Dombrovska valdība var turpināt starptautiskā aizdevuma programmu

Saeimas pilnvarojums atbalstītajā lēmumā paredz - lai turpinātu saņemt starptautiskā aizņēmuma programmas līdzekļus ar mērķi mazināt finansiālās un ekonomiskās krīzes radītās sekas, uzdot valdībai aizņemties finanšu līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības, Zviedrijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Somijas Republikas, Igaunijas Republikas, Norvēģijas Karalistes, Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas Republikas un Polijas Republikas.

Lēmumā noteiktie nosacījumi ir: kopējā starptautiskā aizņēmuma programmas summa nedrīkst pārsniegt 7,5 miljardus eiro un aizņēmums izmantojams valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.

Pilnvarojums valdībai turpināt sarunas un parakstīt kredītlīnijas dokumentus nepieciešams, jo Satversmes tiesa pensiju lietas spriedumā 2009. gada decembrī vērsa uzmanību uz to, ka valdība aizņemas līdzekļus Latvijas vārdā bez Saeimas mandāta.

"Satversmes tiesa pensiju lietas spriedumā vērsa uzmanību uz to, ka valdība aizņemas līdzekļus Latvijas vārdā bez Saeimas mandāta."

Kā zināms, vienošanos par starptautisko aizņēmumu, sākoties akūtai finanšu krīzei Latvijā, 2008. gada decembrī parakstīja toreizējais premjers Ivars Godmanis, finanšu ministrs Atis Slakteris, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane. Amatpersonas valsts vārdā vienojās par būtiskākajiem nosacījumiem aizdevuma izmantošanā finanšu sistēmas un ekonomikas stabilizācijai.

Aizņēmuma hronoloģija

Finanšu ministra Einara Repšes ziņojumā Saeimai atspoguļots starptautiskā aizņēmuma pamatojums un šajā sakarā laika gaitā jau pieņemtie dokumenti:

• 2008. gada 20. novembrī MK pieņemts lēmums uzsākt sarunas ar Eiropas Komisiju un SVF par atbalstu maksājumu bilances un tautsaimniecības stabilizācijai.
• 2008. gada 9. decembrī apstiprināta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma.
• 2008. gada 18. decembrī parakstīta pirmā Nodomu vēstule SVF.
• 2009. gada 28. janvārī parakstīts Saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju.
• 2009. gada 13. jūlijā parakstīta papildu vienošanās starp Eiropas Komisiju un valdību.
• 2009. gada 27. jūlijā parakstīta papildu vēstule SVF.

Valdības tautsaimniecības politikas mērķi

Finanšu ministra ziņojumā Saeimai par Latvijas pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules projektu SVF un papildu Saprašanās memoranda projektu starp ES un Latviju, raksturota gan pašreizējā situācija, gan aizņēmuma vēsture, kā arī valdības pozīcija, gatavojot nākamās vienošanās starptautiskā aizdevuma turpmākai saņemšanai.

Finanšu ministrs cita starpā uzrunā deputātiem arī uzsvēra, ka ar starptautisko aizdevumu Latvija var pakāpeniskāk un saudzīgāk pārdzīvot krīzi, kā arī īstenot strukturālās reformas. Ministrs uzsver, ka programmas atbalsts vistiešākajā veidā ir nepieciešams, lai Latvija varētu pildīt turpmākās finansiālās saistības pret ikkatru iedzīvotāju, izmaksājot paredzētās pensijas un pabalstus, izmaksājot algas skolotājiem, medicīnas personālam un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem, līdz ar to turpinot nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ko izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Ziņojumā Saeimai valdība starptautiskajiem aizdevējiem sola turpināt īstenot strukturālās reformas. Lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem situācijā, kas pašlaik izveidojusies pasaules un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī vairāku nozaru strukturālo reformu dēļ, valdība ir izstrādājusi Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kas piedāvā ārkārtas drošības pasākumus vairākās jomās.

Ziņojumā arī norādīts, ka Latvijas valdības nostāja vēstules projektā Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai ir par vienu no stratēģiskajiem mērķiem noteikt iespējami ātrāku eiro ieviešanu Latvijā, par mērķi nosakot 2014. gadu. Ministru kabinets plāno 2010. gada februārī pieņemt oficiālu lēmumu par Latvijas eiro ieviešanas mērķa datumu.

Šā mērķa sasniegšanai nepieciešams izpildīt arī vairākus kritērijus. Lai sasniegtu Māstrihtas kritērijiem atbilstošu budžeta deficīta līmeni 2012. gadā (līdz 3% no IKP pēc Eiropas metodoloģijas), Latvija plāno 2010. gadā iekļauties 8,5% no IKP deficīta robežās un 2011. gadā - 6% no IKP budžeta deficīta robežās, nākamo divu gadu laikā veicot būtisku fiskālo konsolidāciju.

