Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesības uz pensiju
Ja sasniegti 62 gadi un ir vismaz 10 gadus ilgs apdrošināšanas (darba) stāžs, cilvēkam ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju, informē Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta Pensiju politikas nodaļas vadītāja Dace Trušinska.
Lai to izdarītu, jāiet uz jebkuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļu, kur jāaizpilda pieprasījums par pensijas piešķiršanu. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, kā arī dokumenti, kas var apliecināt pieprasītāja apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam. Ja cilvēks strādājis pēc 1996. gada, šādi dokumenti nav jāuzrāda, jo VSAA rīcībā jau ir informācija par visām personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, pēc kurām nosaka pensijas apmēru.
Pensijā doties ātrāk
Patlaban valsts cilvēkiem ir arī piedāvājusi iespēju izvēlēties – turpināt strādāt, uzkrājot lielāku pensiju, vai arī doties priekšlaicīgā atpūtā. Lēmums, kuru variantu izmantot, katram jāpieņem pašam. Latvijas pensiju sistēma piedāvā iespēju atsevišķos gadījumos doties pensijā vēl pirms noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz 2011. gada 31. decembrim cilvēki var priekšlaikus pensionēties divus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma. Šādā gadījumā, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi, pensijā var doties no 60 gadu vecuma.
Labklājības ministrijas speciāliste norāda, ka „aizejot pensijā priekšlaikus, pensijas apmērs būs mazāks nekā, ja pensionētos valstī noteiktajā vecumā. Tas ir tādēļ, ka vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no uzkrātā pensiju kapitāla, bet arī no vecuma, kad cilvēks pieprasa pensiju”.
Priekšlaicīgo vecuma pensiju izmaksā 80% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas līdz laikam, kad sasniegti 62 gadi. Atsākot strādāt, priekšlaikus piešķirto vecuma pensiju neizmaksā. Pēc īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas cilvēks var vienlaikus gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā.
"Ja Latvijas pilsonis savā darba mūžā ir strādājis vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, viņam ir tiesības saņemt pensiju no visām šīm valstīm."
No 57 gadiem jeb piecus gadus ātrāk vecuma pensiju var pieprasīt vecāki (gan māte, gan tēvs), kuri aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu. To var darīt, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi un visi bērni sasnieguši vismaz astoņu gadu vecumu, piebilst D. Trušinska. Ja mātei vai tēvam atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, viņš šo iespēju zaudē.
No 2008. gada 1. jūlija piecus gadus ātrāk pieprasīt vecuma pensiju var arī politiski represētās personas, t.i., no 57 gadiem, ja ir 30 gadu apdrošināšanas stāžs.
Vecuma pensiju agrāk var pieprasīt arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, liliputi, punduri, cilvēki ar mūža invaliditāti, neredzīgie, kā arī cilvēki, kas strādājuši kaitīgos darbos. Šajos gadījumos personai jāatbilst atsevišķiem apdrošināšanas stāža un vecuma nosacījumiem, par kuriem var interesēties VSAA nodaļā.
Pensionāru apliecības
Kļūstot par vecuma pensijas saņēmēju, cilvēkam ir tiesības saņemt pensionāra apliecību – dokumentu, kas apliecina – cilvēks ir pensionārs. Lai to saņemtu, VSAA jāiesniedz fotogrāfija. Pensionāra apliecībā ieraksta personas vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu un apliecības izsniegšanas datumu. Pensionāra apliecību izsniedz bez maksas, tai nav derīguma termiņa ierobežojuma.
Piemaksas pie pensijas
Kopš 2009. gada 1. janvāra visi vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji saņem piemaksu pie pensijas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Par vienu gadu piemaksa pie pensijas ir 70 santīmi. Piemaksas pensionāri saņem katru mēnesi kopā ar savu vecuma vai invaliditātes pensiju. To piešķir VSAA, pamatojoties uz konkrētā cilvēka pensijas lietā esošo informāciju.
Pensijas pārrēķināšana
Ja cilvēks pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (1. vai 2. grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas ir strādājis un veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņš var pieprasīt savas pensijas pārrēķinu. Šādu lūgumu vienu reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā. Tajā pašā laikā D. Trušinska atgādina: „Jo retāk tiek pārrēķināta pensija, jo lielāks ir pielikums pie tās.”
