2008. gada janvārī IZM centrālajā aparātā bija 276 amata vietas, 40 no tām likvidētas jau līdz 2009. gada sākumam, bet 2009. gada 1. jūlijā ministrijā ir 238 amata vietas - tajā skaitā 10 amata vietas, kuras līdz ar Sporta pārvaldes slēgšanu (iepriekš Sporta pārvaldē bija 33 amata vietas) no 2009. gada 2. februāra IZM pārņēmusi, lai īstenotu daļu no Sporta pārvaldes funkcijām. Piecpadsmit darbinieki, kas nodrošinās jaunatnes politikas izstrādi, uz IZM pārnākuši no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas. Līdz ar minētās ministrijas reorganizāciju IZM klāt nākusi arī vēl viena padotības iestāde – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.
2008. gada 1. jūlijā IZM strādāja četri valsts sekretāra vietnieki, tajā bija 17 departamenti un 51 nodaļa, bet 2009. gada 1. jūlijā – 2 valsts sekretāra vietnieki, 10 departamenti un 33 nodaļas – vēsta IZM sagatavotā statistika.
IZM ir ļoti liela ministrija, tās darbība orientēta uz plašu iedzīvotāju loku, rezumē izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. „Pēc priekšnieku skaita samazināšanas ministrijā ir vēl daudz darāmā. Struktūra nav optimāla, jo rezolūcijas nedēļām ilgi ceļo no viena kabineta uz otru. Rezolūciju licēju vēl arvien ir vairāk nekā to izpildītāju,” uzskata T. Koķe.
Avots: Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes 2009. gada 30. jūlija preses konferences materiāli
No 14 IZM padotības iestādēm pēc reorganizācijas palikušas astoņas. Izglītības kvalitātes valsts dienests izveidots, apvienojot Izglītības valsts inspekciju, Profesionālās izglītības administrāciju un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru. Jau iepriekš ministrija ir konsolidējusi Vispārējās izglītības un Profesionālās izglītības departamentus. Tagad, lai padarītu vienotu skolu akreditācijas procesu, apvienotas arī padotības iestādes, skaidro ministre. „Tas ir izaicinājums, jo nav daudz Eiropas valstu, kas iet šādu ceļu. Tomēr ministrija uzskata, ka no skolēnu un audzēkņu interešu viedokļa šī apvienošana attaisnosies.” Valsts izglītības satura centrs ir veidots, apvienojot Profesionālās izglītības aģentūras, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras, Izglītības satura un eksaminācijas centra, Valsts speciālās izglītības centra un Valsts jaunatnes iniciatīvu centra līdz šim īstenotās funkcijas. Latviešu valodas aģentūrā ir apvienota Valsts valodas aģentūra un Latviešu valodas apguves valsts aģentūra, bet Studiju un zinātnes administrācija veidojusies, Studiju fondam pievienojot Latvijas Zinātnes padomes administratīvo daļu. Pēc ministres vārdiem, Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA) ir integrēti Izglītības inovāciju fonda (IIF) uzdevumi, jo šobrīd ministrija nevar atļauties IIF ar iepriekšējiem administratīvajiem izdevumiem, taču arī pēc reorganizācijas skolotāji un zinātnieki varēs pieteikties uz inovatīvo projektu realizēšanas līdzekļiem. Plānots, ka tiks piešķirtas arī mūža stipendijas izcilajiem pensionētajiem skolotājiem, lai pēc pensijas samazināšanas viņiem būtu stimuls turpināt darbu skolā. VIAA plānots iekļaut arī Akadēmisko programmu aģentūru un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru.
340 tūkstošu latu ietaupījums no 2,53 miljoniem nav pietiekams samazinājums, un tas jāturpina, secina ministre. Kas notiks ar reorganizācijas rezultātā atbrīvotajām telpām? Vispirms jāaizpilda telpas, kas ir IZM īpašums, tikai tad jādomā par telpu īri, liekās mēbeles varētu atdot skolām, uzskata ministre.
Ministrijas mājaslapā www.izm.gov.lv publicētā informācija par valsts budžeta izdevumiem un nodarbināto skaitu liecina, ka pēc valsts budžeta grozījumu pieņemšanas jūlijā IZM budžetā atvēlētos līdzekļus telpu remontam un uzturēšanai plānots palielināt no 120 000 latu līdz 280 000 latu. Par tiem veiks nepieciešamos remontdarbus IZM ēkai ar nosacījumu, ja IZM izdosies vajadzīgā apjomā šo summu iegūt no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
Padotības iestādes
Avots: Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes 2009. gada 30. jūlija preses konferences materiāli
Saīsinājumi: IKVD – Izglītības kvalitātes valsts dienests
VSIC – Valsts speciālās izglītības centrs
SZA – Studiju un zinātnes administrācija
LVA – Latviešu valodas apguves valsts aģentūra
APA – Akadēmisko programmu aģentūra
VIAA – Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sports – Sporta pārvalde
LAB – Latvijas Akadēmiskā bibliotēka
TTC – Tulkošanas un terminoloģijas centrs
Lai gan jau kopš pagājušā gada nogales valsts pārvaldē tiek īstenots atalgojuma fonda samazinājums, pēc otrajiem šā gada budžeta grozījumiem palielinājušies arī ministrijas izdevumi atalgojumam un sociālajām iemaksām, paredzot, ka atalgojumam no ministrijas budžeta tiks atvēlēti 1 758 000 latu iepriekš plānoto 1 709 000 latu vietā, bet sociālajām iemaksām izdevumi palielināsies par vienu miljonu latu. Abu izdevumu pozīciju palielināšanos IZM skaidro ar līdzekļu pārdali, kas saistīta ar pārņemtajām amata vietām no Sporta pārvaldes un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas.
Pēc budžeta grozījumiem ministrijā vairs nav darbinieku, kas algā saņem vairāk par 2000 latu mēnesī, diviem no IZM augstākā līmeņa administratīvās vadības pārstāvjiem atalgojums ir no 1500 līdz 2000 latiem mēnesī. Savukārt departamentu direktori algā šobrīd saņem no 1000 līdz 2000 latu, bet nodaļu vadītāju alga ir no 500 līdz 1500 latiem mēnesī. 500–1000 latu robežās algas ir arī ministrijas juriskonsultiem, vecākajiem referentiem un citiem darbiniekiem. Savukārt mazāk par 300 latiem mēnesī ministrijā nesaņem neviens darbinieks. Salīdzināšanai: pedagogu zemākā mēneša darba alga 2009./2010. gadā būs 250 lati pirms nodokļu nomaksas par vienu likmi. Saskaņā ar 2009. gada 28. jūlija „Pedagogu darba samaksas noteikumiem” pedagoga darba slodzē ieskaitāma mācību stundu (nodarbību, lekciju) vadīšana, gatavošanās tām, klases audzināšana, individuālais darbs ar skolēniem, rakstu darbu labošana.
"Mazāk par 300 latiem mēnesī ministrijā nesaņem neviens darbinieks."
IZM sakaru pakalpojumiem šā gada budžetā paredzējusi 58 000 latu, un, kā ziņo ministrijas Komunikācijas nodaļa, jau no janvāra samazināti gan mobilo, gan stacionāro tālruņu limiti, kuru pārtēriņš darbiniekam jāmaksā no personīgajiem līdzekļiem. Tāpat samazināts to darbinieku skaits, kuru dienesta vajadzībām tiek piešķirts mobilais tālrunis. Tā rezultātā mēnesī tiek ietaupīti aptuveni 600 lati.
Transportlīdzekļu nomai ministrija arī pēc otrajiem budžeta grozījumiem atvēlējusi 26 000 latu, un saskaņā ar publiskoto informāciju IZM īrē trīs automašīnas – 2007. un 2008. gadā ražotus „Audi A6” un 2006. gadā ražotu „Renault Megane”. Savukārt tās īpašumā ir 2003. gadā ražotās „Mercedes Benz Sprinter” CDI 313 un „Chrysler Grand Voyager”, kuras IZM rīcībā nonāca pēc Sporta pārvaldes reorganizācijas. Sākotnēji automašīnu nomai ministrija šogad bija plānojusi tērēt 33 000 latu, par degvielu maksājot 25 000 latu. Tagad degvielas iegādei atvēlētie līdzekļi ir 24 000 latu.
Nemainīgi salīdzinājumā ar 2008. gada budžetu palikuši kursu un semināru organizēšanai paredzētie līdzekļi 12 000 latu apmērā.
Avots: Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes 2009. gada 30. jūlija preses konferences materiāli
IZM izskata iespējas savā padotībā esošās sporta skolas, no kurām daļa darbojas valsts aģentūru statusā, apvienot, izveidojot jaunu struktūru, kuras kodols būtu līdzšinējā valsts aģentūra „Valsts nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs”. Jaunā iestāde piedāvātu sporta izglītības programmas no pirmā apmācības gada līdz pat meistarības pilnveidošanas programmām, un plānots, ka tajā turpinās strādāt visu iepriekšējo sporta skolu treneri – ap 200.
Valdība 28. jūlijā pieņēma lēmumu līdz šā gada 1. septembrim likvidēt trīs IZM padotībā esošās sporta skolas: IZM Rīgas specializēto peldēšanas skolu, IZM Sporta pārvaldes specializēto tenisa skolu un IZM Sporta pārvaldes specializēto vingrošanas skolu. Minētās skolas nolemts likvidēt līdzekļu taupīšanas nolūkos, jo IZM secinājusi, ka to audzēkņi pārsvarā ir Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju bērni un galvaspilsētas teritorijā jau ir līdzīga profila Rīgas pilsētas pašvaldības dibinātas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, piemēram, Rīgas vingrošanas skola, bērnu un jauniešu sporta centrs „Daugavas sporta nams”. Tenisa, peldēšanas un sporta vingrošanas nodaļas darbojas arī valsts aģentūrā „Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs”.
Atsevišķi tiek skatīta lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” tālākā darbība. Piedāvāto programmu specifikas dēļ IZM pagaidām rosina saglabāt šo centru kā autonomu iestādi.
Iepriekš ministrijā tika izskatīts arī variants sporta skolas apvienot uz Murjāņu sporta ģimnāzijas bāzes, atsevišķi atdalot vispārizglītojošo skolu no sporta daļas. Tomēr, ņemot vērā, ka šajā gadījumā strukturālās reformas IZM neizdotos pietiekami dinamiskas, nolemts pieturēties pie iepriekš minētā varianta.
Latvijas Radio 20. augusta raidījumā „Krustpunktā” izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe sacīja, ka tiek risināts jautājums arī par Murjāņu sporta ģimnāziju, jo, valstī uzlabojoties sporta infrastruktūrai, bērniem un jauniešiem ir lielākas iespējas nodarboties ar sportu. Šobrīd tiek pārskatītas skolas sporta un vispārizglītojošās programmas, lai mazinātu piedāvāto sporta veidu klāstu, kā arī meklēti veidi, kā mazināt skolas administratīvās izmaksas. Kā zināms, šā gada sākumā Murjāņu sporta ģimnāzija nonāca nopietnās finansiālās grūtībās – tai pietrūka 15 000 latu komunālo maksājumu segšanai gada pirmajos trīs mēnešos. Skolēnu vecāki tolaik pauda gatavību skolu atbalstīt ar ziedojumiem.
