2009. gadā centralizēto eksāmenu latviešu valodā un literatūrā kārtoja 19 729 (2008. gadā – 18 864) latviešu mācībvalodas izglītības programmas skolēni un 5674 (2008. gadā – 6144) mazākumtautību izglītības programmas skolēni.
Šajā mācību gadā centralizētajā eksāmenā skolēnu vidējie sasniegumi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, īpaši nav mainījušies. Jau vairākus gadus sekmes ir 50% robežās, šogad pat 50,83%. Latviešu valodas skolotājus joprojām uztrauc skolēnu zemais pareizrakstības līmenis, kā arī viņu intelekta līmenis, rakstot pārspriedumus par brīvajiem tematiem.
Eksāmena rezultāti latviešu mācībvalodas izglītības programmā
Eksāmena 1. daļā jeb zināšanu un pamatprasmju daļā tika pārbaudīts, kā skolēni apguvuši ortogrāfijas normas – viņiem teikumos bija jāatrod ortogrāfijas kļūdas un tās jāizlabo. 7,1% skolēnu šo uzdevumu izpildījuši veiksmīgi, savukārt 2,5% par šo uzdevumu neieguva nevienu vai tikai 1 punktu no 10. Vidēji ortogrāfijas zināšanas tika novērtētas ar 6 punktiem. Vislielākās grūtības skolēniem sagādāja vārdu trallinām, griešanās, tikko, jānogriežas pareizrakstība. Savos darbos jaunieši bija pat labojuši pareizi uzrakstītos vārdus, kā, piemēram, (zars) nelūst, jo mācību procesā uzdevumos šo vārdu parasti piedāvā labot.
Lietuvas kolēģi ir veikuši pētījumu un secinājuši, ka metodiski nav pareizi pārbaudes darbos piedāvāt labot kļūdainas valodas formas. Tā skolēni sāk pieļaut tādas kļūdas, kuras līdz šim viņiem nav bijušas raksturīgas. Gan Lietuvā, gan Latvijā valsts pārbaudes darbos vairs nepiedāvā labot stila kļūdas, jo šādas metodes bieža izmantošana mācību procesā veicina apgūt nepareizas valodas formas.
Šogad nedaudz augstāki vidējie sasniegumi bija 2. uzdevumā, kurā skolēniem vajadzēja apliecināt pieturzīmju lietošanas prasmes. Maksimālos punktus saņēma 2% jauniešu. Vidējais rādītājs bija 51%, kas arī ir biežāk iegūtais rezultāts. Iegūstot vispārējo vidējo izglītību, skolēniem vajadzētu pārzināt visas interpunkcijas normas un tās lietot dažādu konstrukciju teikumos. Kā jau vairākus gadus, arī šoreiz skolēniem problēmas sagādāja pieturzīmju lietojums saikļa un priekšā, kur tas saista vienlīdzīgas teikuma daļas, vienlīdzīgus palīgteikumus bez ievadītājvārda; savrupinājuma un iesprauduma atdalīšana; pieturzīmju lietojums teikumos ar tiešo runu. Joprojām, taču mazāk vērojams nepamatotu pieturzīmju lietojums.
Vidusskolas kursā tiek apgūta arī leksikoloģija. Leksikoloģijas pārbaudē ir nepieciešams iekļaut uzdevumus, kurus var objektīvi pārbaudīt, kas ierobežo uzdevumu kvantitāti. Šogad skolēniem vajadzēja sagrupēt piedāvātos vārdus pa leksikas slāņiem. Uzdevumu vidēji izpildīja 79% skolēnu, pārsvarā kļūdoties valodas un literatūras terminos.
"Latviešu valodas skolotājus joprojām uztrauc skolēnu zemais pareizrakstības līmenis, kā arī viņu intelekta līmenis pārspriedumos par brīvajiem tematiem."
Ceturtajā uzdevumā vajadzēja izlasīt interviju, noteikt teksta mērķi un literārās valodas stilu. Šis uzdevums skolēniem bija licies visgrūtākais, vidēji tika iegūti 1,5 (41%) punkti no 4. Skolēni diezgan veiksmīgi noteikuši teksta stilu, bet nav pratuši stila veidu pierādīt. Visbiežāk bija minēts, ka publicistiskā stila darbi atrodami presē un darbs uzrakstīts dialoga formā, kas nav nepareizi, bet jāatceras, ka šīs teksta pazīmes atbilst arī citiem valodas stiliem. Eksāmenā pirmo reizi bija iekļauts jautājums par teksta mērķi, ar ko veiksmīgi bija tikuši galā ļoti maz skolēnu.
Arī 5. uzdevums šajā eksāmenā bija pirmo reizi, proti, vajadzēja teikumā iesaistīt vārdu, lai atklātos tā nozīme. Uzdevums aizvietoja tradicionālo stila kļūdu labošanu. Vidējais rezultāts bija 66%, kas būtiski neatšķiras no līdzšinējiem stila kļūdu labošanas uzdevuma rezultātiem. Kā sabiedrībā dzirdēts, tā arī skolēna darbos bija manāms, ka netiek izprasta vārdu efektīvs un efektīgs, aicinājums un izaicinājums nozīme.
Eksāmena rezultāti būtu labāki, ja skolēni uzmanīgāk izlasītu un ievērotu uzdevumu nosacījumus. Replika vairāk attiecināma uz eksāmena 2. daļu jeb rakstīšanas daļu. Lai veiksmīgi uzrakstītu pārspriedumu, pirmais solis ir izprast tematu. Šogad tika piedāvāts nosacīti brīvais temats par kādu latvieša autora darbu. Skolotāji vairākkārt bija norādījuši, ka eksāmenā nevajadzētu piedāvāt brīvos tematus, kas esot tikai „valodošanas meistarības” pārbaude. Lai gan arī līdz šim bija iespēja rakstīt par nosacīti brīvo tematu, tomēr to izvēlas salīdzinoši maz skolēnu. Pērn tika piedāvāts temats „Personības pretrunas ... (latviešu autora) darbā....”. Skolēni galvenokārt izvēlējās latviešu klasiķu darbus. Daļa jauniešu labi raksturoja pašus varoņus, taču nebija pievērsuši uzmanību temata prasībai atklāt pretrunas.
Tā kā šogad pirmo reizi bija tikai nosacīti brīvais temats, pārbaudes darbu veidotāji piedāvāja „Man nozīmīga problēma un tās risinājums ... (latviešu autora) darbā…”. Tā ļaujot izvēlēties un skolēniem rakstīt par sev aktuālu problēmu. Vērtētāju uzmanības lokā pārsvarā bija R. Ezeras „Aka” vai kino filma „Ezera sonāte”, A. Bela „Būris”, N. Ikstenas, I. Ābeles, G. Repšes darbi, arī R. Blaumaņa noveles un lugas. Daudzi skolēni izvēlējās arī pamatskolā apgūtus autorus un viņu darbus: R. Blaumaņa „Nāves ēnā”, A. Pumpura „Lāčplēsis”, A. Brigaderes lugas, K. Skalbes „Kaķīša dzirnavas” un „Pasaka par vērdiņu”. Bija patīkami lasīt tādus darbus, kas bija saistīti ar paša skolēna izdzīvoto, pieredzēto un saistīti ar latviešu autoru daiļradi.
7% skolēnu pārspriedumu nebija sasaistījuši ar tematu (rakstīja par sev nozīmīgu problēmu, bet neskatot kontekstā ar latviešu autora darbu) vai vispār šo uzdevumu nebija veikuši, kas ir 37% no visa eksāmena vērtējuma.
Tikai 2,3% skolēnu darbs tika novērtēts ar maksimālo vērtējumu par temata izpratni un mērķtiecīgi izvēlētu faktu materiālu. Prasme savu viedokli apliecināt ar faktiem no paša pieredzes un daiļliteratūras ir jāveicina un jāattīsta arvien vairāk.
"Eksāmena rezultāti būtu labāki, ja skolēni uzmanīgāk izlasītu un ievērotu uzdevumu nosacījumus."
Ja skolēni parasti apguvuši iemaņas darbu veidot plānveidīgi, ievēro darba apjomu un dalījumu rindkopās, tad diemžēl pieļauj stila kļūdas un nespēj ievērot vienotu stilu. Pārsvarā darbos vidēji tiek pieļautas piecas stila kļūdas.
Lai gan pareizrakstībai mācību procesā tiek veltīts daudz laika, tomēr vismazāk punktu skolēni ieguvuši par ortogrāfijas un interpunkcijas normu ievērošanu savā tekstā. Šogad 40% pieļāvuši 16 un vairāk kļūdu un tikai 2% skolēnu darbu veikuši bez pareizrakstības kļūdām vai pieļāvuši vienu kļūdu. Domrakstā ļoti bieži pieļautas neuzmanības kļūdas vai arī nepamatoti lietotas pieturzīmes.
