NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. novembrī, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Satiksme
1
1
1
1

SM: esam izdarījuši visu, lai samazinātu izdevumus

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satiksmes ministrija šogad veikusi pārkārtojumus nozares iestādēs – samazināts nodarbināto skaits, veiktas organizatoriskās struktūras izmaiņas, samazināti izdevumi un funkciju dublēšanās. Turpmāku funkciju samazināšanu, jūtami neapdraudot transporta un sakaru jomas attīstību, kā arī starptautiskās saistības, ministrija uzskata par neiespējamu.

Atsevišķi valsts pārvaldes uzdevumi, ko līdz šim veica ministrija, deleģēti tās kapitālsabiedrībām, tādējādi samazinot ministrijas resursus, kas bija nepieciešami to veikšanai.

Satiksmes ministrijas padotībā pašlaik ir piecas iestādes:

  • VA „Civilās aviācijas aģentūra”,
  • Valsts dzelzceļa administrācija,
  • Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija,
  • Autotransporta inspekcija,
  • Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

Līdz šā gada 1. augustam SM padotībā darbojās arī VA „Rīgas Motormuzejs”, taču ar šā gada 30. jūnija Ministru kabineta (MK) rīkojumu to pārņēmusi VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija”.

Izdevumu pozīcijas SM padotības iestādēs

Turpmāk Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, kā arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja un Civilās aviācijas aģentūras finansēšanai tiks izmantots ārpus budžeta finansēšanas modelis. „Vēlamies norādīt, ka lielākā daļa SM iestāžu arī līdz šim strādāja ar pašu finansējumu, nevis ieņēmumiem no nodokļu maksātāju naudas. Līdz ar to uz valsts budžetu tās neatstāj ietekmi,” informē SM. Priekšlikums izslēgt no valsts budžeta minētās iestādes valdībā atbalstīts 22. oktobrī, paredzot to iekļaut 2010. gada budžeta grozījumos.

VA „Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, bet gan pašu ieņēmumiem. Saskaņā ar 16.06.2009. likuma „Par valsts budžetu 2009. gadam” grozījumiem izdevumi atalgojumam CAA samazināti par 172,8 tūkstošiem latu jeb 23% no sākotnēji plānotā budžeta. Savukārt darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazinātas par 82,4 tūkstošiem. 2009. gada 1. pusgadā štata vietas nav samazinātas.

Saskaņā ar CAA direktora rīkojumu iestādē ir noteikti telefona sarunu mēneša izdevumu limiti.

Pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas sniegtās informācijas, atalgojuma izdevumi šajā iestādē samazināti no 213 tūkstošiem latu 2008. gadā līdz 173 tūkstošiem latu 2009. gadā. Kopējais iestādes budžets samazināts no 382 815 latiem 2008. gadā līdz 304 689 latiem 2009. gadā. Inspekcijā strukturālās izmaiņas veiktas gan 2008. gadā, gan 2009. gadā, kopumā samazinātas trīs amata vietas.

"Lielākā daļa SM iestāžu arī līdz šim strādāja ar pašu finansējumu, nevis ieņēmumiem no nodokļu maksātāju naudas."

Pēc Valsts dzelzceļa administrācijas sniegtās informācijas, izdevumi atalgojumam 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājušies par 25 111 latu jeb 18,5%. Iestādē samazināta budžeta apstākļos plānots pildīt jaunu funkciju (tirgus uzraudzība) atbilstoši ES direktīvām, nepalielinot štata vietas. Lai gan iestādes budžets ir samazināts, ietaupījuma valsts budžetā nebūs, jo Valsts dzelzceļa administrāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem finansē no dzelzceļa infrastruktūras fonda. Tādējādi valsts budžetā tiks ieskaitīti mazāki finanšu līdzekļi no šī fonda.

Pēc Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja sniegtās informācijas, 2009. gada kopējais budžets samazināts 190 393 latiem 2008. gadā līdz 157 628 latiem 2009. gadā. Atalgojuma izmaksas samazinātas attiecīgi no 90 303 līdz 73 307 latiem.

Pēc Autotransporta inspekcijas sniegtās informācijas, iestādes budžets 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu sarucis aptuveni par 30%. No 60 amata vietām likvidētas 19 vietas. Atalgojumu fonds samazināts no 455 666 līdz 296 829 latiem. Citas strukturālas reformas netiek plānotas.

Budžeta samazinājumi 2009. gadā

2009. gadā satiksmes resora budžets ir samazinājies par 159 920 094 miljoniem latu. 

Lielākais budžeta samazinājums – 107 miljoni latu – skāris Valsts autoceļu fondu. VAS „Latvijas Valsts ceļi”, ņemot vērā pieejamā finansējuma samazinājumu, izvērtēs ieplānotos darbus un atsevišķi informēs par izmaiņām valsts autoceļu uzturēšanā. Neraugoties uz šo samazinājumu, kapitālsabiedrība plāno turpināt ceļu remontus un būvniecību, izmantojot arī ES struktūrfondu līdzekļus 32,5 miljonu latu apmērā.

Grozījumi 2009. gada budžetā paredzēja dotācijas samazinājumu pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu 7,5 milj. latu apmērā. Šīs izmaiņas budžetā neskars sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, jo ir veikta tā optimizācija. Taču sabiedriskā transporta reisu skaits kopumā varētu samazināties līdz pat 20% – vairāk vietējās nozīmes maršrutu tīklā, mazāk arī starppilsētas satiksmē, informē SM.  

Par vairāk nekā 1,2 milj. latu ir samazināta valsts dotācija aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai starptautiskajā lidostā „Rīga”. Lai tur joprojām īstenotu nepieciešamos drošības pasākumus, tiks pārskatītas izmaksas šo darbu veikšanai.

Budžeta grozījumi arī paredz 44,5 milj. latu samazinājumu ES fondu projektiem. Tomēr MK, ņemot vērā SM iebildumus par ES projektiem paredzēto līdzekļu samazināšanu, šo projektu realizācijai atļāva veikt aizņēmumu no Valsts kases līdz laikam, kad no ES tiks saņemta atmaksa par padarītajiem darbiem. Šāda kārtība noteikta saskaņā ar MK protokollēmumu. Līdz ar to uzsāktie projekti netiks pārtraukti, bet iepriekš plānotās atmaksas no ES fondiem tiks iestrādātas budžetā, kad būs saņemta Eiropas nauda.

Jau šogad saskaņā ar grozījumiem budžetā un izmaiņām normatīvajos aktos un ņemot vērā valdības uzliktos ierobežojumus, SM (centrālā aparāta) atlīdzības fonds ir samazināts no 2,6 līdz 2,19 miljoniem latu. SM centrālajā aparātā 2009. gada 1. janvārī bija 179 amata vietas, bet līdz gada beigām paliks 152. Šā gada janvārī SM bija 20 patstāvīgās struktūrvienības, novembrī – 16.

Ņemot vērā, ka SM 2010. gada atlīdzības fonds, salīdzinot ar 2009. gadu ir samazināts par 25% un tiek plānotas izmaiņas, ieviešot vienotu atalgojumu sistēmu valstī, tad pēc pašreizējām prognozēm mēnešalgas strādājošajiem varētu samazināties vēl par 10-15% jau no pašreiz samazinātajām mēnešalgām, informē SM.

Finanšu samazinājums (projekts) SM administratīvajās un funkciju izmaksās

2009. gada plāns (bez ES fondiem)

2010. gada bāzes izdevumi

2010. gada plāns

Izmaiņas

 

3 987 298

2 648 527

2 485 216

-163 311

Ministrijas centrālajā aparātā samazināti izdevumi atlīdzībai un citi uzturēšanas izdevumi

28 265 000

28 265 000

20 365 411

-7 899 589

Samazinātas mērķdotācijas pašvaldību autoceļu  (ielu) uzturēšanai  un atjaunošanai 

96 657 693

96 053 570

69 310 569

-26 743 001

Samazināti izdevumi valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai. Galvenā prioritāte samazināta finansējuma apstākļos - ceļu uzturēšana.

573 126

573 126

454 910

-118 216

Samazināta dotācija Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai - samazināti izdevumi atlīdzībai un citi uzturēšanas izdevumi

66 901 137

66 901 137

50 101 763

-16 799 374

Samazināta dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem

3 941 516

3 941 516

1 216 106

-2 725 410

Samazināta dotācija starptautiskajai lidostai “Rīga” aviācijas drošības, glābšanas un medicīniskās palīdzības funkciju nodrošināšanai saskaņā ar ES un starptautisko tiesību aktu prasībām par civilās aviācijas drošību. Funkcijas veikšanai tiek meklēts papildu finansējuma avots.

646 270

561 463

444 517

-116 946

Samazināti Autotransporta inspekcijas izdevumi atlīdzībai un citi uzturēšanas izdevumi 

„Pašlaik SM normatīvo aktu ietvaros veikusi visus pasākumus, lai samazinātu ministrijas izdevumus, tai skaitā izvērtējusi funkciju nepieciešamību. Neredzam iespējas atteikties no vēl kādiem uzdevumiem un funkcijām, jo to īstenošana ir vitāli svarīga transporta un sakaru nozares politikas izstrādei, realizēšanai un pārraudzībai, ievērojot starptautiskās saistības un sabalansētas valsts, sabiedrības un industrijas intereses,” norāda SM. Turpmākais funkciju izvērtējums esot jāskata kontekstā ar citām nozarēm, jo funkciju audits notiek visā valsts pārvaldē.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI