Kas jādara, lai atrastu savus datus
Ieejot portālā www.latvija.lv, jau titullapā ir norāde: "E-pakalpojumi". Uzklikšķinot uz šīs norādes, atvērsies nākamā lapa ar vairākiem virsrakstiem (tematiskās grupās apvienotiem pakalpojumiem). Jaunpiedāvātā informācija – par sociālajiem maksājumiem - atrodas sadaļā Ģimene, bērni, veselība, sociālie pakalpojumi. Uzklikšķinot uz šī virsraksta, lapā parādīsies šim jautājumu lokam pakārtoti citi virsraksti, starp kuriem arī virsraksti saistībā ar sociālajiem maksājumiem. Tātad aktuālais piedāvājums, kas jāsameklē, ir:
- Informācija par piešķirtās pensijas/pabalsta/ atlīdzības apmēru;
- Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam);
- Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem.
Zem katra no šiem virsrakstiem ir vēl divas norādes: Skatīt instrukciju un Autentificēties, lai uzsāktu pakalpojumu.
Instrukcija jāizlasa, lai zinātu, kādas darbības jāveic, lai tiktu pie izziņas. Piemēram, būs jāizvēlas gadi, mēneši, par kuriem gribat uzzināt informāciju. Kā ērtākais ir ieteikts datumus uzklikšķināt divos piedāvātajos kalendāros (viens ir perioda sākumam, otrs – līdz kuram datumam vēlaties informāciju). Ja kādu iemeslu dēļ datumus automātiski ieklikšķināt neizdodas, tos var ierakstīt pats. Instrukcijā arī paskaidrots, ka nepieciešama Adobe Acrobat Reader programmas versija; ja uz jūsu datora tās nav – jāinstalē. Tas ir bez maksas. Vēl svarīgi, ka izziņu var lejuplādēt, arī izdrukāt.
Norāde "Autentificēties, lai uzsāktu pakalpojumu" piedāvā izmantot sešas iespējas: piecu banku (Swedbank, SEB banka, Krājbanka, Citadeles banka, Norvik banka) internetbankas, kā ar "Latvijas Pasta" izsniegto drošā elektroniskā paraksta viedkarti.
Piemēram, atverot sadaļu "Informācija par piešķirtās pensijas/pabalsta/ atlīdzības apmēru", izlasiet instrukciju, tad uzklikšķiniet uz norādes "Autentificēties, lai uzsāktu pakalpojumu". Parādīsies banku logo un e-paraksta logo. Izvēloties iespēju, kāda jums ir, piemēram, esat "Swedbank" internetbankas lietotājs, uzklikšķiniet uz bankas nosaukuma. Atvērsies lapa, kurā jāieraksta lietotāja numurs un pastāvīgā parole. Pēc tam tiks prasīts kods (tāpat kā lietojot internetbanku, piemēram, komunālajiem maksājumiem).
Šajā gadījumā ir arī uzraksts, ka piekrītat, ka jūsu personas dati (vārds, uzvārds, personas kods) tiek nosūtīti zemāk minētajam saņēmējam, tas ir Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.
Seko norāde "Turpināt". Tas nozīmē, ka banka jūsu identitāti ir apliecinājusi. Nospiežot norādi "Turpināt", portālā latvija.lv atvērsies lapa ar izvēlētā pakalpojuma nosaukumu un paskaidrojumiem. Tātad par izraudzīto pakalpojumu "Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem".
Pirms spiest pogu "Tālāk", jāieklikšķina kvadrātiņā "Iepazinos ar norādīto informāciju".
Uzklikšķinot uz norādes "Tālāk", atvērsies pakalpojuma piedāvājums ar diviem kalendāriem. Izvēlēsities periodu, par kuru vēlaties izziņu. Pēc tam parādīsies dokuments PDF formātā – ar norādi "Lejuplādēt uzziņu". Tā ir jūsu pieprasītā personiskā informācija, ko varat izdrukāt, saglabāt savā datorā.
"Svarīga ir arī informācija par darba stāžu pirms 1996. gada, no kura Latvijā darbojas sociālās apdrošināšanas sistēma."
