Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pensijas vecuma cilvēki pārmet valstij, ka viņu mūža maize ir pieticīga. Taču daudzi nemaz nezina, kā šī summa ir krājusies, kādu sociālo nodokli ir pārskaitījis darba devējs. Tagad katram ir iespēja savas pensijas prognozei, arī maksātajiem nodokļiem,sekot valsts portālā Latvija.lv.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Tiem vairākiem tūkstošiem cilvēku, kuri jau ir izmantojuši līdz šim valsts portālā ievietoto VSAA informāciju, piemēram, skatījušies, no kādas algas darba devēji viņiem ir maksājuši sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, arī savas pensijas prognozi meklējot, jārīkojas tāpat – attiecīgi atrodot e-pakalpojumu klāstā jaunpiedāvāto informāciju.
Interese par nākotnei uzkrāto pensiju – vai līdz tai vēl ir desmitiem gadu vai tikai daži gadi –, visticamāk, tagad būs lielāka nekā par pārējiem datiem, kas jau ir pieejami valsts portālā katram iedzīvotājam.
Kā atrast informāciju?
Valsts portālā Latvija.lv šķiram interneta lapas, kamēr nonākam līdz vajadzīgajai informācijai.
Pieņemsim, ka esat uzzinājis: prognozētais pensijas apmērs būs 174 lati. Tā ir summa, kāda jau ir uzkrāta pensijai, kad cilvēks sasniegs 62 gadu vecumu. Ja līdz pensijai ir daži gadi, apmēram ar šādu ikmēneša naudu varat rēķināties pensijas gados. Jaunākiem cilvēkiem šī summa (prognoze) līdz pensijas vecuma sasniegšanai palielināsies, ja viņi turpinās maksāt sociālās iemaksas.
Informācija ir par pirmā līmeņa pensijas prognozi. Šajā summā neparādās otrajā jeb fondēto pensiju shēmā nopelnītā nākotnes nauda. VSAA direktore Inese Šmitiņa skaidro, ka varētu šo pakalpojumu attīstīt. Tad gan vienlaikus būtu jāņem vērā arī cilvēka izvēles, vai, aizejot pensijā, viņš pievienos otrā līmeņa kapitālu pirmajam līmenim, vai iegādāsies likumā paredzēto mūža apdrošināšanas polisi.
Nav iespējams uzzināt, kāda varētu būt priekšlaicīgā pensija (to katrs var prognozēt aptuveni, par pamatu ņemot prognozēto vecuma pensijas summu).
Informāciju aktualizēs divreiz mēnesī.
Darba stāžu veido dažādi periodi
PDF formāta dokuments ir jāizpēta rūpīgi. Tajā atkarībā no vecuma parādās dažādi periodi, kas veido darba stāžu, kam ir nozīme pensijas kapitāla prognozētajā gala summā.
Ieraugot aprēķināto summu, mierīgu prātu vajag pārliecināties, kas to veido, un pārdomāt, vai informācija par apdrošināšanas stāžu ir pareiza. Dažs jau esot piedzīvojies šoku, ieraugot nulles vai neticami pieticīgu pensijas kapitālu.
Prognozētā pensija balstīta uz VSAA rīcībā esošo informāciju par sociāli apdrošinātas personas apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par periodu no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim un uzkrāto pensijas kapitālu pēc 1996. gada 1. janvāra.
Dati par personas apdrošināšanas stāžu, sākot ar 1996. gada janvāri, ir VSAA rīcībā, kopš valstī sāka uzskaitīt katra cilvēka sociālās iemaksas.
Taču apdrošināšanas stāžā ietilpst arī darba mūžs līdz 1995. gada 31. decembrim, kā arī vēl vairāki darba stāžam pielīdzinātie periodi.
Pārliecināties par darba stāžā ieskaitīto laiku arī var portālā Latvija.lv, atrodot jau minētajā e-pakalpojumu sadaļā norādi "Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam)". Ja šajā uzziņā neparādās informācija par visiem periodiem, tas nozīmē, ka VSAA par tiem nav zināms, aģentūras datubāzē šīs informācijas nav.
