Ekonomikas ministrijā (EM) strukturālās reformas tika veiktas līdz šā gada 1. jūnijam, bet EM pārraudzības iestādēs – līdz 1. jūlijam. Ministrijas un tās iestāžu reorganizācijas rezultātā salīdzinājumā ar 2008. gada 30. jūliju samazinātas 333 jeb 22% amata vietu (no 1541 uz 1208).
Tas gan, izrādās, ir par astoņām vietām vairāk, nekā saistībā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu valdības 26. oktobrī nolemtais par ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs maksimāli pieļaujamo amata vietu skaitu: EM resoram atvēlētas 1200 amata vietas.
Mazāk departamentu un nodaļu
Pārmaiņu gaitā apvienotas vairākas struktūrvienības, portālu LV.LV informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa. Valsts sekretāra vietnieku skaits EM samazināts no pieciem uz diviem, bijušo 13 departamentu vietā tagad ir deviņi, bet nodaļu skaits sarucis no 46 līdz 27; darbinieku skaits ministrijā samazināts no 230 līdz 172 (par 25%).
No 1. jūnija EM ir šādas struktūrvienības:
- Ārējo ekonomisko attiecību departaments;
- Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments;
- ES fondu ieviešanas departaments;
- Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments;
- Enerģētikas departaments;
- Būvniecības un mājokļu politikas departaments;
- Iekšējā tirgus departaments;
- Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departaments;
- Juridiskais departaments;
- Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Ar jauno EM struktūru shēmu sīkāk var iepazīties ministrijas vietnē http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=19.
Šobrīd EM, ieskaitot no likvidētajām iestādēm pārņemtos darbiniekus, strādā 184 cilvēki.
Pārņemtas funkcijas un likvidētas aģentūras
No 1. jūlija EM pārņēmusi vairākas funkcijas no trim pārraudzības iestādēm - Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts būvinspekcijas, kā arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras.
Toties valsts un privātās partnerības politikas un normatīvo aktu izstrādi kopš jūnija savā kompetencē pārņēmusi Finanšu ministrija.
Šā gada sākumā EM pārraudzībā bija deviņas iestādes:
- valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA),
- Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA),
- Centrālā statistikas pārvalde (CSP),
- Konkurences padome (KP),
- Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra (MAVA),
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC),
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK),
- Valsts būvinspekcija (VBI),
- Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA).
Divas no EM pakļautībā esošajām valsts aģentūrām - „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” un „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” - tika reorganizētas jau 2008. gada beigās un no šā gada 1. janvāra apvienotas Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūrā. Taču ar to pārmaiņas nebeidzās: no 1. jūlija tika likvidēta arī šī aģentūra un tās funkcijas nodotas SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”.
Šogad sākta arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidācija, ko paredzēts pabeigt līdz 2010. gada 1. jūlijam, iestādes funkcijas nododot EM, valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” un LIAA.
Kopš 1. jūlija vairs nepastāv arī Valsts būvinspekcija, tās funkcijas ir nodotas EM, PTAC un SPRK.
Esošās iestādes jūtami apcirptas
Iekšējo pārkārtojumu gaitā kopš jūlija par septiņām amata vietām mazāk ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.
Pārskatot Centrālās statistikas pārvaldes funkcijas, slēgti šīs iestādes informācijas centri Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Jau šā gada janvārī līdzīgas struktūrvienības tika slēgtas Bauskā, Tukumā, Talsos, Limbažos, Valkā, Alūksnē, Gulbenē, Balvos, Ludzā, Krāslavā, Aizkrauklē, Jēkabpilī un Madonā.
"Bijušo 13 departamentu vietā tagad ir deviņi, bet nodaļu skaits sarucis no 46 līdz 27."
No 1. jūlija ievērojamas pārmaiņas notika arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras struktūrā un darbībā, likvidējot Londonas Tūrisma informācijas biroju, Latvijas reģionālos tūrisma informācijas birojus un Latvijas nacionālo tūrisma biroju Rīgā. Tādējādi šīs iestādes darbinieku skaits samazināts par 52 procentiem.
Kā norāda EM Sabiedrisko attiecību nodaļa, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra līdz nākamā gada 1. jūlijam vēl administrēs ES struktūrfondu programmas enerģētikas laukā, bet pēc tam šo uzdevumu veiks LIAA. Tātad pēc reorganizācijas pabeigšanas EM padotībā būs divas valsts aģentūras – LIAA un TAVA, kā arī CSP, PTAC, SPRK un KP.
EM ir izpildījusi Ministru kabineta lēmumu par valsts aģentūru skaita samazinājumu indikatīvi par 50% salīdzinājumā ar situāciju 2008. gada 31. decembrī.
Šogad jau ietaupīti četri miljoni latu
EM un tās iestāžu reorganizācija jau šogad uz algu un administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ļāvusi ietaupīt 4 milj. latu, bet no nākamā gada ietaupījums būs 7,2 milj. latu.
MAVA, BEMA un VBI reorganizācijas rezultātā ietaupīti 974 270 lati, tostarp – 718 387 lati kā atlīdzība par darbu.
EM 2010. gada budžeta projektā samazinājums ir 159,4 milj. latu (2009. gada budžets pēc 2. grozījumiem ir 201,7 milj. latu; 2010. gada projekts – 42,3 milj. latu), tai skaitā finansējums atlīdzībai EM un padotībā esošajām iestādēm kopā samazināts par 2,2 milj. latu (2009. gadā pēc 2. grozījumiem atlīdzība ir 16,4 milj. latu; 2010. gadā plānota – 14,2 milj. latu).
Savukārt EM kopējais budžeta projekts 2010. gadam bez ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem samazināts par 9,4 milj. latu (2009. gada budžets pēc 2. grozījumiem ir 27,2 milj. latu, bet 2010. gada projektā plānots 17,8 milj. latu).
"No 1. jūlija EM pārņēmusi virkni funkciju no trim pārraudzības iestādēm - Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts būvinspekcijas, kā arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras."
EM centrālajam aparātam 2010. gadā plānots finansējuma samazinājums par 1,6 milj. latu, tostarp atlīdzībai – 0,7 milj. latu (2009. gada budžetā pēc 2. grozījumiem finansējums centrālajam aparātam tika apstiprināts 4,5 milj. latu, bet 2010. gada budžeta projektā - 2,9 milj. latu).
Šogad EM jau ir sākusi pārņemt padotības iestāžu atbalsta funkciju nodrošināšanu, tai skaitā iekšējā audita, grāmatvedības un personāla jautājumu kārtošanu, un turpinās to darīt arī nākamgad.
Aģentūras atkal var skart pārmaiņas
Taču arī atlikušo aģentūru darbību var skart jaunas pārmaiņas. Ministru kabinets 26. oktobrī akceptēja grozījumus Publisko aģentūru likumā, kas paredz optimizēt valsts pārvaldes struktūru, samazināt aģentūru skaitu, kā arī nošķirt aģentūras no citām tiešās pārvaldes iestādēm.
"Grozījumi Publisko aģentūru likumā paredz optimizēt valsts pārvaldes struktūru, samazināt aģentūru skaitu, kā arī nošķirt aģentūras no citām tiešās pārvaldes iestādēm."
Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā ietverta jauna valsts aģentūras definīcija, paredzot, ka aģentūra ir Ministru kabineta locekļa pārraudzībā esoša valsts budžeta nefinansēta iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā un kura nodrošina attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu izpildi no ieņēmumiem, kas iegūti, sniedzot maksas pakalpojumus, kā arī gūstot citus pašu ieņēmumus.
Pārējās aģentūras līdz 2015. gada 1. janvārim būs izvērtējamas un attiecīgi likvidējamas, reorganizējamas vai saglabājamas likumprojektā piedāvātajā valsts aģentūras statusā.
Valsts aģentūras, kas neatbilst šā likuma prasībām, darbotos saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto tiešās pārvaldes iestāžu statusu un likumā "Par budžetu un finanšu vadību" noteikto budžeta iestāžu finansēšanas kārtību.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertajām vadlīnijām precizēta ministra kompetence aģentūras darbības uzraudzībā, kā arī aģentūras direktora kompetence un atbildība.