Konkrēti šis dokuments ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem. Izziņā ir uzrakstīts tās saņemšanas datums, personas vārds, uzvārds un personas kods. Norādīts jūsu izvēlētais laika periods, par kādu ir sniegta informācija par apdrošinātās personas iemaksām. Informācija ir tabulā, kurā norādīts maksātāja kods, mēnesis un gads, kad sociālās iemaksas veiktas, iemaksu objekts (no kādas algas sociālais nodoklis maksāts attiecīgajā mēnesī), iemaksu likme procentos (tā gadu gaitā valstī ir bijusi atšķirīga, atšķiras likme arī atkarībā no cilvēka statusa). Vēl ir ailes –aprēķinātās iemaksas un cik naudas ir ieskaitīts 1. līmeņa pensijas kapitālā.
Šajā izziņā ir arī informācija, kopš kura laika cilvēks ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks.
Pietiek, ja autentificējas vienu reizi. Kad pirmā izziņa ir iegūta, var sameklēt nākamo informāciju, sekojot norādei "Sākt jaunu pakalpojumu". Kā jau teikts, varat uzzināt savu darba stāžu līdz 1996. gadam, kā arī līdz šim saņemto pabalstu veidus un summas (šī informācija pagaidām pieejama no 2008. gada).
Katrs interneta lietotājs gan mēdz rīkoties nedaudz atšķirīgi, lai nonāktu līdz rezultātam – informācijai par saviem datiem. Bet katrā ziņā – informācija ir iegūstama.
Ērtāk iedzīvotājiem, vieglāk speciālistiem
Jaunos pakalpojumus nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA). Jaunie e-pakalpojumi dos iespēju saņemt vēlamo informāciju elektroniski, un iedzīvotājiem nebūs jāapmeklē VSAA nodaļas klātienē. VSAA direktore Inese Šmitiņa ir pārliecināta, ka jaunie pakalpojumi daudziem aģentūras klientiem atvieglos dzīvi, tā ir iespēja patstāvīgi iegūt informāciju elektroniski. Tas savukārt atslogos aģentūras darbu, ietaupīs resursus.
Informācija, kuru tagad var uzzināt internetā, iedzīvotājus ļoti interesē. Līdz šim izziņas papīra formā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras prasījuši vidēji 16 000 cilvēku mēnesī. Vispieprasītākā internetā varētu būt informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām, to pieprasa vidēji 12 000 cilvēku mēnesī. Tās ir ziņas par darba devēja aprēķinātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
I. Šmitiņa teic: cilvēkiem pašiem būtu jāinteresējas, vai šīs iemaksas ir veiktas. Jo no tām atkarīgs, kāda nākotnē būs pensija vai pabalsti, ko piešķirs aģentūra. No šīs informācijas cilvēks var iegūt arī ziņas par darba devējiem, kas ir bijuši maksātāji, kā arī par gadījumiem, kad sociālos maksājumus veic valsts, jo arī šie apdrošināšanas periodi tiek ieskaitīti apdrošināšanas stāžā.
"Ko darīt, ja sociālo iemaksu objekta summas šķiet neadekvātas vai mulsinošas? Ieteicams vispirms interesēties VSAA. "
Izziņas sniedz plašu informāciju par cilvēka statusu sociālās apdrošināšanas sistēmā, un būtu vērts laiku pa laikam šo informāciju apskatīties, ieteic I. Šmitiņa. Jo mēdz gadīties, ka situācijā, kad cilvēkam pakalpojums jau ir nepieciešams, diemžēl nereti liekas, ka dati varbūt nav pareizi vai arī kāda informācija nav ievadīta. Un arī darba devējiem rūpīgi jāseko, kā viņi šos datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam. Darba devēji bieži vien mēdz būt pavirši un savus pienākumus nepilda. Jo ātrāk VSAA to konstatē un neprecizitātes novērš, jo ātrāk cilvēkam viņa sociālā situācija tiek sakārtota, lai saņemtu pensiju vai pabalstu.