Ja dati ir nepilnīgi vai informācija ir neprecīza, jāgriežas VSAA. Informācija par darba stāžu un tam pielīdzinātajiem periodiem līdz 1996. gadam cilvēkiem pašiem ir jāapliecina ar dokumentiem. Viens no tiem ir darba grāmatiņas, kuras savulaik tika atceltas. Tāpēc daudzi cilvēki nosprieda, ka vairs arī nebūs vajadzīgas.
"Jāpārliecinās, vai informācija par apdrošināšanas stāžu ir pareiza."
I. Šmitiņa informē, ka sadarbībā ar darba devējiem VSAA jau ieguvusi šos vēsturiskos datus par 1,2 miljoniem iedzīvotāju, tostarp par 370 tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav pensionējušies un nav arī saņēmuši nevienu VSAA pakalpojumu (tas nozīmē, ka viņiem līdz šim nav bijusi nepieciešamība pārbaudīt šo datu esamību vai kvalitāti).
Ja cilvēks līdz šim ir saņēmis kādu no VSAA pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu, par viņu dati ir, jo arī šādā reizē ir nepieciešams darba stāža apliecinājums.
Apdrošināšanas stāžā līdz 1991. gadam tiek ieskaitīti arī vairāki citi periodi, ne tikai darba gadi. Tiek ieskaitītas mācības augstākajā iestādē, tātad VSAA ir jāiesniedz diploms. Ja strādāts kolhozā, nepieciešami dokumenti par šo periodu. Stāžā ieskaita dienestu armijā līdz 1991. gadam, kā arī laiku, kad sieviete nav strādājusi, bet audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam. Tātad VSAA uzziņā, kas ir atrodama portālā Latvija.lv, var redzēt – ir vai nav ieskaitīti šie periodi.
Ja cilvēkam nav darba grāmatiņas, jādodas uz arhīvu. Ir iestādes, kam ir savi arhīvi, – Latvijas Universitāte, Iekšlietu ministrija. Problēmas var rasties, ja cilvēks strādājis, piemēram, kādā SIA, kas ir likvidējusies. Ja veicas, darba grāmatiņa var atrasties pie bijušajiem uzņēmuma vadītājiem. Var gan izrādīties, ka ieraksti ir neprecīzi, nevīžīgi laboti, nav visu ziņu. Darba grāmatiņas informācijas kvalitāti novērtēs VSAA speciālisti.
Ja nav iespējams atrast darba grāmatiņu un ziņas arhīvā, pēdējais ceļš ir juridiskā fakta konstatācija tiesā.
Ja cilvēkam ir darba stāžs vai tam pielīdzināmie periodi līdz 1996. gadam, taču tie neparādās VSAA informācijā, pat ja līdz pensijai vēl ir laiks, šie dati jāpaziņo VSAA. Katrs var aplēst, ka pašreiz pensijas vecums tuvojas cilvēkiem, kas līdz 1996. gadam ir nostrādājuši pat 25–30 gadu. Tiem kopējā pensijas aprēķinā ir liela nozīme.
Informācija par stāžu apliecinošajiem dokumentiem ir VSAA mājaslapas www.vsaa.gov.lv sadaļā "Pensionāriem".
Krīzes gadi apēd pensijas kapitālu
Pensiju prognozes aprēķinos ir ņemtas vērā personas sociālās iemaksas ik gadu. Nosakot katram pensijas kapitālu, tiek piemērots pensijas kapitāla indekss. Nepatīkamu pārsteigumu sagādās pensijas kapitāla skaitļi pēdējos gados, kad tas var būt samazinājies arī tad, ja cilvēkam alga un sociālās iemaksas nav kļuvušas mazākas. Tā ir pensijas kapitāla aprēķina formulu ietekme, kas pēdējos jeb krīzes gados bija ar mīnusa zīmi jeb negatīva. (Formulas ir noteiktas Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumos Nr. 205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība".)
Pensijas kapitāla indeksi tiek noteikti kopš 1996. gada. Pirmskrīzes gados indekss pārsniedza skaitli 1. Iepriekšējos gados tas ir samazinājies līdz 0,7.
Indekss ir kārtējā un iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu attiecība. Tas nav kalendārais gads, bet periods no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam, gada indeksu iegūst, kārtējā perioda kopējo sociālo iemaksu algu summu valstī dalot ar iepriekšējā perioda iemaksu summu.
Tā ir tikai viena no formulām, kas tiek piemērota vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai.
Jo lielāka alga un attiecīgi sociālās iemaksas, jo negatīvā indeksa ietekme ir lielāka.
"Pensijas kapitāla indekss krīzes ietekmē bijis ar mīnusa zīmi."
Pensija ir atspulgs ekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai valstī, skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Ja notiek svārstības ekonomiskajā situācijā, to redzam pensiju sistēmā. Pensiju kapitāls tiek indeksēts ar rādītāju, ko veido divi faktori: darba algas un maksātāji. Tajā brīdī, kad valstī auga darba algas un maksātāju skaits, auga arī pensijas kapitāla indekss. Tad, kad algas un arī maksātāju skaits samazinājās, arī kapitāla indekss kļuva negatīvs.
Lai salīdzinātu, kā krīzes gados piemērotie zemie indeksi ietekmē pensiju, tās prognozi var apskatīties arī no cita datuma. Piemēram, tagad, 15. augustā pensijas prognozētā summa ir 320 latu. Ja šo prognozi apskatās pirms gada 15. augustā, var izrādīties, ka šajā, gadu senākā, datumā prognozētā pensijas summa bijusi lielāka.
Savai sociālajai situācijai skaitļos cilvēkam jāseko, ja ir vēlme doties priekšlaicīgā pensijā. Pensiju var pieprasīt ar atpakaļejošu datumu, arī priekšlaicīgo. Steigties rēķinot nevajadzētu, pensijas formulā darbojas arī tā dēvētais dalītājs G (valsts prognozētais Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums), tātad – jo pensijā aiziet ātrāk, jo G ir lielāks. Un attiecīgi pensijas summa – mazāka. Ja pensijā dodas 62 gadu vecumā, G ir 18,43, ja 60 gadu vecumā, tad – 19,93. (G skaitļi noteikti Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumos Nr. 1046 "Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem".)
Iespēja sekot līdzi savai sociālajai situācijai
VSAA rīkotajā diskusijā par jaunajiem e-pakalpojumiem J. Muižniece uzsvēra: līdz šim darba ņēmēji nereti pārmeta, ka nav iespēju sekot līdzi, kā darba devējs ir maksājis sociālās iemaksas, taču tagad šī iespēja ir, informāciju var iegūt, nedodoties uz aģentūras nodaļu.
VSAA vadītāja Inese Šmitiņa atzīst: ieviešot jaunu e-pakalpojumu, kādu brīdi darbiniekiem slodze palielinās, jo cilvēkiem rodas daudz jautājumu. Bet ieguldītais nākotnē atmaksāsies, darbi jau būs izdarīti. Aģentūras darbinieki gūst arī jaunas prasmes, izprot, kā rīkoties turpmāk, lai cilvēks maksimāli daudz pakalpojumu var saņemt attālināti. E-pakalpojuma informācijas pieejamības iespēja ir arī lētāka.
Valsts portālu Latvija.lv pārrauga Vides un reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Aģentūras direktors Māris Krastiņš uzsver: jauno sociālo e-pakalpojumu piedāvājumā paša cilvēka līdzdalība ir svarīgs aspekts. Kad cilvēks ierauga informāciju, kas attiecas uz viņu, viņš var secināt – vai tā ir atbilstīga, un, ja neatbilst, rīkoties. Informētība veicina ne tikai likumu ievērošanu, bet ietekmē arī valsts pārvaldi un pakalpojumu sniedzējus. Tas ir netiešs veids, kā sabiedrība var kontrolēt valsts izmaksas, pakalpojumu kvalitāti. Informācijas pieejamība ietekmē arī cilvēku uzticību valsts pārvaldei.
Portālā Latvija.lv pieejamie informatīvie sociālie pakalpojumi
Līdz šā gada beigām plānots ieviest vēl sešus pakalpojumus, informē I. Šmitiņa. Nākamie galvenokārt būs saistīti ar informāciju par pensiju otro līmeni, tostarp pārvaldītāju maiņu un uzkrāto kapitālu.
Nākotnē iespēja autentificēties internetbankā būs vēl divu banku – DnB Nord bankas un Nordea bankas – klientiem, solīja M. Krastiņš.
Kopš jūnija pieejami šādi e-pakalpojumi:
VSAA trīs jauni e-pakalpojumi:
