NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
22. augustā, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
2
2

Ārvalstu bērniem palīdz integrēties Latvijas sabiedrībā un vispārējās izglītības iestādēs

Drošību un stabilitāti meklējot, pasaulē dodas arvien vairāk planētas iedzīvotāju. Ieceļotāju integrācija vietējā sabiedrībā ir sarežģīta un jutīga, un mūsu valsts iedzīvotājiem pagaidām ir maz informācijas par Latvijā nonākušajām trešo valstu valstspiederīgo ģimenēm, kuru bērni mācās Latvijas skolās.

Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku informāciju par trešo valstu valstspiederīgo bērniem Latvijas skolās, apkopoti statistikas dati par ārvalstu skolēniem vispārējās izglītības iestādēs. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija, 2009./2010. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācījās 405 ārvalstu skolēni. Visvairāk skolēnu bija no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, taču viņu vidū ir arī bērni no Korejas, Venecuēlas, Taizemes, Peru, Somālijas, Izraēlas, Turcijas, Ķīnas, Afganistānas. Visiem šiem bērniem saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir tiesības mācīties Latvijas skolās.

Iegūtie dati tika izmantoti, izstrādājot adaptācijas programmas un darba materiālus 60 stundu apjomā divām dažādām vecuma grupām – 6 līdz 9 gadus veciem bērniem un 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Kā norāda speciālisti, adaptācijas laiks parasti ilgst līdz trim mēnešiem, un šajā posmā bērni intensīvi apgūst valsts valodu mācību stundās un individuālās konsultācijās, kā arī ārpusklases pasākumos. Tā kā būtiska ir arī bērna dzimtā valoda, skolotājam jābūt gatavam strādāt lingvistiski sarežģītā un neviendabīgā situācijā.

Izdoti metodiskie materiāli trešo valstu valstspiederīgo bērniem

Cerot panākt būtisku uzlabojumu ārvalstu bērnu integrācijā Latvijas skolās un sabiedrībā, iepriekšējā mācību gadā IZM un Latviešu valodas aģentūra izstrādājušas metodiskos materiālus trešo valstu valstspiederīgo bērniem un skolotājiem, portālu LV.LV informē IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta Vispārējās izglītības nodaļas vecākā referente Olita Arkle.

Metodiskie materiāli izstrādāti projektā „Adaptācijas programmu un materiālu izveide trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem”. To finansē Eiropas trešo valstu integrācijas fonds; kopējais finansējums – vairāk nekā 49 000 latu, no tiem 25% ir Latvijas valsts līdzfinansējums.

"Latvijas kultūras un sadzīves zināšanu minimums var palīdzēt jaunpienācējiem bērniem iekļauties ikdienā un izvairīties no bīstamām situācijām."

Jaunajā mācību gadā ikviena Latvijas vispārizglītojošā skola saņems metodisko materiālu komplektu, kurā ietilpst šādi mācību līdzekļi:

  • Darba lapas bērniem un skolēniem „Latvija drauga acīm” (6-9 gadi);
  • Darba lapas skolēniem „Latvija drauga acīm” (10-12 gadi);
  • Skolotāja grāmata (darbam ar 6-9 gadus veciem skolēniem);
  • Skolotāja grāmata (darbam ar 10-12 gadus veciem skolēniem);
  •  Komiksu grāmata;
  •  „Mana Latvijas dienasgrāmata” (6-9 gadus veciem bērniem);
  • „Mana Latvijas dienasgrāmata” (10-12 gadus veciem bērniem);
  •  Informatīvie bukleti vecākiem angļu un krievu valodā.

Par vienu no galvenajiem autori uzskata izdevumu „Mana Latvijas dienasgrāmata”, kas veidota kā bērna personīgā dienasgrāmata, kuru viņš pēc patikas var aizpildīt ar fotogrāfijām, zīmējumiem, aprakstiem par piedzīvoto Latvijā, kā arī salīdzināt Latvijā notiekošo ar savu dzimteni. Dienasgrāmatā sniegta arī pamatinformācija par Eiropas Savienību, jo Latvija ir ES dalībvalsts un cilvēkiem, kas apmetušies uz dzīvi Latvijā, ir jāapzinās, ka viņi dzīvo Eiropas Savienībā.