Nozīmīga e-informācija varētu būt arī jaunajām māmiņām. Kad piedzimst bērniņš, vienlaikus tiek pieprasīti vairāki pabalsti, to piešķiršanas nosacījumi ir atšķirīgi; ir pabalsti, ko piešķir ar dzimšanas brīdi, ir tādi, ko piešķirs, kad bērniņš sasniedz gada vecumu. Arī par to var iegūt informāciju caur e-pakalpojumu internetā.
Vēl daudziem varētu būt svarīgas ziņas par darba stāžu pirms 1996. gada, no kura Latvijā darbojas sociālās apdrošināšanas sistēma. Pirms tam darba stāžs tika dokumentēts darba grāmatiņās. Daļai no VSAA klientiem (tādu pavisam esot 1,4 miljoni) aģentūras datubāzē ir apkopoti dati par darba stāžu. Šīs izziņas gan nebūs vajadzīgas cilvēkiem, kuri uzsākuši darba gaitas pēc 1996. gada (jo no šī gada visa iemaksu informācija nāk no darba devēja). Taču pensijas vai pabalsta piešķiršanai ir svarīgs katrs darba stāža gads, kas ir uzkrāts arī pirms 1996. gada. Ja cilvēks, apskatījies informāciju, redz, ka visi darba gadi neparādās, I. Šmitiņa aicina sameklēt darba grāmatiņu un doties uz tuvāko VSAA nodaļu, iesniegt šo dokumentu apstrādei, pakonsultēties ar aģentūras speciālistu, vai varbūt ir vēl kādi periodi darba stāža pierādīšanai ar cita veida dokumentiem, lai sakārtotu sociālās apdrošināšanas vēsturi. Darba stāža pierādīšanai var noderēt arī izglītības dokumenti, karaklausības dokumenti.
Darba mūža sociālā nodokļa vēsture var likt vilties
Ātri un ērti pieejamā informācija datorizdrukā var sagādāt pārsteigumu. Iespējams, konstatēsit, ka par jums maksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir bijušas ļoti pieticīgas, visticamāk, no minimālās algas. Var gadīties, ka iemaksas lēkājušas aritmiski kā sirds slimniekam. Atsevišķos periodos tās kādus mēnešus maksātas no lielākas algas, pēc tam summas bijušas mazas.
Ko darīt, ja sociālo iemaksu objekta (atalgojuma, no kura tās darba devējs maksājis) summas šķiet neadekvātas vai mulsinošas? Uz LV portāla jautāto, vai doties pie darba devēja, uz Valsts ieņēmumu dienestu vai VSAA, I. Šmitiņa ieteic vispirms interesēties VSAA. Jo aģentūrā varētu pateikt, kāds ir cēlonis tam, ka ir neskaidri jautājumi vai informācija cilvēkam šķiet nesaprotama. Nevarētu būt atšķirības starp Valsts ieņēmumu dienesta un VSAA informāciju, jo abas iestādes strādā ar vienādiem datiem. Cēlonis varētu būt darba devēja neprecīzi sniegtās ziņas. Tādā gadījumā aģentūra varot sazināties ar darba devēju.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Māris Krastiņš informēja, ka portālu latvija.lv vidēji ik dienas apmeklē 15 000 cilvēku. Līdz šim VRAA ir veiksmīgi sadarbojusies ar Valsts zemes dienestu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Veselības ekonomikas centru, Veselības norēķinu centru.
Par to, ka jaunie sociālās apdrošināšanas e-pakalpojumi varētu būt īpaši pieprasīti, liecina portāla apmeklētāju skaita pieaugums piedāvājuma pirmajā dienā, kad portālam bijuši 35 tūkstoši lietotāju.
VSAA strādā pie deviņiem jauniem e-pakalpojumiem, kuri drīzumā varētu tikt piedāvāti iedzīvotājiem, informēja I. Šmitiņa.
Portālā www.latvija.lv, kur iedzīvotājiem vienuviet pieejami valsts un pašvaldību sniegtie e-pakalpojumi, pašreiz ir pieejami 32 e-pakalpojumi.
