SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. jūnijā, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
14
14

Kad un kā jāpierāda sociālās apdrošināšanas stāžs

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Darba grāmatiņa joprojām nepieciešama, nosakot darba stāžu.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Kaut darba grāmatiņu jau sen vairs nelieto, tomēr izrādās, ka šis senais un laika zoba skartais dokuments ir vēl pat ļoti nepieciešams, jo tas vajadzīgs apdrošināšanas periodu pierādīšanai, īpaši tad, ja paredzēts saņemt bezdarbnieka pabalstu vai doties pensijā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) speciālistiem bieži vien jautā, kā aprēķina apdrošināšanas periodus, kādi dokumenti apliecina cilvēka darba stāžu, vai vecos darba līgumus var uzskatīt par dokumentiem, vai arī bērnu kopšanas atvaļinājums un mācības tiek ieskaitīti darba stāžā.

Cilvēki bieži vieglprātīgi izturas pret dokumentiem, nezina, kādi dokumenti ir jāsaglabā.  Nereti arī gadās, ka darba grāmatiņu ir nozaudējis darba devējs.

Tomēr der ielāgot: fakts, ka darba grāmatiņas nav nepieciešamas, noformējot darba attiecības, nenozīmē, ka šis dokuments nav vajadzīgs vispār un ir iznīcināms. Darba grāmatiņas joprojām tiek izmantots, nosakot darba stāžu.

Ja pazudusi darba grāmatiņa

Darba grāmatiņas ir noteikti jāsaglabā personām, kuras līdz 1996. gada 1. janvārim strādājušas kaut gadu. Ja šis dokuments pa garajiem gadiem ir pazudis vai kur noklīdis, var rasties problēmas, jo bezdarbnieka pabalsts un pensijas lielums ir tieši atkarīgs no darba stāža, kas savukārt dokumentāri ir jāpierāda.

Visus apdrošināšanas periodu apliecinošus dokumentus iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kas uzskaita atsevišķus apdrošināšanas periodus un aprēķina kopējo apdrošināšanas stāžu, skaidro aģentūras pārstāve Edīte Olupe.

Normatīvais akts, kas regulē šo procesu, ir Ministru kabineta noteikumi Nr.165 (23.04.2002.) „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”.

Piemēram, bezdarbnieks bez darba grāmatiņas var būt ļoti pārsteigts, kad pēc daudziem gadiem uzzina, ka pēc paša aplēsēm darba stāžs iznāk garāks, nekā tas gadu skaits, ko aprēķinājusi VSAA. Var būt arī situācijas, ka cilvēks tikai tagad uzzina – par viņu nav maksāti nodokļi.

"Ļaudis bieži vien nezina, kādi dokumenti ir jāsaglabā."

Pēdējā laikā aktuāls ir jautājums - ko darīt, piemēram, bezdarbniekam, kurš pazaudējis darba grāmatiņu un par kura darba stāžu līdz 1996. gadam nav informācijas? Saprotams, ka, ka tas ir ļoti nopietni, jo bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas stāžu. Pienākot pensijas gadiem vai paliekot bez darba, cilvēkiem bez darba grāmatiņas būs papildu grūtības: iespējams, ka informācija par darba stāžu vai tam pielīdzināto laiku būs jāmeklē Latvijas Valsts arhīvā (kas ir maksas pakalpojums) vai pat jāpierāda tiesas ceļā. Tāpēc tie, kuriem nav saglabājusies darba grāmatiņa un kuri vēlas ne tikai uzzināt par savu darba stāžu, bet arī to pierādīt, tiek aicināti to darīt laikus, iesniedzot VSAA vajadzīgo informāciju par darba stāžu līdz 1996. gadam. Tas būs daudz tālredzīgāk, nekā gaidīt pensijas gadus un tikai tad domāt par sava darba stāža pierādīšanu, censties atcerēties daudzās darbavietas, kurās strādāts, meklēt izziņas un vajadzīgos dokumentus.

Jāatzīst, ka Latvijas Valsts arhīva (konkrētāk - Personāla dokumentu valsts arhīva) darba apjoms pēdējos gados ir krietni pieaudzis, jo daudzi tagad vēlas iegūt vajadzīgās izziņas par darba stāžu. Tāpēc dokumentus nākas gaidīt pat vairāk nekā mēnesi. Tiesa, ir iespējams tos saņemt ātrāk, par to papildus samaksājot.

Protams, tie, kuriem darba grāmatiņa vai citi dokumenti ir noglabāti drošā vietā, ar tiem VSAA var ierasties tieši pirms pensionēšanās brīža. Tomēr der atcerēties, ka pastāv iespēja laikus un bez maksas VSAA uzrakstīt iesniegumu paziņojuma saņemšanai par VSAA informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem un saņemt izziņu par laika posmu, kad esat bijis darba ņēmējs, par veiktajām sociālajām iemaksām, kā arī bruto darba algu. Tiesa, paziņojumam nav juridiska spēka, jo tam nav ne zīmoga, ne paraksta.

Kā nosaka apdrošināšanas stāžu

Apdrošināšanas stāžu no 1996. gada 1. janvāra veido VSAA uzkrātie dati par apdrošināšanas periodiem. Normatīvajos aktos ir noteikts, kā aprēķina apdrošināšanas stāžu laikposmā līdz 1990. gada 31. decembrim un no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim, uzver VSAA pārstāve.

Apdrošināšanas stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijas pilsoņiem veido Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi: obligātais aktīvais militārais dienests; virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā; Latvijas pilsoņiem – dienests arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe, vai iesaukums aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, ja persona nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods; dienests ierindas un komandējoša sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK.

Apdrošināšanas stāžā ietilpst arī mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas (ne vairāk par pieciem gadiem un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi); mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā (ne vairāk par trim gadiem), pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks; individuālais darbs.

Tiek rēķināts arī laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu; kad māte audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam, kā arī algots darbs reliģiskajās organizācijās.

"Pienākot pensijas gadiem vai paliekot bez darba, cilvēkiem bez darba grāmatiņas būs papildu grūtības."

Noteikts, ka apdrošināšanas stāžā tiek rēķināts laiks, kas pavadīts politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā, tostarp PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes Nr.907 pārzinātajos darbos, un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos – pieckārtīgā apmērā (šos periodus ieskaita apdrošināšanas stāžā arī tad, ja tie ir bijuši ārpus bijušās PSRS teritorijas).

Tiek ņemts vērā arī laiks, kad apdrošinātā persona atzīta par I, II vai III grupas invalīdu un nestrādā (arī saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai). Minētais laiks ņemams vērā tikai vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai. Tiek ierēķināta arī nodarbinātība kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma.

Par ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un nepilsoņiem

Savukārt ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžu veido Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī šādi bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi:

  • mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas (ne vairāk par pieciem gadiem un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi);
  • mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā (ne vairāk par trim gadiem), pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;
  • politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā, tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes Nr.907 pārzinātajos darbos, un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos – pieckārtīgā apmērā (šos periodus ieskaita apdrošināšanas stāžā arī tad, ja tie ir bijuši ārpus bijušās PSRS teritorijas).

Jāuzsver, ka līdz 1990. gada 31. decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus neņem vērā, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju.

Apdrošināšanas stāžs no 1991. gada līdz 1995. gadam

Apdrošināšanas stāžu no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim veido: darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuru laikā ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet attiecībā uz pašnodarbinātām personām ir veiktas apdrošināšanas iemaksas. Apdrošināšanas stāžam pielīdzinātie periodi ir:

  • obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;
  • virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem - arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;
  • dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK.

"Pastāv iespēja no VSAA saņemt informāciju par laika posmu, kad esat bijis darba ņēmējs, par veiktajām sociālajām iemaksām, kā arī bruto darba algu."

Darbam pielīdzinātie periodi, kuru laikā ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas:

  • mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;
  • pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;
  •  laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;
  • laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;
  • laiks, kad persona atzīta par invalīdu un nestrādā.

Biežāk iesniedzamie dokumenti

Personai ir tiesības iesniegt izvērtēšanai visus tās rīcībā esošos dokumentus par apdrošināšanas stāža pierādījumiem, uzsver E. Olupe. Prakse liecina, ka biežāk iesniedzamie dokumenti apdrošināšanas stāža apliecināšanai ir šādi:

  • darba grāmatiņa (darba līgumu grāmatiņa), kolhoznieka darba grāmatiņa, karaklausības apliecība, darba devēja izziņa, mācības apliecinošs dokuments (apliecība, atestāts, diploms, mācību iestādes izziņa);
  • politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība; Iekšlietu ministrijas, prokuratūras izsniegts reabilitācijas dokuments vai tiesas spriedums par politisko represiju periodu vai par darbības periodu nacionālās pretošanās kustībā;
  • bērna dzimšanas apliecība, dokumenti, kas apliecina bērna audzināšanu līdz astoņu gadu vecumam (dzīvesvietas izziņa, pase u.c.); medicīnisks atzinums bērnam invalīdam kopš bērnības, kas apliecina bērna invalīda (līdz 16 gadu vecumam) kopšanu;
  • radošo savienību, arodbiedrību izziņas; izziņa par citas valsts pensiju un stāžu; reliģiskās organizācijas vadības izziņa, kā arī Latvijas valsts un citu valstu arhīvu izziņas.

Bieži vien cilvēki nezina, kur meklēt informāciju darba stāža apliecināšanai un informāciju par citiem personāla dokumentiem.

Institūcijas  personāla dokumentus (glabāšanas termiņš 75 gadi) glabā pati iestāde. Atsevišķos gadījumos personāla dokumenti glabājas Latvijas Valsts arhīvā. Ja iestāde tiek reorganizēta vai likvidēta, tos pārņem glabāšanā šīs iestādes funkciju pārņēmējs, augstākstāvošā institūcija, valsts arhīvi vai cits dokumentu glabātājs.

Rīgas un Jūrmalas pilsētu likvidēto, privatizēto, bankrotējušo valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu personāla dokumenti glabājas Personāla dokumentu valsts arhīvā www.arhivi.gov.lv/index.php?&410/

Pārējo Latvijas teritorijā likvidēto, bankrotējušo un privatizēto valsts iestāžu un uzņēmumu personāla dokumenti glabājas attiecīgajā zonālajā valsts arhīvā. Zonālos valsts arhīvus internetā var atrast adresē: www.arhivi.gov.lv/index.php?&443/.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU