Jaunais saprašanās memorands ir papildinājums šā gada 28. janvārī parakstītajam memorandam starp Latviju un Eiropas Komisiju, lai turpinātu saņemt finanšu palīdzību.
Sākotnējā memoranda papildinātais teksts (tā 2. punkts izteikts jaunā redakcijā) definē galvenos Latvijas jau paveiktos un vēl nepieciešamos pasākumus, lai nākamo gadu laikā pabeigtu budžeta konsolidāciju, proti, 2012. gadā spētu samazināt deficītu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Memorands paredz, ka pēc šā gada budžeta izdevumu samazināšanas un atsevišķu ieņēmumu palielināšanas (samazinot valdības centrālā aparāta strādājošo skaitu, ministriju izdevumus, valsts izdevumus par precēm un pakalpojumiem, pensijas un pabalstus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, palielinot akcīzes nodokli, u.c.) Latvijas iestādēm jābūt gatavām 2010. gadā veikt papildu pasākumus, lai budžeta deficītu samazinātu vēl par 500 miljoniem latu (aptuveni 4% no IKP).
Memorands nosaka, kā tas panākams:
- ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un noguldījumu procentu ienākuma nodokli;
- ieviešot nekustamā īpašuma nodokli un pilnvarojot pašvaldības palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% no kadastrālās vērtības;
- valsts sektorā ieviešot vienotu atalgojuma sistēmu, lai novērstu lielās ienākumu atšķirības centrālajās valsts iestādēs;
- pārskatot pensiju un pabalstu sistēmu un apsverot pakāpenisku pensiju reformu, palielinot pensionēšanās vecumu;
- PVN likme būtu palielināma no 21% uz 23%, ja netiek rasts līdzvērtīgs pasākumu kopums.
“Latvijas iestādes ir gatavas katru gadu turpināt šādus būtiskus pasākumus, līdz budžeta deficīts būs mazāks nekā 3% no IKP, kā to nosaka Māstrihtas kritēriji,” rezumēts pasākumu uzskaitījumu noslēgumā. Kā jau rakstīts, sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pasaules finanšu krīzes iespaidā Latvijai ir noteikti jauni pieļaujamā budžeta deficīta rādītāji – šogad 10%, nākamgad - 8,5%, 2011. gadā - 6% un 2012. gadā – līdz 3 procentiem.
"Latvijas iestādes ir gatavas katru gadu turpināt šādus būtiskus pasākumus, līdz budžeta deficīts būs mazāks nekā 3% no IKP, kā to nosaka Māstrihtas kritēriji."
Pārraudzības pārskati – regulāri un sistēmiski
Papildu vienošanās 2. pielikumam “Pārraudzības un pārskatu iesniegšanas sistēma” ir pievienotas vairākas jaunas prasības, kas jāievēro valsts un Eiropas naudas plūsmu izsekojamībai. Lai nodrošinātu fiskālo un finansiālo procesu, kā arī strukturālo reformu pārraudzību, Latvijas pienākums ir sniegt Eiropas Komisijai 20 dažādus ziņojumus, tostarp:
- Sociālā budžeta ikmēneša izdevumu un izdevumu sadalījums, arī dati par sociālo pabalstu izmaksu (bezdarbnieku pabalsti, pabalsti ģimenēm u.c.);
- Valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums atbilstoši izdevumu veidiem katrā ministrijā vai citā valsts budžeta iestādē;
- Pašvaldību budžeta ikmēneša ieņēmumu un izdevumu sadalījums, dati par GMI (garantētais minimālais ienākums) izmaksu, citiem pabalstiem, kas iekļauti kategorijā “cita veida sociālā palīdzība”;
- Ikmēneša dati par parādu uzkrājumiem un ar jauniem parādiem saistītām naudas plūsmām izsniegtajām garantijām, ja līgumu noslēdz valsts pārvalde un publiskie uzņēmumi;
- Ikmēneša dati par valsts izsniegtajiem aizdevumiem PPP projektiem;
- Ikmēneša dati par darbinieku skaitu un atalgojumu centrālajā valsts pārvaldē (piem., ministrijās un aģentūrās) un valsts uzņēmumos, norādot informāciju par katru iestādi un tendences pēdējo mēnešu/pēdējo gadu laikā;
- Ikmēneša ziņojumi par hipotekārajiem kredītiem, kas konvertēti no EUR latos;
- Ikmēneša ziņojums par neatmaksātajiem aizdevumiem, norādot sadalījumu pēc valūtas, kā arī informāciju par mājsaimniecībām (nekustamā īpašuma, patēriņa kredīti, citi kredīti) un nefinanšu operācijām (katrā sektorā);
- Ikmēneša dati par budžeta iestāžu tēriņiem, kas ir finansējuma gala saņēmējas ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu finansēto projektu īstenošanā, norādot finansējumu, ko piešķīrusi attiecīgā ministrija un kas izsniegti no attiecīgā ES fonda;
- Ceturkšņa izvērtējuma par valdības politikas risinājumiem attiecībā uz nabadzības problēmu, veselības aprūpi un pensijām.
Trešais maksājums – šogad pēdējā ceturksnī
Papildinātais memorands paredz, ka Latvija trešo maksājumu no EK saņems šā gada ceturtajā ceturksnī (ja tiks izpildīti attiecīgie fiskālās konsolidācijas nosacījumi, veikta fiskālās politikas vadības reforma un strukturālās reformas). Turklāt Latvijai visi būtiskie valdības lēmumi būs jāpublisko tikai pēc sarunām ar EK un Starptautisko Valūtas fondu (SVF).
Trešā maksājuma saņemšanai Latvija memorandā apņēmusies sasniegt progresu 2010. gada budžeta likumprojekta sagatavošanā, paredzot papildu budžeta sabalansēšanu 500 miljonu latu apmērā, lai 2010. gadā kopējais budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši ES metodoloģijai.
Paredzēta pašvaldību finansējuma palielināšana, lai apmierinātu pieaugošas sociālās vajadzības (GMI, mājokļa maksājumu atvieglojumi u.c.).
Fiskālās politikas vadības reforma paredz Finanšu ministrijas pilnvaru un analīzes kompetenču palielināšanu, lai kontrolētu budžeta sagatavošanu un izpildi, kā arī sistēmas ieviešanu, lai kontrolētu iespējamās un netiešās saistības.
Latvijai būs arī jārada efektīva sankciju procedūra pret amatpersonām (valsts sekretāriem, iestāžu vadītājiem u.c.), kas nelietderīgi izmanto valsts līdzekļus.
Memorands paredz, ka grozījumu sagatavošanā likumā par budžetu un finanšu vadību jāsadarbojas ar ES un SVF ekspertiem. Jāizveido vienotas darba samaksas sistēma, tādējādi radot karjeras attīstības un atalgojuma modeli, kas ir sasaistīts ar darba rezultātu rādītājiem.
Latvija ir apņēmusies stiprināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbildīgās iestādes kapacitāti, lai kontrolētu ES fondu izlietojumu un pieņemtu attiecīgus lēmumus, tostarp palielinot nozaru ministriju pārskatatbildību (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, pārraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju pārskatatbildību, kā arī piešķirot atbildīgajai iestādei pilnvaras pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti attiecīgie rezultāti.
"Latvijai būs arī jārada efektīva sankciju procedūra pret amatpersonām (valsts sekretāriem, iestāžu vadītajiem u.c.), kas nelietderīgi izmanto valsts līdzekļus."