Nodomos specifiski noteikumi

Ziņojuma sadaļā “Specifiskie noteikumi” izklāstīta valdības aktuālā pozīcija četros būtiskos sektoros.

Pozīcijā par fiskālo konsolidāciju norādīts, ka līdz 2010. gada marta beigām nepieciešams paplašināt amatu katalogu, iekļaujot tajā pašvaldību darbiniekus un nodrošinot, ka pašvaldību darbinieku atalgojums nepārsniedz valsts pārvaldes darbinieku atalgojumam noteiktos griestus. Līdz marta beigām nepieciešams precizēt, kā ieviest Valsts kontroles 2009. gada septembra ieteikumus par 2008. gada valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildes izvērtēšanu ar mērķi iegūt papildu izdevumu ietaupījumus. Valdība uzskata, ka 2011. gada valsts budžeta sagatavošana būtu jāsāk jau šā gada pirmajā pusē. Šogad līdz jūnija beigām būtu jāsagatavo arī politikas dokuments par ilgtermiņa nodokļu reformu, izmaiņas pensiju sistēmā ieviešanai 2011. gadā, kā arī būtu ieteicams pārskatīt sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu.

Pozīcijā par fiskālās pārvaldības reformu noteikts, ka līdz marta beigām valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma ietvaros ieviešama efektīva sankciju procedūra par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu individuālām vajadzībām. Valdība apzinās, ka ir jāstiprina ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības vadošo iestāžu kapacitāte, kā arī jāsakārto ar šāda finansējuma vadību saistītie personāla, ekspertu, uzraudzības un citi jautājumi.

"Pozīcija strukturālo reformu jautājumos paredz veikt pasākumus publisko iepirkumu efektivitātes paaugstināšanai, ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības samazināšanai."

Pozīcijā par finanšu sektora pasākumiem paredzēts līdz marta beigām izstrādāt “Parex bankas” restrukturizācijas plāna kvantitatīvos rādītājus iesniegšanai EK, kā arī jāpieņem citi lēmumi saistībā ar šo banku.

Pozīcija strukturālo reformu jautājumos paredz veikt pasākumus publisko iepirkumu efektivitātes paaugstināšanai, ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības samazināšanai, kā arī vienlaikus īpašas programmas atbalstu mazajiem un mikrouzņēmumiem, inovatīvajai uzņēmējdarbībai. Uzskaitījumā minēta arī uzņēmējdarbības vides uzlabošana (pilnvaru un dažādu atļauju iegūšanas vienkāršošana, vienas pieturas aģentūras ieviešana, e-pārvaldes un e-paraksta plašākas lietošanas nodrošināšana gan valsts, gan privātajā sektorā).

Ziņojumā norādīts, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijai ir paredzēts saņemt 500 miljonus eiro (350 milj. Ls) no Eiropas Komisijas un 300 miljonus eiro (210 milj. Ls) no SVF.

Saņemtais starptautiskais atbalsts

Avots: FM ziņojums

*Procentu likme no 14.12.2009. līdz 20.12.2009.; aizņēmuma likme ir mainīga

**ERAB atbalsts nav aizdevums Latvijai, bet ieguldījums “Parex bankas” akciju un subordinētajā kapitālā

***Procentu likme pirmajam periodam 3,03%

Valstsvīri uzsver stabilitātes nozīmi

Pozitīvais Saeimas balsojums par pilnvarojumu valdībai saņemt starptautisko aizdevumu ir apstiprinājums līdzšinējai ekonomikas atveseļošanas programmai un turpmākajiem tās īstenošanas soļiem, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidenta preses dienesta pārstāvis Oskars Volfs aģentūru BNS informēja, ka V.Zatlers ir gandarīts par Saeimas lēmumu un atzīst, ka balsojums ir nepārprotama Saeimas gribas izpausme par valdības pilnvarojumu risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, uz kuras trūkumu bija norādījusi Satversmes tiesa.

Savukārt, komentējot Tautas partijas negatīvo balsojumu, prezidents uzsvēris, ka koalīcijai ir jātiek skaidrībā ar viedokļu dažādību tās iekšienē un savā darbībā jābalstās uz valsts interešu īstenošanu.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) ir gandarīts, ka Saeimas vairākums atbalstīja starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu un vairākkārt uzsvēra, ka šim balsojumam nav nekāda saistības ar valdības stabilitāti. V.Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka Saeimas pilnvarojums valdībai turpināt aizņemties līdzekļus starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros ir svarīgs no valsts finanšu stabilitātes viedokļa un tas ļaus valdībai virzīties uz priekšu sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.