītībā – situācijas izpēte un ieteikumi”, kurā tika noskaidrots latviešu valodas lietojums divās atšķirīgās lingvistiskās vidēs profesionālās izglītības skolās: Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā un Daugavpils Tirdzniecības skolā. Līdz šim līdzīgi pētījumi par latviešu valodas lietojuma kvalitāti, prasmēm, attieksmi un problēmām profesionālās izglītības iestādēs nav veikti.

Lai noskaidrotu latviešu valodas lietojuma kvalitāti un problēmas, kā arī paaugstinātu latviešu valodas lietojuma prasmes profesionālajā izglītībā, pētījumā pievērsta uzmanība dažādiem jautājumiem, daži no tiem:

  1. kāda ir izglītojamo latviešu valodas prasme un kā valodas prasmes līmenis ietekmē saziņu latviešu valodā ar savas profesijas pārstāvjiem;
  2. kuru valodu izglītojamie izvēlas par savstarpējās saziņas valodu;
  3. kas izglītojamiem traucē pilnveidot latviešu valodas prasmi un lietot latviešu valodu kā ikdienas, tā profesionālajā komunikācijā;
  4. kā valodas vide izglītojamo nākamajās darbavietās ietekmē viņu sociālo komunikāciju un attieksmi pret latviešu valodas lietojumu.

    "Viens no rīcības virzieniem valsts valodas politikas mērķu sasniegšanai ir latviešu valodas prasmes un izglītības kvalitātes pilnveide visos izglītības līmeņos."

Profesionālās izglītības iestādes mācību process atšķiras no vispārizglītojošo vidusskolu mācību darba organizācijas. 2000. gada 27. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 211 „Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu” reglamentē arodizglītības mācību priekšmetu obligātā satura dalījumu: vispārizglītojošie mācību priekšmeti veido 60% no teorijas stundām, savukārt profesionālie mācību priekšmeti kopā – 40 procentus. Vispārizglītojošie mācību priekšmetu grupā 45% veido valodas un komunikatīvās zinības (latviešu valoda, svešvaloda, izvēles mācību priekšmeti).

Atbilstoši 2008. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” gan vispārējās izglītības skolās, gan profesionālās izglītības iestādēs ir vienādas prasības zināšanu apguvē (gan mācību satura apguves kvalitātes, gan kvantitātes ziņā), un abu mācību iestāžu izglītojamie kārto vienādus valsts centralizētos eksāmenus, kaut arī profesionālās izglītības iestādēs valsts valodas apguvei ir atvēlēts mazāks mācību stundu skaits. Tas rada zināmas problēmas, īpaši ņemot vērā profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu lielāku interesi apgūt darbam nepieciešamās praktiskās iemaņas un prasmes, mācību procesa specifiku, profesionālās izglītības vajadzībām piemērotu mācību līdzekļu trūkumu u.c pētījumā aplūkotus un analizētus faktorus.

"Profesionālās izglītības iestādēs iestājas liels izglītojamo skaits, kuri latviešu valodu praktiski neprot vai pamatskolā to ir apguvuši ļoti zemā līmenī."

Viena no problēmām profesionālās izglītības iestāžu mācību procesa organizēšanā ir izglītojamo vājie mācību sasniegumi jau pamatskolā. Pētījumā secināts, ka 80% respondentu latviešu valodas prasmes novērtētas ar 4 vai 5 ballēm, kas apliecina pastāvošo uzskatu, ka arodizglītību nereti izvēlas jaunieši, kuriem jau pamatskolā bijušas grūtības tās vai citas mācību vielas apguvē. Mācību rezultātu būtiski ietekmē jauniešu vienaldzīgā attieksme pret latviešu valodas un arī citu mācību priekšmetu apguvi - vājas zināšanas latviešu valodā un literatūrā ir ne tikai 1., bet pat 3. kursa izglītojamajiem. To rāda arī valsts centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena rezultāti 2009. gadā. Valstī kopumā profesionālo izglītības iestāžu izglītojamo latviešu valodas un literatūras centralizēto eksāmenu rezultāti nav augsti (sk. tab.).

Latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena rezultāti profesionālās izglītības iestādēs 2009. gadā

Profesionālās izglītības iestādes

Līmenis

Vērtējums nav iegūts

Kopā

A

B

C

D

E

F

Izglītojamie

Skaits

24

275

946

2081

2070

646

1

6043

Īpatsvars, %

0,40

4,55

15,65

34,44

34,25

10,69

0.02

100,00

(http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/statistika/2009/stat2009.shtml)

Viens no būtiskiem latviešu valodas lietojumu ietekmējošiem faktoriem (īpaši neoficiālā saziņā) ir attieksme pret valodu. Tāpēc satrauc izglītojamo atbildes, ka komunikācija starp kursa biedriem lielākoties notiek krievu valodā, kaut arī latviešu valoda ir dzimtā 81% respondentu Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā un 16% respondentu Daugavpils Tirdzniecības skolā. Valsts valodas lietošanas kvantitāte dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga, bet pētījums vēlreiz apliecina, ka latviešu valoda bieži vien ir tikai mācību valoda, bet nav saziņas valoda ārpus mācību stundām un skolas. Tas nozīmē, ka joprojām sabiedrībā jāaktualizē latviešu jeb valsts valodas prasmes kā integrācijas līdzekļa, lojālas sabiedrības pamatkomponenta nozīme.