Paredzēts izveidot atsevišķu īpašu valsts budžeta apakšprogrammu katrai no ES fondu starpniekinstitūcijām līdz nākamajam budžeta gadam, kā arī, līdzko iespējams, atsevišķu īpašu Valsts kases kontu naudas plūsmas pārvaldīšanai no visiem ES fondiem, lai tajā automātiski ieskaitītu valsts budžeta ieņēmumus, kas gūti no EK saistībā ar ES fondiem (avansa maksājumi, starpmaksājumi), kā arī lai no šī konta veiktu pārskaitījumus tikai ES līdzfinansēto projektu ieviešanas finansēšanai. Valdībai jāpieņem noteikumi, kas pieļauj šo līdzekļu pārnešanu uz nākamo budžeta gadu.
Memorandā Latvija apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus, lai ES līdzfinansēto projektu īstenošanā iesaistītajiem privātuzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem, efektīvi nodrošinātu pieeju finansējumam.
Latvijai būs jārisina privātā sektora lielo parādsaistībuproblēma. “Ņemot vērā pieaugošo bezdarba līmeni, kā prioritāte jānosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu finansējuma palielināšana, tostarp apmācībai, pārkvalifikācijai un darba tirgus aktivizēšanas pasākumiem, izmantojot valsts budžetu, kā arī ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) saistītas programmas," teikts memorandā.
Valdība apņemas ieviest Mazās uzņēmējdarbības aktu jeb regulējumu. Tas Latvijai jāievieš sadarbībā ar attiecīgām uzņēmēju organizācijām, nodrošinot īpašu programmu mazo un sīko uzņēmumu atbalstam. Pasākumi ietver darbības sākšanas izmaksu (piemēram, uzņēmuma reģistrācijas maksas) samazināšanu, izmaiņas nodokļu un grāmatvedības uzskaites likumos (piemēram, pārskatu iesniegšanas biežums) un mikrokredītu finansējuma pieejamības nodrošināšanu.
Memorands arī paredz standartizētas metodoloģijas izstrādi, publiskā iepirkuma procedūrām nosakot formālos atbilstības kritērijus; kā arī publiskā un pašvaldību iepirkuma centralizācijas palielināšanu un e-iepirkuma sistēmas plašāku izmantošanu, lai uzlabotu efektivitāti un caurskatāmību.
Dokumentā noteikts, ka ir jāpalielina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda pārvaldības institūcijas - Finanšu ministrijas - jaudas kontrolēt un pieņemt lēmumus par ES finansējuma tērēšanu, tostarp palielinot nozaru ministriju, aģentūru un ES fondu līdzekļu saņēmēju atbildību, kā arī dodot ministrijai pilnvaras pārorientēt budžeta resursus no projektiem, kuru īstenošana nesokas.
2010. gadā jāturpina tēriņu samazinājums publiskajā sektorā
Lai saņemtu ceturto EK aizdevuma daļu, kas paredzēta 2010. gada pirmajā ceturksnī, Latvija apņēmusies izveidot vienotu darba samaksas sistēmu publiskajā sektorā.
Memorands paredz turpmāku publiskā sektora darbinieku faktiskā atalgojuma un skaita samazināšanu, tostarp pašvaldībās, valsts aģentūrās un citās publiskā sektora iestādēs. Atalgojumu un darbinieku skaitu paredzēts samazināt arī pašvaldības uzņēmumos un valsts un pašvaldību uzņēmumu meitassabiedrībās.
2010. gadā Latvijai būs jāturpina īstenot strukturālās reformas. Vienošanās ar EK paredz valsts un pašvaldību uzņēmumu un meitassabiedrību darbības izvērtējumu attiecībā pret kritērijiem, kurus nosaka Latvijas Valsts pārvaldes iekārtas likums, ja tiek īstenotas sabiedriski svarīgas funkcijas, attiecīgos gadījumos veicot privatizāciju vai restrukturizāciju.
Memorands arī paredz ES finansēto ieguldījumu izvērtēšanu un ietekmes noteikšanu, it īpaši galvenajos izglītības sektoros, aktīvajos nodarbinātības pasākumos un uzņēmējdarbības atbalstam laikposmā no 2004. gada līdz 2008. gadam, lai izvērtētu turpmākos ieguldījumus šajās jomās.