Ienākuma nodoklis arī pensionāriem
Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” cilvēkiem, kam pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim, ienākuma nodokļa neapliekamais minimums ir šīs pensijas (kopā ar piemaksu par apdrošināšanas stāža) apmērā. Piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, līdz ar to, piešķirot piemaksu, pensija netiek pārrēķināta. Savukārt cilvēkiem, kam pensija piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996. gada 1. janvāra, iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1980 lati gadā jeb 165 lati mēnesī.
Tas nozīmē, ja pensija kopā ar piemaksu pārsniedz 165 latus mēnesī jeb 1980 latu gadā, tad pensionāram no tās daļas, kas pārsniedz minēto summu, atvelk ienākuma nodokli 23% apmērā.
Ienākumu nodokļa papildu atvieglojumi
Vienlaikus atsevišķām pensionāru kategorijām papildu iepriekšminētajiem 165 latiem valsts piešķir atvieglojumus, norāda D. Trušinska. Tos var saņemt pensionāri, kuri ir 1., 2., 3. grupas invalīdi, kā arī politiski represētās personas. Atvieglojumu apmērs ir atkarīgs no tā, pie kuras kategorijas pensionārs pieder. Tā, piemēram, 1. un 2. grupas invalīdiem un politiski represētajām personām tie ir 108 lati mēnesī jeb 1296 lati gadā, 3. grupas invalīdiem – 84 lati mēnesī jeb 1008 lati gadā. Pensionārs var izvēlēties, kā atvieglojumus sadalīt, piemēram, ja viņš strādā, tad 165 latus novirzīt pensijai, bet 108 latus izmantot kā neapliekamo minimumu pie darba algas. Ja pensionārs nestrādā, papildu atvieglojumi tiek pievienoti pensijai. Lai pensijai varētu piemērot papildu atvieglojumu, VSAA nodaļā jāiesniedz algas nodokļu grāmatiņa. Ja tādas nav, to var izņemt Valsts ieņēmumu dienestā.
Pensiju eksports
Ja Latvijas pilsonis savā darba mūžā ir strādājis vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, viņam ir tiesības saņemt pensiju no visām šīm valstīm. Katra valsts savu izmaksājamās pensijas daļu aprēķinās atbilstoši tās likumiem un cilvēka nostrādātajam laikam šajā valstī. Ja pensijas noteikšanai šis laiks nebūs pietiekami ilgs, vērā ņems citās ES dalībvalstīs nostrādātos laika periodus.
Piemēram, cilvēka apdrošināšanas stāžam Latvijā jābūt ne mazākam par desmit gadiem. Ja Latvijā ir nostrādāti pieci gadi, bet septiņi – Beļģijā, tad, pieprasot pensiju Latvijā, tiesību noteikšanai summēs abus periodus. Līdz ar to Latvija aprēķinās pensiju tikai par pieciem gadiem, Beļģijas pienākums būs aprēķināt pensiju par septiņiem nostrādātajiem gadiem. Pensija tiek pārskaitīta uz cilvēka norādīto bankas kontu jebkurā dalībvalstī.
Pabalsti pensionāra nāves gadījumā
Pensionāra nāves gadījumā tuviniekiem pienākas divu veidu vienreizējie pabalsti. Cilvēkiem, kas ir apņēmušies veikt mirušā apbedīšanu, valsts izmaksā pabalstu mirušā pensionāra divu pensiju apmērā. Otru pabalstu mirušā pensionāra divu pensiju apmērā ir tiesības saņemt mirušā pensionāra sievai vai vīram, kurš arī ir pensionārs. Pabalstu jebkurā VSAA nodaļā var pieprasīt 12 mēnešu laikā no cilvēka miršanas dienas, iesniedzot iesniegumu pabalsta piešķiršanai un cilvēka miršanas apliecību. Lai saņemtu pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam, papildu nepieciešams iesniegt laulības apliecību.
Transporta atvieglojumi
LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta pārstāvis Jevgeņijs Strebkovs informē, ka pensionāriem ar invaliditāti ir tiesības uz dažādiem transporta atvieglojumiem, piemēram, bez maksas izmantot vietējo, pilsētas un starppilsētu sabiedrisko transportu, iespēja lētāk apdrošināt automašīnu. Vienlaikus pensionāri ar invaliditāti ir atbrīvoti no vairākām valsts nodevām, dažos gadījumos tās ir samazinātas. Sīkāk priekšrocības uzskaitītas pievienotajās tabulās. Papildu iepriekšminētajam pensionāri ar invaliditāti bez maksas var saņemt dažādus tehniskos palīglīdzekļus.
Valsts pabalsti
Tāpat pensionāriem ar invaliditāti valsts piešķir vairākus pabalstus. Ja pensionārs ir 1. grupas invalīds un viņam ir nepieciešama kopšana, viņš katru mēnesi var saņemt invalīda kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. Lai to iegūtu, jābūt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumam, kurā minēta nepieciešamība pēc īpašas kopšanas. Kopā ar šo pabalstu invalīdi var turpināt saņemt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju (vecuma vai invaliditātes).
"Valsts cilvēkiem ir arī piedāvājusi iespēju izvēlēties – turpināt strādāt, uzkrājot lielāku pensiju, vai arī doties priekšlaicīgā atpūtā. Lēmums, kuru variantu izmantot, katram jāpieņem pašam."
Tāpat valsts piešķir pabalstu transporta izdevumu kompensācijai pensionāram, kam ir noteikta invaliditāte un VDEĀVK izsniegusi atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu tā saņemšanai. Pabalsts ir noteikts vienādā apmērā visiem invalīdiem, kam ir apgrūtināta pārvietošanās. Tie kopā ir 112 lati, kurus izmaksā divas reizes gadā – katrā pusgadā pa 56 latiem.
Pašvaldību palīdzība
Šā brīža nebūt ne vieglajā laikā tieši pašvaldībām ir vislielākās iespējas palīdzēt tās teritorijā dzīvojošajiem. Lai nodrošinātu krīzes situācijā nonākušo trūcīgo ģimeņu vai cilvēku pamatvajadzības, to skaitā ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, pašvaldības sniedz naudas vai materiālu atbalstu. Galvenie pašvaldības materiālā atbalsta veidi iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem ir pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsts. Tos nodrošinot, pašvaldības papildu var izmaksāt arī citus un sniegt atbilstošu sociālo palīdzību. Tā, piemēram, ārkārtas situācijā (ugunsgrēka vai plūdu gadījumā) jebkurš pašvaldības iedzīvotājs var vērsties savas dzīvesvietas pašvaldībā ar lūgumu piešķirt vienreizēju pabalstu bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.
Piemēram, raksturojot Liepājā pensionāriem papildu paredzētās priekšrocības, domes pārstāve Gunta Jākobsone uzskaita četras: nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, dzīvokļa pabalsts, atlaides sabiedriskajā transportā, pabalsts ūdens patēriņa skaitītāja uzstādīšanai. Speciāliste norāda, ka „Liepājā nestrādājošie pensionāri ar atlaidēm var iegādāties mēneša kartes braukšanai tramvajā. Pilsētas maršruta autobusos bez maksas var braukt politiski represētie, kuru pensija nepārsniedz 160,47 latus, kā arī nestrādājošie, 75 gadus un vairāk sasniegušie, pensionāri, kuru pensija mazāka par 141 latu. 80 gadu vecumu sasniegušie sabiedriskajā transportā brauc par brīvu”.
Arī Daugavpils domes pārstāve Līga Korsaka atzīst, ka atlaižu pensionāriem ir daudz, bet „visnozīmīgākais ir dzīvokļa pabalsts (atkarībā no pensionāra ienākumiem) 20 latu apmērā apkures sezonā, to skaitā arī vienreizējs pabalsts 70 latu apmērā malkas vai ogļu iegādei”. Tāpat Daugavpilī pensionāri var saņemt veselības pabalstu 60 latu apmērā par ārstēšanos stacionārā. Sasniedzot 80 gadus, pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas.
Tabulas
Atvieglojumi strādājošajiem un nestrādājošajiem 1. grupas invalīdiem
Atvieglojumi strādājošajiem un nestrādājošajiem 2. grupas invalīdiem
Atvieglojumi strādājošajiem un nestrādājošajiem 3. grupas invalīdiem