Labvēlīga lingvistiskā vide un tās veidotāji

Pētījumā tika iesaistīti visu to pušu pārstāvji, kas veido valodas vidi profesionālajā izglītībā (izglītojamie, skolotāji, mācību prakšu vadītāji). Skolotāji ir vieni no tiem, kuriem ir ļoti būtiska loma valodas vides radīšanā, attīstīšanā, pilnveidē, kā arī pozitīvas attieksmes veidošanā.

Pedagogu aptaujas rezultāti Rīgā un Daugavpilī aktualizē jau iepriekš paredzamo problēmu - trūkst profesionālo priekšmetu mācību grāmatu latviešu valodā, tātad arī izglītojamajiem tas sagādā grūtības.

Daudzi pedagogi norādījuši, ka nozīmīgākie metodiskie materiāli būtu izstrādājami, paredzot bilingvālu mācību nepieciešamību. Viņi arī uzsvēra, ka ļoti daudz laika aizņem gatavošanās mācību stundām, jo specifiskie termini un profesionālismi ir jāzina latviešu un krievu valodā, lai veiksmīgi vadītu stundas. Trūkst terminu un profesionālismu vārdnīcu (gan skaidrojošo, gan tulkojošo – divvalodu, daudzvalodu).

"Sabiedrībā joprojām jāaktualizē latviešu jeb valsts valodas prasmes kā integrācijas līdzekļa, lojālas sabiedrības pamatkomponenta nozīme."

Daļa skolotāju atzinuši, ka problēmas sagādā arī profesionālo priekšmetu mācību grāmatu valoda. Teksti bieži vien ir pārblīvēti ar grūti saprotamām gramatiskām konstrukcijām, sarežģītiem vārdiem, neskaidrotiem terminiem u.tml. Lasot šādus tekstus, grūti uztvert tajos iekļauto informāciju. Tā kā izglītojamajiem, kuri sāk mācības profesionālās izglītības iestādēs, ir vājas valodas prasmes (sk. tekstā iepriekš), viņiem nereti rodas grūtības mācību satura apguvē tieši mācību grāmatu nevajadzīgi un nepamatoti sarežģītās valodas lietojuma dēļ. Pedagogu ieteikums – maksimālu informāciju ar minimālu valodas izteiksmes līdzekļu lietojumu.

Latviešu valodas lietojumu resp. latviešu valodas lietojuma motivāciju profesionālajā izglītībā nesekmē arī latviešu valodas vides trūkums darba tirgū, sākotnēji tās ir izglītojamo mācību prakšu vietas.

Nozīmīgākie pētījuma secinājumi

Pētījumā iegūtie rezultāti atklāj latviešu valodas lietojuma situāciju profesionālajā izglītība. Daži no iegūtajiem secinājumiem:  

  1.  profesionālās izglītības iestādēs iestājas liels izglītojamo skaits, kuri latviešu valodu praktiski neprot vai pamatskolā latviešu valodu ir apguvuši ļoti zemā līmenī;
  2. izglītojamo (neraugoties uz respondentu dzimto valodu) neoficiālās komunikācijas valoda lielākoties ir krievu valoda;
  3. izglītojamo vājās latviešu valodas prasmes, kā arī negatīvā lingvistiskā attieksme kavē viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā,
  4. latviešu valodas vides trūkums atsevišķās izglītojamo prakses vietās;
  5. nepietiekama pedagogu sagatavotība bilingvālam darbam;
  6.  netiek organizēti profesionālās pilnveides kursi un semināri par latviešu valodas jautājumiem profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem;
  7. netiek turpināta profesionālās izglītības pedagogu (vispārizglītojošo un profesionālo priekšmetu) latviešu valodas prasmju pilnveide;
  8.  trūkst mūsdienīgu un jaunu profesionālo mācību priekšmetu grāmatu un metodisko materiālu latviešu valodā;
  9.  trūkst terminu un profesionālismu vārdnīcu (kaut arī skolās tiek izmantotas iekšējām darba vajadzībām sastādītās vārdnīcas);
  10.  atsevišķu latviešu valodas lietojuma normatīvo aktu prasības joprojām netiek īstenotas praksē u.c.

Ar šiem un citiem veiktā pētījuma rezultātiem sabiedrība tiks iepazīstināta 29. septembrī Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas rīkotajā seminārā. Pētījums pēc tā pabeigšanas pilnībā tiks publicēts Latviešu valodas mājaslapā www.valoda.lv un Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas mājaslapā www.rprv.lv.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU