Lai gan lielākajai daļai eiropiešu Vidusjūras mazā valsts Malta saistās ar nebeidzamu vasaru, brīnišķīgu dabu un traku naktsdzīvi, konservatīvisms, kas ir maltiešu dzīvesveida pamatā, šķiet viena no raksturīgākajām šīs dienvidu valsts iezīmēm. Par to liecina, piemēram, augstā pilsoņu aktivitāte vēlēšanās, kā arī laulības šķiršanas un aborta aizliegums.
Balsot vēlēšanās ir ieradums
„Maltiešus var raksturot kā ļoti konservatīvus. Viņiem patīk tradīcijas, un viņi tās ievēro. Viņi ir ļoti piesardzīgi, kad saskaras ar pārmaiņām, un izvairās nevajadzīgi riskēt,” stāsta jurisprudences studente Daniela Bartolo. Konservatīvisms un piesardzība ir novērojama maltiešu ikdienas dzīvē, sākot ar politiku un beidzot ar savstarpējām attiecībām. Ņemot vērā nelielo valsts iedzīvotāju skaitu – tikai 400 tūkstoši (gandrīz puse no visiem Rīgas iedzīvotājiem) –, tops skaidrs, ka cilvēki nedomā par valdību un politiķiem kā attālinātiem no tautas, bet gan kā par daļu no tās.
M. Bonanno uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc politika Maltā ir tik svarīga un kāpēc gandrīz visi valsts iedzīvotāji par savu pienākumu uzskata iet balsot – tas ir ieradums, kas tiek atkārtots reizi piecos gados. „Daudzi cilvēki domā, ka viņiem ir jābalso par partiju, lai pierādītu tai savu uzticību neatkarīgi ne no kā. Bieži vien bērns atbalsta tiešo to pašu partiju, par ko ir vēlējis tēvs,” skaidro M. Bonanno.
"Vēlēšanu laikā Maltas valdība pat apmaksā aviobiļetes uz mājām tiem maltiešiem, kas dzīvo ārzemēs."
Situācija pēdējā laikā gan mainās – pēdējās Maltas parlamenta vēlēšanās balsoja tikai (!) 93 procenti valsts iedzīvotāju, un novērots arī lielāks skaits to iedzīvotāju, kas katrās vēlēšanās balso par citu partiju. Vēlēšanu rezultāti Maltā tiek skaitīti 13 rajonos, un oficiālā Maltas Vēlēšanu komisariāta informācija liecina, ka vēlētāju aktivitāte bija 91-94 procenti atkarībā no rajona. 2008. gada vēlēšanās kandidēja deviņas partijas, divas no tām kopā ieguva nedaudz vairāk par 98 procentiem visu balsu. Gandrīz visi maltieši balsoja par Nacionālo partiju (Partit Nazzjonalista) un Maltas Sociālistu partiju (Malta Labour Party), bet, piemēram, par Forza Malta nobalsoja tikai astoņi iedzīvotāji. Vēlēšanu laikā Maltas valdība pat apmaksā aviobiļetes uz mājām tiem maltiešiem, kas dzīvo ārzemēs – lai tikai viņi varētu piedalīties vēlēšanās. Pagājušajā gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās savukārt balsoja 78,8 procenti maltiešu, kas šajā valstī tiek uzskatīta par ļoti zemu aktivitāti. Salīdzinājums ar Latviju gan ir neticams – piemēram, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 53-54 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Pret abortu un laulības šķiršanu
Ir gandrīz neiespējami mainīt maltiešu viedokli par tradicionālām vērtībām, piemēram, ģimeni. M. Bonanno min, ka vēl joprojām liela daļa iedzīvotāju uzskata: bērniem vislabāk ir augt, ja abi vecāki dzīvo kopā, neatkarīgi no tā, vai viņu laulība ir vai nav izdevusies. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc laulības šķiršana Maltā nav atļauta. Lai gan daļa iedzīvotāju šķiršanās procesu redz kā loģisku rezultātu neveiksmīgai laulībai, lielā Katoļu baznīcas ietekme uz valdību bloķē iespēju atļaut šķiršanos.
"Laulības šķiršana Maltā nav atļauta."
Tāpat jau iepriekš minētais nelielais valsts iedzīvotāju skaits nosaka to, ka jebkuras izmaiņas un jauninājumi sabiedrībā netiek atbalstīti. Pērn veiktais Xarabank pētījums liecina, ka pēdējos 13 gados iedzīvotāju skaits, kas atbalsta laulību šķiršanu, ir pieaudzis tikai par septiņiem procentiem – 1995. gadā pret šķiršanās atļaušanu iestājās 57 procenti iedzīvotāju, bet 2008. gadā – 49-50 procenti. Viedoklis dalās arī par to, cik lielā mērā šķiršanos vajadzētu atļaut. 28 procenti ir par laulību šķiršanu atļaušanu, 18 procenti atbalsta to tikai ārkārtas gadījumos.
Lai gan jaunā paaudze ir liberālāka, maltieši joprojām ir pret abortu un homoseksuālismu – abi valstī ir aizliegti. M. Bonanno pieļauj iespēju, ka nelegālu abortu ir iespējams veikt, tomēr parasti šādos gadījumos meitenes ģimene nodrošina iespēju to izdarīt Sicīlijā vai Lielbritānijā. „Iespējams, aborts ir visvairāk diskutētais temats Maltā. Lai gan reliģijai ir noteicošā loma arī šajās debatēs, pat tie cilvēki, kas ir liberālāki – kā es – nejūtas komfortabli, runājot par aborta atbalstīšanu,” atklāj M. Bonanno.
"Iespējams, aborts ir visvairāk diskutētais temats Maltā."
Reliģijas ietekme
Tāpat kā vēlēšanas, lielākā daļa maltiešu arī apmeklē baznīcu. Katoļu baznīcai ir noteicošā ietekme uz viņu dzīvesveidu. Tiesa, šis apgalvojums lielākoties ir attiecināmies tieši uz vecāka gada gājuma ļaudīm, jo jaunieši ir mazāk reliģiozi un arī baznīcu apmeklē retāk. Kā pamato M. Bonanno, reliģija dod nozīmi dzīvei, tā vieno cilvēkus un sniedz viņiem kopības sajūtu.
Kā iepriekš minēts, jaunā maltiešu paaudze tomēr reliģiju uztver citādi – nesen veiktā Maltas Universitātes kapelas aptauja rāda, ka lielākā daļa studentu nepiekrīt Katoļu baznīcas paustajiem uzskatiem par šķiršanos un seksu pirms laulībām. Tikai 44 procenti no studentiem domā, ka laulības šķiršana nav morāli pieļaujama. Tas ir par 16 procentiem mazāk nekā pirms sešiem gadiem. Savukārt 76 procenti studentu ir pārliecināti, ka sekss pirms laulībām ir atļaujams. Tomēr joprojām vairāk nekā 90 procenti studentu sevi uzskata par katoļiem un tikai 5 procenti nav reliģiozi. Lielākā daļa no viņiem arī apmeklē baznīcu vienreiz nedēļā.
