Izmaiņas KM centrālajā aparātā
Kultūras ministrijas centrālajā aparātā 2008. gada 1. jūlijā bija 131 darbinieks, bet šā gada 30. jūnijā – 86 darbinieki (amata vietu samazinājums sasniedz 34%). Saskaņā ar MK lēmumu no šā gada 1. jūlija KM pārņēma reorganizējamās v/a „Jaunie „Trīs brāļi”” (J3B) funkcijas un KM centrālajā aparātā strādāt pārnāca 7 no 24 aģentūras darbiniekiem. Tādējādi KM nodarbināto skaits palielinājās par 7 amata vietām. Ņemot vērā, ka, likvidējot „J3B”, tika samazināts tās darbinieku skaits par 70% , KM un v/a „Jaunie „Trīs brāļi”” kopējais amata vietu samazinājums laika posmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 1. jūlijam ir 40% (no 155 KM un „J3B” darbiniekiem pērn līdz 93 darbiniekiem patlaban).
Lai gan KM strukturālās reformas būtisku līdzekļu ietaupījumu nedos, tās ir nepieciešamas, atzīst kultūras ministrs: „Kultūras ministrijas plānotais samazinājums ir vislielākais visā valsts pārvaldē, un es negribu teikt, ka mēs ar to lepojamies, jo aiz tā ir dzīvi cilvēki, kas šobrīd zaudējuši darbu un iztikas līdzekļus.”
Izmaiņas KM padotībā esošajās valsts aģentūrās
Saskaņā ar MK lēmumu par valsts aģentūru skaita samazināšanu uz pusi līdz 2010. gada 1. janvārim 17 KM padotībā esošo valsts aģentūru vietā tiks izveidotas deviņas (procentuālais samazinājums 47%). Tā kā KM pakļautībā esošās valsts aģentūras ir galvenokārt muzeji, neviens no tiem netiks likvidēts, mainīsies tikai to pārvaldes forma. Kultūras ministrs skaidro: „No aģentūrām mēs saglabāsim visas muzeju aģentūras, jo uzskatām, ka muzejiem aģentūra šobrīd ir pareizākā likumīgā darbības forma.” Pārējās kultūras iestādes plānots pārveidot par budžeta iestādēm vai reorganizēt, pārņemot funkcijas un iekļaujot to veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu KM struktūrā. Šādā veidā jau ir reorganizēta v/a „Jaunie „Trīs brāļi””.
KM struktūrvienības statusā plānots pārveidot arī v/a „Nacionālais kino centrs” (NKC), bet NKC struktūrvienību „Kino muzejs” iekļaut Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sastāvā. I. Dālderis: „Te vēl sarunām jānotiek, pagaidām tas ir KM budžeta redzējums. Tas, ka šī aģentūra tiks pārveidota, ir pilnīgi skaidrs, jautājums ir par to, kā labāk nodrošināt Kino muzeja darbu.”
"Tā kā KM pakļautībā esošās valsts aģentūras ir galvenokārt muzeji, neviens no tiem netiks likvidēts, mainīsies tikai to pārvaldes forma."
Valsts aģentūru „Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra” plānots pārveidot par budžeta iestādi, jo, pēc ministra domām, šī institūcija ir nepieciešama, lai saglabātu Dziesmu svētkus kā unikālu UNESCO kultūras mantojuma procesu. Arī v/a „Kultūras informācijas sistēmas” tiks pārveidota par budžeta iestādi, lai turpinātu gan muzeju krājumu digitalizāciju, gan publisko bibliotēku projekta attīstību. Ministrs norāda, ka juridiskā statusa maiņa būtiski nemainīs šo iestāžu darbību, taču noteiks stingrākus finanšu nosacījumus.
KM padotībā šā gada 1. janvārī bija 12 muzeji. No nākamā gada 1. janvāra plānots valsts aģentūru statusā saglabāt astoņus muzejus: v/a „Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve”, v/a „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”, v/a „Latvijas Nacionālais vēstures muzejs”, v/a „Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”, v/a „Rundāles pils muzejs”, v/a „Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts”, v/a „Memoriālo muzeju apvienība” un v/a „Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs”, taču šobrīd notiek arī sarunas par šī muzeja nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības pārziņā.
Vienā aģentūrā plānots apvienot Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un Ārzemju mākslas muzeju, turklāt apvienošanu iecerēts veikt, pievienojot Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam abus iepriekš minētos muzejus un izveidojot vienotu administrēšanas sistēmu. Jāpiebilst, ka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kā arī Ārzemju mākslas muzeja izstāžu telpas plānots saglabāt līdzšinējās ēkās.
MK lēmis, ka apvienotās valsts aģentūras nosaukums būs „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”, un KM nav iecerējusi veidot triju minēto muzeju apvienību, kāda pastāvējusi agrāk. Tas būs viens muzejs – valsts aģentūra – ar struktūrvienībām. Šo muzeju apvienošana ļaus centralizēt to funkcijas, kas daļēji dublējas, turklāt atvieglos izstāžu rīkošanu, jo v/a „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” krājums būs vienots, līdz ar to nevajadzēs tērēt laiku un resursus, lai organizētu izstāžu eksponātu deponēšanu, kā tas notika līdz šim.
Valsts aģentūra „Memoriālo muzeju apvienība” tiks veidota, apvienojot Raiņa un Aspazijas mājā līdzšinējās Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (RTMM) filiāles: Raiņa muzejus „Tadenava” un „Jasmuiža”, Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros, Raiņa un Aspazijas dzīvokli Rīgā. Apvienībā iekļaus arī Jāņa Akuratera muzeju, Krišjāņa Barona muzeju, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju, kā arī Ojāra Vācieša memoriālo muzeju un Andreja Upīša memoriālo muzeju. Reorganizācija ir uzsākta, un to plānots pabeigt līdz šā gada 1. oktobrim.
"Te ir vienīgā vieta, kur mēs varam attīstīt savu kultūru un apliecināt, ka esam latvieši. To mums visiem jāmācās kopā izdarīt."
I. Dālderis
Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tiks pievienots Latvijas kultūras muzejs „Dauderi”, tādējādi tiek mainīts iepriekšējais lēmums un RTMM mūzikas nodaļu vairs nav plānots pievienot „Dauderiem”, bet gan iekļaut E. Smiļģa Teātra muzeja sastāvā, izveidojot Teātra un mūzikas muzeju, ko pārņems Latvijas Kultūras akadēmija.
Par v/a „Latvijas Neredzīgo bibliotēka” KM uzsākusi sarunas ar Rīgas pilsētas pašvaldību, lai nodotu bibliotēku tās padotībā. Ja pašvaldība šādu priekšlikumu neakceptēs, Latvijas Neredzīgo bibliotēku plānots pārveidot par budžeta iestādi.
Visiem kopā – izdarīt
Skaidrojot sabiedrībai kultūras devumu valsts ekonomikā, kultūras ministrs I. Dālderis uzsver: „Tagad daudzi runā par to, kāda ir mūsu valsts vīzija, un īsti nevar saprast, kas ir mūsu valsts mērķis. Es uzskatu, mērķis varētu būt latviskās identitātes un kultūras saglabāšana – vienīgais iemesls, kādēļ vajadzīga šāda neliela valstiņa bez lieliem resursiem un kāpēc tai ir jāpastāv. Šeit dzīvo latvieši, un viņiem te vienmēr vajadzētu dzīvot, viņi nedrīkst pazust no zemes virsas.
Ar ko mēs atšķiramies no pārējām tautām? Ar savu valodu, kultūru. Šis mantojums ir būtisks pasaules kontekstā. Nacionālās attīstības plānā pirmajā vietā jābūt: mūsu valsts uzdevums ir saglabāt vietu uz zemes, kur dzīvo latvieši un attīstās latviešu kultūra. Tas ir vienīgais iemesls šīs valsts dibināšanai un pastāvēšanai. Ja mēs gribam tikai ekonomiski attīstīties, tad to daudz vieglāk varētu izdarīt, piemēram, pievienojoties Zviedrijai vai kādai citai ekonomiski spēcīgai valstij. Bet mēs esam latvieši, mums jādzīvo šeit. Te ir vienīgā vieta, kur mēs varam attīstīt savu kultūru un apliecināt savu identitāti. Un to mums visiem kopā jāmācās izdarīt.”
