Fiktīvas laulības nav gredzenu mīšana bez mīlestības. Tās ir laulības, kuras noslēdz kādam citam mērķim. Parasti šādas laulības tiek slēgtas ar trešo valstu pilsoņiem. Viņu mērķis ir pēc reģistrētās laulības iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Šāda imigrācijas legalizācija ir cieši saistīta ar starptautiskiem noziedzības tīkliem, kuros tiek apgrozīti ievērojami finanšu līdzekļi, atzīst un uzver policija.
Lai gan visā oficiālajā informācijā runā par pilsoņiem, kas stājas fiktīvās laulībās, skaidrības labad jānorāda, ka tās no Latvijas puses ir tikai sievietes. Vismaz Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa nezina nevienu gadījumu, ka fiktīvai laulībai ar trešo valstu pilsoni būtu piekritis kāds Latvijas vīrietis.
Tas notiek tā. Ar interneta portālu vai vilinošu darba piedāvājumu starpniecību vervētāji meklē un atrod sievietes, kas gatavas par naudu reģistrēt laulību ar kādu trešās valsts pilsoni. Viņš par to gūst legālu uzturēšanās atļauju ES, savukārt jaunā „sieviņa” tiek pie 1000-3000 eiro, apmaksātas aviobiļetes, nedaudz naudas dažu mēnešu iztikai utt.
"Nopelnīt naudu, slēdzot fiktīvas laulības, šobrīd ir gatavas gan jaunas, gan pusmūža sievietes, pat sievietes ar bērniem gan pilsētās, gan reģionos."
Vervēšanas veidi ir dažādi. Laulības piedāvājums var būt izteikts tieši – vajag ātri, ātri apprecēties, kopā nebūs jādzīvo, tikai jānokārto dokumenti, par to saņemot naudiņu, un viss - dzīvo tālāk laimīga! Rīgas ielās un kafejnīcās pie meitenēm pat pienāk vervētāji un ar albumu rokās piedāvā izvēlēties skaistāko, turīgāko un devīgāko vīrieti. Kad laulībām piekrists, princis gan mēdz pārvērsties par vardi un solīto labumu vietā ir nebrīve un darbs. Ir vēl arī cits laulātās draudzenes meklēšanas veids: tu brauc strādāt par sēņu lasītāju vai viesmīli, bet dāsnās algas vietā seko piespiedu paņēmieni piekrišanai fiktīvām laulībām.
Jau kopš 2008. gada vienīgā organizācija Latvijā, kas realizē valsts programmu cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijai, ir „Patvērums „Drošā māja””, kura sākusi sabiedrības informēšanas kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!”. Organizācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane atzīst: visbiežākais neīsto laulību noslēgšanas iemesls ir tieši Latvijas sarežģītā sociālekonomiskā situācija. Nopelnīt naudu, slēdzot fiktīvas laulības, šobrīd ir gatavas gan jaunas, gan pusmūža sievietes, pat sievietes ar bērniem gan no lielākām pilsētām, gan lauku reģioniem. S. Zalcmane saka: „Sievietes domā, ka tā viņas vismaz kaut ko spēs atrisināt. Ir zaudēts darbs, jārūpējas par bērniem, jāmaksā par dzīvokli un jāatmaksā kredīti.”
Ja viss būtu tik vienkārši – parakstām papīrus, sieviete saņem naudu un brauc mājās, lai pēc noteikta laika tikpat lietišķi izšķirtos –, policijai būtu maz iemeslu iejaukties: ej nu un pierādi, ka es precos fiktīvi! Patiesība ir daudz skaudrāka. Šādu laulību gadījumā daudzas sievietes bieži vien kļūst par negodīgu darījumu un cilvēku tirdzniecības upuriem.
Nopirktās sievas nopirktie pienākumi
„Sludinājumi par iespējām slēgt fiktīvas laulības gan sola atrisināt visas finanšu problēmas, bet Ārlietu ministrijas un vēstniecību rīcībā diemžēl ir cita informācija - biļetes vienā virzienā tiek apmaksātas, taču informācija par dzīves apstākļiem un ēdināšanu ir atšķirīga,” brīdina Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja. Pēc ierašanās Īrijā Latvijas meitenes bieži dzīvo vairākas kopā vienā nelielā istabā, netiek dota rokasnauda, ir bijusi informācija par to, ka meitenes ēdinātas tikai reizi dienā, ārā varējušas iziet vien trešo valstu pilsoņu pavadībā.
Vēl skaudrāks savos atzinumos ir A. Vaišļa. Latvijas sievietes kļūst par klasiskiem cilvēku tirdzniecības upuriem. Lai iegūtu sievietes piekrišanu fiktīvu laulību reģistrācijai, tiek izmantoti visnežēlīgākie paņēmieni: grupveida izvarošanas, bads un liegums aizmigt. Sievietēm piespiež lietot narkotikas, lai padarītu tās atkarīgas un viegli manipulējamas. Tā ir realitāte.
"Lai iegūtu sievietes piekrišanu fiktīvu laulību reģistrācijai, tiek izmantoti visnežēlīgākie paņēmieni: grupveida izvarošanas, bads un liegums aizmigt."
Sievietes, kas piekrīt fiktīvajām laulībām, bieži vien domā: nieks – vienmēr taču var izšķirties. Tomēr tā nav. Piemēram, pēc Īrijas likumiem laulības šķiršanas process var tikt uzsākts tikai četrus gadus pēc tam, kad laulātie vairs nedzīvo kopā. Laulību var anulēt, taču jābūt pierādījumiem, ka tā notikusi aprēķina dēļ. Ja vīrs apgalvo, ka mīlējis sievu un naudu devis aiz lielas mīlestības, nevis kā samaksu par laulībām, anulēt laulību ir ļoti grūti, tas ir ilgstošs tiesu process bez uzvaras garantijām. Tieši tādēļ juridiski aprēķina laulības faktu ir ļoti grūti pierādīt. To gan varētu izdarīt ar upuru – Latvijas iedzīvotāju – iesniegumiem vēstniecībai vai policijai, taču cietušās to parasti nedara vainas izjūtas vai baiļu dēļ. „Sievietes ir tā iebiedētas, ka viņām šķiet – neviens nevar palīdzēt,” atzīst S. Zalcmane.
Pieredzes stāstu ir daudz. Ja arī tiem ir salds sākums, tad beigas ir citādas. Līdz laulību noslēgšanai daļa sieviešu padzīvo zaļi. Sievas pircējs mēdz arī savu līgavu apdāvināt, ved ceļojumos un lutina, bet pēc laulībām sākas skarbā realitāte. Kas tu par sievieti, ja biji gatava precēties vienīgi naudas dēļ?
Īrijas puse atmet ar roku
Valstis, kurās visbiežāk tiek slēgtas fiktīvās laulības, ir Īrija un Kipra. Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas pērn apkopotajiem datiem, tiek pieļauts, ka Īrijā 4600 trešo pasaules valstu pilsoņu ir precējušies ar citas ES dalībvalsts pilsoni, un 10% gadījumu šādas laulības noslēgušas tieši Latvijas sievietes. Puse no viņām stājušās aprēķina laulībās ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem. Jau gada sākumā ES Padomes sēdē Īrijas tieslietu ministrs norādījis, ka šāda „nenormāla statistika nevar tikt uzskatīta par nejaušību”.
Īrijas liberālā laulību noslēgšanas sistēma faktiski ir radījusi ļoti labvēlīgu augsni aprēķina laulību noslēgšanai, un Īrijas varas iestāžu nepietiekami aktīvā pretdarbība, šķiet, radījusi Īrijas fiktīvo laulību organizatoriem nesodāmības apziņu, uzskata A. Vaišļa. Viņš uzsver: jau kopš 2006. gada nogales, izmantojot visdažādākos kanālus, Latvijas puse neveiksmīgi mēģina pievērst Īrijas kolēģu uzmanību par viņu valstī labi noorganizēto trešo valstu legalizācijas tīklu darbību, kur saskatāma arī noziedzīgā veidā iegūtu naudas līdzekļu legalizācija. Arī šā gada jūnijā ES dalībvalstu Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Latvija atkārtoti uzsvēra, ka primārais būtu izvērtēt nacionālajā tiesību sistēmā esošos trūkumus, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, kā arī vēlreiz norādīja, ka cīņa ar sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un direktīvas adekvāta piemērošana ir vispirms katras dalībvalsts atbildība.
"Īrijā 4600 trešo pasaules valstu pilsoņu ir precējušies ar citas ES dalībvalsts pilsoni, un 10% gadījumu šādas laulības noslēgušas tieši Latvijas sievietes."
Latvijas likumdošana paredz, ka ārvalstnieki, kuri citas valsts teritorijā izdarījuši smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kas vērsti pret Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm, neatkarīgi no tās valsts likumiem, kuras teritorijā izdarīts noziegums, saucami pie kriminālatbildības. Tādēļ, neraugoties uz to, ka ārvalstu likumdošanā fiktīvu laulību slēgšana vairumā gadījumu nav noziedzīgs nodarījums, Latvijas tiesībsargājošo institūciju mērķis ir turpināt apkarot cilvēku tirdzniecību, lai izskaustu ārvalstu pilsoņu vēlmi vervēt Latvijas sievietes fiktīvo laulību slēgšanai, padarot viņas par cilvēku tirdzniecības upuriem.
„Ja īru kolēģi nav sakārtojuši situāciju savā pusē, tad mēs būsim spiesti veikt izmeklēšanu un pieprasīt noziedznieku izdošanu Latvijai, lai tiesātu un sodītu viņus te,” saka A. Vaišļa. Viņš ir ļoti kritisks, ka Īrijas puse pret šo problēmu izturas vienaldzīgi, un kolēģu rīcību salīdzina ar huligānu izsistiem logiem – kamēr ļaundari savā nodabā dauza logu rūtis, policija mierīgi noskatās un neko nedara. Notestējuši policijas attieksmi, logu sitēji turpmāk rīkojas daudz drošāk un pārliecinošāk.
Policijas pieredzei piekrīt arī nevalstiskais sektors. „Prakse liecina, ka mērķa valstu kompetento varas iestāžu rīcība fiktīvo laulību organizēšanas apkarošanā ir nepietiekama, tādēļ šādu gadījumu izmeklēšana, kā arī sieviešu vervētāju un to līdzdalībnieku saukšana pie atbildības pašlaik ir apgrūtināta,” skaidro S. Zalcmane.
Sargā sevi, un valsts tevi sargās!
Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments sniedz vairākus padomus, kā pasargāt sevi, dodoties uz ārzemēm.
- Rūpīgi iepazīsties ar darba devēju vēl pirms došanās strādāt. Visdrošāk ir izlasīt un parakstīt darba līgumu, kamēr vēl esi Latvijā.
- Iemācies izvēlētās valsts valodā kaut dažas nepieciešamākās frāzes. Piemēram, Kiprā ar angļu valodu var būt stipri par maz.
- Informē mājiniekus un draugus par to, kurp dodies un kā ar tevi sazināties. Pirms jebkurām pārmaiņām darbā vai dzīvesvietā informē viņus atkal.
- Reģistrējies Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, lai nepieciešamības gadījumā ātrāk varētu palīdzēt.
- Pirms doties uz ārzemēm, piezvani pa bezmaksas konsultatīvo tālruni ceļotājiem 80005905 un uzdod visus jautājumus, kas tevi dara nemierīgu. Savukārt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts tālruņa numurs ekstremālām situācijām ir +371 29287398 – pa to vari zvanīt kaut Jaungada naktī, un tev palīdzēs. Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas cīņai ar cilvēku tirdzniecību tālr.: +371 67075344, e-pasts: tikpol@vp.gov.lv. Vari zvanīt arī uzziņu dienestam 1188 vai NVO Patvērums „Drošā māja”, tālr.: +371 67898343, e-pasts: drosa.maja@apollo.lv
- Apdrošini veselību un dzīvību pirms izceļošanas.
- Paņem līdzi naudu biļetei atpakaļceļam.
Ja tas viss izdarīts un tomēr nokļūsti nelaimē, nekavējoties meklē palīdzību policijā, nevalstiskajās organizācijās vai arī meklē Latvijas pārstāvniecību. Jebkurš ziņojums par iespējamo vai notikušo nelaimi palīdzēs no tās izvairīties citiem.