Komplektā ietilpst arī 60 darba lapas, kas, pēc autoru domām, palīdzēs bērniem labāk apgūt gan valodu, gan iegūt noderīgu informāciju par Latviju. Skolotāja grāmatā apkopotas vadlīnijas, kā strādāt ar darba lapām, kā tās papildināt ar sarunām un rotaļām un kā radīt bērnos interesi par darba lapu un citu materiālu lietošanu un jaunu zināšanu ieguvi.

Iegūto zināšanu interaktīvai nostiprināšanai noderēs komiksu grāmata „Latvija drauga acīm”. Autori uzskata – komiksa forma ir ļoti pateicīga, lai veidotu nelielus dialogus gan vārdos, gan attēlos, tādējādi paspilgtinot gūtos iespaidus un ciešāk saglabājot tos atmiņā. Turklāt, lasot dialogus, skolēniem būs iespēja apgūt pareizās latviešu sarunvalodas formas.

"Valodu un kultūru daudzveidība Latvijas skolu jauniešiem var būt vērtīgs izziņas un audzināšanas līdzeklis, bet skolotājiem – iespēja padziļināt un nostiprināt pedagoģiskās prasmes, iemaņas un zināšanas."

Plānots, ka izglītības iestādes jau šoruden aktīvi sāks izmantot materiālus, un rudenī pēc materiālu aprobācijas ministrija cer saņemt skolotāju un vecāku atsauksmes par tiem.

O. Arkle norāda, ka darba lapas skolēniem, skolēna portfolio „Mana Latvijas dienasgrāmata”, komiksu grāmata, vadlīnijas skolotājiem un citi materiāli ir vienkārši un draudzīgi lietotājiem. Galvenā uzmanība tajos pievērsta trešo valstu valstspiederīgo bērnu valodas un kultūras atšķirībām, meklējot risinājumus, kā šiem bērniem palīdzēt integrēties Latvijas izglītības sistēmā. Jo tieši skolā bērniem no imigrantu ģimenēm ir iespēja iepazīties ar Latvijas valstī noteiktajiem pienākumiem un tiesībām, kā arī mācīties cienīt citam citu.

Svarīgi ir nevis iemācīt bērnam pareizi lietot mītnes zemes valodu, bet gan pēc iespējas ātrāk iepazīstināt viņu ar to realitāti, kāda ir jaunajā dzīvesvietā, norāda Liesma Ose, projekta eksperte, „Sorosa fonda–Latvija” Cilvēktiesību un sociālās integrācijas programmu direktore. Latvijas kultūras un sadzīves zināšanu minimums var palīdzēt jaunpienācējiem bērniem iekļauties ikdienā un izvairīties no bīstamām situācijām.

Izvērtēs rezultātus un veidos adaptācijas programmas pusaudžiem

Formāli Latvijā par imigrācijas politiku ir atbildīgas vairākas ministrijas: Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Tieslietu ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata: Latvija var kļūt par tiltu, kas dod iespēju trešo valstu valstspiederīgajiem iekļauties Eiropas Savienības kopējā dzīves telpā. Valodu un kultūru daudzveidība Latvijas skolu jauniešiem var būt vērtīgs izziņas un audzināšanas līdzeklis, bet skolotājiem – iespēja padziļināt un nostiprināt pedagoģiskās prasmes, iemaņas un zināšanas.

Ministrija plāno izmantot šā projekta rezultātus, lai tuvākā nākotnē veidotu adaptācijas programmas 12 līdz 15 un 15 līdz 18 gadu veciem pusaudžiem, kā arī izveidotu pilnus mācību komplektus, taču vienlaikus tā uzskata, ka, pirms izstrādāt nākamās mācību programmas, nepieciešams veikt plašākus pētījumus gan par jau izstrādāto programmu darbības rezultātiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem bērniem Latvijā.

Īpaši ministrija cer uz skolotājiem, kuri ikdienas darbā lietos jaunās mācību programmas, - viņi vislabāk spēs izanalizēt tās un sniegt savu vērtējumu nākamo programmu veidošanai.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU