Iekšlietu ministre Linda Mūrniece norāda, ka 2009. gads visā iekšlietu sistēmā ir bijis lielu pārmaiņu gads – kardināli izmainīta gan ministrijas centrālā aparāta struktūra un optimizēts darbinieku skaits, gan nozīmīgas reformas veikuši arī padotībā esošie dienesti, kas kopumā nākamā gada budžetā varētu dot gandrīz 31 miljonu latu lielu ietaupījumu.
Sākot ar 1. jūliju, IeM centrālajā aparātā ieviesta jauna administratīvā struktūra, kurā kādreizējo četru valsts sekretāres vietnieku vietā atstāti vairs divi, bet līdzšinējo 16 patstāvīgo struktūrvienību vietā darbosies tikai deviņas. Jaunais IeM strukturālās shēmas projekts paredz valsts sekretāra vietnieku pārraudzībā saglabāt esošo Juridisko departamentu, Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamentu, Finanšu vadības departamentu, Aģentūru uzraudzības nodaļu, kā arī Informātikas un sakaru nodaļu.
Likvidēts tiek Drošības politikas departaments, Galvenā inspekcija, Izglītības koordinācijas nodaļa, Šengenas novērtēšanas nodaļa un Drošības režīma nodrošināšanas nodaļa.
Līdzšinējā Plānošanas, koordinācijas un kontroles departamenta vietā tiek izveidots jauns – Nozares politikas departaments, bet Personāla un kvalitātes vadības nodaļu, Lietvedības nodaļu un Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļu apvienos izveidotajā Administratīvajā departamentā. Valsts sekretāres tiešajā pakļautībā atstāta Slepenā režīma nodaļa un Iekšējā audita nodaļa.
Veikta arī IeM aģentūru reorganizācija.
Aģentūru reorganizācija
Iekšlietu sistēmā veiktās strukturālās reformas jau šogad ļāvušas amata vietu skaitu samazināt par 1415 vienībām, vienlaikus saglabājot savu spēju pildīt noteiktās funkcijas, informē IeM Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas pārvaldes vecākais referents Andrejs Rjabcevs.
Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā līdz ar administratīvās struktūras optimizāciju amata vietu skaits ir samazināts par 18 vienībām, kas izdevumus šogad ļāvis samazināt par 94 085 latiem, bet nākamā gada budžetā šis ietaupījums plānots vairāk nekā divas reizes lielāks – 234 492 lati. Tāpat vairāk nekā 206 tūkst. latu ietaupījums gūts, samazinot darbiniekiem mēnešalgu un nosakot nepilnu darba laiku (bezalgas atvaļinājumi), kas attiecas uz pilnīgi visiem ministrijā nodarinātajiem – arī ministrijas augstāko vadību.
"Strukturālās reformas iekšlietu sistēmā kopumā nākamā gada budžetā varētu dot gandrīz 31 miljonu latu lielu ietaupījumu."
Ņemot vērā, ka no 1. jūlija ir pārstājis darboties līdzšinējais Sakaru centrs, kura funkcijas nodotas IeM Informācijas centram, nākamā gada budžetā paredzēts ietaupījums arī no šīs reorganizācijas. Kopumā minēto divu struktūrvienību apvienošana, kā arī nepilna darba laika noteikšana saglabātajiem darbiniekiem nākamgad varētu dot gandrīz 200 tūkst. latu lielu ietaupījumu.
Ar 1. jūliju policijas, ugunsdzēsības un robežsardzes dienesti pārgājuši uz reģionāli centralizētu pārvaldības modeli. Reģionu centri atrodas Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā. Reformas ideja, kā skaidro IeM, ir – maksimāli samazinot administratīvo aparātu, vienlaikus nodrošināt iedzīvotājiem augstu sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Valsts policiju skārušas būtiskas pārmaiņas. Darbinieku skaita samazināšana un piecu reģionālo centru izveide šogad budžetā devusi nedaudz vairāk par astoņu miljonu latu ietaupījumu. Taču nākamā gada budžetā ietaupījums būs gandrīz 20 miljoni, no kuriem lielākā daļa saistīta tieši ar strukturālajām reformām. Darbinieku skaits ir samazināts par nedaudz vairāk kā 1100 cilvēkiem, samazinātas vai pilnīgi noņemtas piemaksas par tiešu organizētās noziedzības apkarošanu. Par 20 procentiem samazinātas mēnešalgas un komandējumu izdevumi.
Drošības policijas izdevumus nākamajam gadam ir izdevies samazināt par vairāk nekā vienu miljonu latu, taču šie samazinājumi nekādā ziņā neietekmēs drošības situāciju valstī, jo skar galvenokārt Drošības policijas struktūras sakārtošanu un darbinieku atalgojuma politiku.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izdevumos nākamgad plānots vairāk nekā 2,6 miljonu latu ietaupījums, no kura lielākā daļa ir šogad veiktā atlīdzībai paredzētā fonda samazinājums. VUGD brigāžu reorganizācija ļaus ietaupīt 414 393 latus, bet administratīvā aparāta optimizācija nākamā gada budžetā dos vēl 42 408 latu ekonomiju.
Valsts robežsardze šogad veikusi imigrācijas nodaļu optimizāciju, likvidējusi vai reorganizējusi Liepājas, Valmieras un Jelgavas pārvaldes, samazinājusi darbiniekiem atalgojumu, speciālās piemaksas par tiešu robežkontroli un ieviesusi bezalgas atvaļinājuma dienas. Kopumā šie pasākumi nākamā gada budžetā nodrošina ekonomiju gandrīz 4,5 miljonu latu apmērā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) šogad veiktie centrālo un teritoriālo nodaļu strukturālās reformas un reorganizācijas pasākumi nākamā gada budžetā dos nedaudz vairāk par pusmiljonu latu lielu ietaupījumu. Slēdzot vairākas nodaļas, samazināsies izdevumi par telpu nomu. Savukārt pāreja uz nepilnu darba laiku (PMLP nodaļas pārgājušas uz četru darba dienu nedēļu, piektdienās apmeklētājus nepieņem) devusi tēriņu samazinājumu gan atalgojuma fondā, gan saimnieciskos izdevumos.
"Šobrīd esam nonākuši pie galējās robežas un es vairs neredzu reālas iespējas vēl samazināt izdevumus iekšlietu sistēmā."
L. Mūrniece
IeM sistēmas darbiniekiem 2009. gadā likvidēti pabalsti, piemaksas, prēmijas, visās ministrijas padotības iestādēs samazināts personāla skaits. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 120 līdz 50 latiem samazināta ikmēneša uzturdeva; no 40 līdz 30 dienām samazināts ikgadējā atvaļinājuma ilgums; no trīskāršas mēneša vidējās izpeļņas uz viena mēneša vidējo izpeļņu samazināts atvaļināšanas pabalsts. Ministrija veikusi pasākumus, lai ierobežotu atsevišķu speciālo piemaksu apmērus. Policistiem piemaksas samazinātas gandrīz par 70%, bet robežsargiem – par 45 procentiem.
No šā gada 1. maija Valsts policijas amatpersonām par organizētas noziedzības apkarošanu maksimālais piemaksas apmērs noteikts 150 lati līdzšinējo 450 latu vietā, bet Valsts robežsardzes amatpersonām piemaksas par tiešo robežkontroli maksimālais apmērs samazināts līdz 50 latiem līdzšinējo 90 latu vietā.
Iekšlietu ministrijas izdevumi (2006.–2010.g.)
Budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi dienestiem šogad ir bijis nozīmīgs pārbaudījums, skaidro L. Mūrniece. Ministre pauž gandarījumu par paveikto un uzskata, ka pat šobrīd pieaugošas slodzes apstākļos dienesti joprojām ir spējīgi pilnvērtīgi pildīt sev uzdotās funkcijas. „Mēs esam darījuši visu, lai atteiktos no tām lietām, kas tieši neietekmē valsts drošību un bez kurām varam iztikt – esam samazinājuši birokrātisko aparātu, maksimāli ierobežojuši izdevumus par atbalsta funkcijām, lietvedību, grāmatvedību.
Iekšlietu ministrija bija viena no pirmajām valsts pārvaldes iestādēm, kas nopietni ķērās pie izdevumu samazināšanas, un tas ļauj uz nākamā gada budžetu raudzīties nedaudz cerīgāk. Tā kā šīs reformas ir bijušas tik vērienīgas un savlaicīgas, tas ļāvis nesamazināt algas darbiniekiem tik ļoti kā citās valsts pārvaldes iestādēs, bet nākamgad tas ļaus vairs nesamazināt algas policistiem un nodrošināt sociālās garantijas vismaz līdzšinējā apmērā.
Taču gribu uzsvērt, ka šobrīd esam nonākuši pie galējās robežas un es vairs neredzu reālas iespējas vēl mazināt izdevumus iekšlietu sistēmā. Jau šobrīd valstī pieaug zādzību apmērs, tiek reģistrēts vairāk ugunsgrēku un robežsargiem jācīnās ar pieaugošo nelegālo migrāciju, taču šo dienestu finansējums tiek samazināts un cilvēkiem jāstrādā lielāks darba apjoms par mazāku atalgojumu,” atzīst ministre.
L. Mūrniece uzskata: veiktajām izmaiņām iekšlietu sistēmā nevajadzētu atstāt ietekmi uz iedzīvotājiem pieejamā pakalpojuma kvalitāti – policija joprojām izbrauks uz izsaukumiem un patrulēs ielās, ugunsdzēsēji nodrošinās palīdzību ugunsgrēku vai nelaimju gadījumos, robežsargi uzraudzīs valsts robežu, un tāpat citi dienesti pildīs savus pienākumus.