Eksāmena 3. daļā jeb teksta analīzes daļā skolēniem tiek piedāvāti trīs dažādu daiļdarbu veidu fragmenti, no kuriem jāizvēlas viens un jāanalizē, atbildot uz sešiem jautājumiem. Jautājumi vairākus gadus nav mainīti, varbūt tāpēc šogad tekstu analīzē bija vislabākie rezultāti, kopš eksāmenā teksta analīzes prasme tiek pārbaudīta.
Arī šogad skolēni pārsvarā bija izvēlējušies analizēt vai nu prozas darba (R. Ezera „Zemdegas”), vai lugas (E. Sniedze „Līdz Araratam” („Līdz pavasarim”, Valmieras Drāmas teātra izrāde)) fragmentu. Skolēniem jāraksturo daiļdarba tēma (vidējais sasniegums – 57%), problēma (55%), kompozīcija (43%), varoņi (67%), valoda (43%), tēmas aktualitāte (57%).
Rezultāti liecina, ka vislielākās grūtības sagādā raksturot daiļdarba kompozīciju un valodu. Iespējams tāpēc, ka eksāmenā tiek izmantoti daiļdarbu fragmenti, nevis darbs pilnībā. Tas, ka eksāmenā, arī mācību grāmatās iekļauti vien daiļdarbu fragmenti, nenozīmē, ka skolēniem vairs nav jālasa viss daiļdarbs, gluži pretēji – darbs ir jālasa pilnībā, lai varētu vērtēt tā māksliniecisko un ētisko vērtību.
Teksta analīze eksāmenā ir ietverta jau no 2004. gada, tāpēc mācību procesā skolotāji tam pievērš lielu uzmanību, kā rezultātā teksta analīzes darbos parādās diezgan trafaretas atbildes. Nereti skolēnu darbi ir vienkāršoti, pat vulgarizēti, viņi nav izpratuši terminus, kurus paši lieto.
Eksāmena rezultāti mazākumtautību izglītības programmā
Skolēniem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu, latviešu valodas eksāmena rezultāti būtiski neatšķiras no to skolēnu rezultātiem, kuri apguvuši latviešu mācībvalodas programmu, īpaši rakstīšanas daļā. Viņu darbos vairāk ir pareizrakstības (ortogrāfijas) kļūdu. Eksāmena pirmajā daļā cittautieši vairāk kļūdījušies uzdevumos par vārda nozīmēm. Savukārt ļoti labi rezultāti šogad ir literatūras un mutvārdu daļā, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir visaugstākie. Tas nozīmē, ka jaunieši var brīvi izteikties par jebkuru sabiedrībā aktuālu problēmu, spēj to argumentēti pamatot, kā arī var piedāvāt problēmas risinājumu, vienojoties ar sarunas biedru. Viņi var analizēt latviešu autora daiļdarbus un izprot arī daiļliteratūras valodu.
"2012. gadā visi vidusskolas beidzēji kārtos vienu latviešu valodas eksāmenu ar vienādām prasībām. "
2008. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” paredz, ka 2012. gadā visi vidusskolas beidzēji kārtos vienu latviešu valodas eksāmenu ar vienādām prasībām. Skolēniem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas, tam nevajadzētu būt šķērslim, jo jau tagad viņi ir pierādījuši, ka var veiksmīgi konkurēt ar skolēniem, kuriem latviešu valoda ir mācībvaloda.
Tā kā eksāmenā viena no galvenajām prasmēm, kas tiek pārbaudīta, ir rakstīšana jeb sava teksta veidošana, tad varētu vēlēties, lai skolēnu darbi nebūtu tik bezpersoniski un tajos būtu mazāk pareizrakstības kļūdu. Tāpat varētu vēlēties, lai skolēni precīzi ievērotu uzdevumu nosacījumus, savus viedokļus argumentētu ar personisko pieredzi, pārspriedumu rakstītu pirmajā personā, mazāk ietekmētos no sabiedrībā, īpaši medijos, lietotām valodas kļūdām.
Kā to panākt? Vienas vienīgas „receptes” nav, bet mums visiem – skolotājiem, mediju pārstāvjiem, amatpersonām – vajadzētu censties lietot pareizu latviešu valodu, vairāk lasīt ne tikai daiļliteratūru, bet arī kvalitatīvus uzziņu materiālus. Eksāmens nedrīkst būt vienīgais mērķis, kāpēc skolā tiek apgūta latviešu valoda un literatūra. Skolēniem ir jāsaprot, ka valoda ir viņu personības spogulis un vārdam ir milzīgs spēks.
