NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. oktobrī, 2009
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Finanses
8
8

"Eiropas pensija" – laba vai slikta Latvijai? (I)

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvija pati no ES piedāvājuma lauku atbalstam izvēlējās pasākumu lauksaimniekiem „Priekšlaicīgā pensionēšanās”.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, A.F.I

„Taupot” valsts budžeta izdevumus, naudas maciņā kļuvis mazāk daudziem sociālajiem slāņiem, tostarp Latvijas pensionāriem. Vai naudas samazinājums skāris arī pašreizējos 735 „Eiropas pensijas” saņēmējus – lauksaimniekus, kuri 2005. un 2006. gadā pieteicās un joprojām saņem pensiju atbalsta pasākumā „Priekšlaicīgā pensionēšanās”?

  Pasākumu, raugoties no šodienas skatupunkta, atšķirīgi vērtē valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji un paši „Eiropas pensijas” saņēmēji. Katram sava taisnība. Bet vispirms ieskats Lauku attīstības plāna (LAP) atbalsta pasākuma „Priekšlaicīgā pensionēšanās” rokasgrāmatā, lai saprastu, kas uz „Eiropas pensiju” varēja pieteikties.

Kuri varēja būt „tie laimīgie”

 Lauku atbalsta dienesta (LAD) izdotajā rokasgrāmatā pasākumam „Priekšlaicīgā pensionēšanās” teikts, ka atbalstu šajā pasākumā varēja saņem fiziskas personas – saimniecības atdevēji un arī strādnieki saimniecības atdevēja saimniecībā.

Saimniecības atdevējam

  • bija jābūt vismaz 55 gadu vecumā un iesnieguma iesniegšanas brīdī nesasniegušam valsts vecuma pensijai noteikto vecumu,
  • vidējie ieņēmumi no saimnieciskās darbības četru iepriekšējo noslēgto gadu periodā (ieskaitot subsīdijas un ES atbalstu) nedrīkstēja būt mazāki par 2400 eiro un saimnieciskās darbības ieņēmumu procentuāli lielākā daļa bija jāgūst no lauksaimnieciskās darbības,
  • par savu saimniecisko darbību pēdējos četros gados bija jābūt iesniegtām atskaitēm Valsts ieņēmumu dienestā,
  • ar lauksaimniecību bija jānodarbojas ne mazāk par 10 gadiem pirms saimniecības atdošanas,
  • pilnībā bija jāpārtrauc komerciālā lauksaimnieciskā darbība, bet drīkstēja turpināt nekomerciālu lauksaimniecisko darbību un izmantot ēkas.

"Tieši priekšlaikus pensionēšanās ir ārpus katras kritikas!"

Savukārt atdotās saimniecības strādnieks varēja pretendēt uz priekšlaikus pensijas saņemšanu, ja:

  • pilnībā pārtrauc lauksaimniecisko darbību,
  • ir ne mazāk kā 55 gadus vecs, tomēr vēl nav sasniedzis valsts vecuma pensijai noteikto vecumu,
  • pēdējos piecus gadus vismaz pusi no sava darba laika nostrādājis par zemnieku saimniecības palīgu vai strādnieku,
  • saimniecības atdevēja saimniecībā ir nostrādājis ne mazāk kā divus gadus pilnu darba laiku četru gadu periodā pirms saimniecības atdevēja priekšlaikus pensionēšanās,
  •  ir arī sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieks, tas ir, par viņu ir maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

 Nosacījumi bija arī tiem, kuri vēlējās nopirkt vai saņem dāvinājumā visu vai daļu atdodamās saimniecības. Jaunajiem saimniekiem bija

  • jāizstrādā uzņēmējdarbības plāns, kurā paredzēta saņemamās saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākamo trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas,
  • jābūt atbilstošai lauksaimnieciskai izglītībai un profesionālām iemaņām,
  • jāapņemas veikt saimniecisko darbību saņemtajā saimniecībā vismaz piecus turpmākos gadus.

 LAD rokasgrāmatā teikts, ka saimniecības atdevējs varēs saņemt ikmēneša pensiju 15 gadus no lēmuma apstiprinājuma brīža, bet ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt atbalsta saimniecības strādnieks varēs saņemt ikmēneša pensiju no lēmuma apstiprināšanas brīža līdz valsts vecuma pensijas sasniegšanas brīdim, bet ne ilgāk kā 10 gadus.

Iesniegumus no LAP pasākuma „Priekšlaicīgā pensionēšanās” pretendentiem LAD sāka pieņemt 2005. gada 1. septembrī.

Dārgs pasākums. Bet brīdinājumi bija

 Vaicāts novērtēt „Eiropas pensijas” pasākumu, Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītājs Aivis Reinholds izsaucas: „Viens no sliktākajiem pasākumiem, teikšu - vissliktākais!!! Cilvēkus galvenokārt interesēja trīs pasākumi – priekšlaikus pensionēšanās, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un atbalsts daļēji naturālo saimniecību restrukturizācijai. Jo patīk tie pasākumi, kuros nauda nāk daudz un vienkārši. Bet, ja valstiski paskatās uz atdevi, tā ir pārlieku zema. Un tieši priekšlaikus pensionēšanās ir ārpus katras kritikas!”

"Šī ir laba atbalsta shēma gados veciem lauksaimniekiem."

 Uz iebildumu, ka Latvija pati šā pasākuma ieviešanu vēlējās, A. Reinholds liek pretim skaitļus. Pasākums „Priekšlaicīgā pensionēšanās” ZM un Latvijas budžetam uzlicis saistības turpmākos 18 gadus. Tas nozīmē, ka Latvija šajās saistībās jau ir tērējusi 2005.-2006. gada programmēšanas perioda naudu, joprojām tērēs šā programmēšanas perioda naudu līdz 2013. gadam un pat vēl nākamā perioda naudu - līdz 2020. gadam. Šajā, 2007.–2013. gada plānošanas periodā, lai segtu aptuveni 700 cilvēku saistības, tiks iztērēti 20 miljoni latu ES un Latvijas naudas, jo Latvijas puses līdzfinansējums pasākumam ir 20 procenti. „Šī nauda ir nesamērīgi liela pret visai valstij saņemamo ieguvumu!” ir pārliecināts A. Reihnolds.

 Kā informēja LAD Administratīvo un juridisko lietu departamenta Lietvedības un saimniecības daļas pārvaldes vecākā referente Sandra Peškova, pavisam no pasākuma ieviešanas brīža 2005. gada 1. septembrī līdz 2009. gada 30. septembrim pensijās ir izmaksāti 8 092 972,18 latu.

 Tas, ka priekšlaikus pensionēšanās pasākums valstij būs ļoti dārgs, bija zināms jau tolaik – 2004. gadā, kad izstrādāja pasākuma nosacījumus. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauku vides attīstības nodaļas vadītāja Daina Saktiņa, kura kopīgi ar vairākiem ekonomistiem pie nosacījumu gatavošanas strādāja, teic: visi pieaicinātie eksperti vienā balsī centušies ministrijas cilvēkus pārliecināt, ka šo pasākumu tomēr nevajag īstenot. Bet pasākumu bijis nolemts ieviest, tādēļ kopīgiem spēkiem veidojām nosacījumus.

Projektu rūpīgi caurskatīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti, par pamatu analīzei ņemot situāciju to laiku saimniecībās. Ekonomiskais pamatojums lūgts arī Labklājības ministrijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, bet labāka alternatīva neesot piedāvāta. LVAEI pētnieki rosinājuši ZM atlikt pasākuma ieviešanu vismaz līdz 2006. gadam, jo „izstrādātais projekts bija „jēls” un to vēl vajadzēja pilnveidot, ko divos gados arī varēja izdarīt”, atceras D. Saktiņa.

„Pirmajos gados Eiropas Komisija ļauj izdarīt korekcijas visur un visā! Tādēļ teicām, ka vajag laiku rūpīgam izvērtējumam. Diemžēl ZM izlēma citādāk un, neskatoties uz mūsu un visu pārējo ekspertu teikto, ar 2005. gadu ieviesa to vienīgo variantu, ko varējām piedāvāt. Jo alternatīvas nevienam citam nebija. Nu atkal pierādījies tas, ka, neklausot ekspertus, ministrija pati kož sev pirkstos,” zinātniece ir patiesi sarūgtināta.

"Atkal pierādījies tas, ka, neklausot ekspertus, ministrija pati kož sev pirkstos."

 Biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) direktora vietas izpildītāja Maira Dzelzkalēja atceras, ka jau 2000. gadā, kad sākās diskusijas par tolaik vēl SAPARD programmas pasākuma „Priekšlaicīgā pensionēšanās” iespējamo ieviešanu Latvijā, vairākas valstis brīdinājušas par tā lielajām un ilgajām izmaksām. „Tā ir laba atbalsta shēma gados veciem lauksaimniekiem. Tā būtu laba arī Latvijai, ja Lauku attīstības plāna programmām būtu vairāk naudas,” ar šodienas skatu vērtē M. Dzelzkalēja. „Latvija šo pasākumu pamēģināja, jā, jo šķita, ka mums vajag visu! Prioritātes salikt bija ļoti grūti. Bet, izvēloties dārgos pasākumus, naudas pietika tikai īsam brīdim - Latvijā ļoti daudzi lauksaimnieki bija tuvu pensijas vecumam. Patiesībā mēs visu naudu, kas domāta lauku attīstībai, varētu ieguldīt tikai Eiropas pensijās, un arī tad diezin vai pietiktu visiem.”

 Arī A. Reinholds uzskata, ka „naudu, ko mums piešķīra Eiropas Savienība, mēs varējām izlietot daudz racionālāk, iegūstot lielāku atdevi. Piemēram, lauku saimniecību modernizācijai. Jā, mēs paši pensionēšanās pasākumu izvēlējāmies, bet tagad redzam, ka Eiropas pensijas nav Latvijas prioritāte. Mēs kļūdījāmies”.

Bet lēmēji acīmredzot kļūdījušies vēl vienā aspektā. Kā stāsta M. Dzelzkalēja, gandrīz vai visās valstīs priekšlaikus pensionēšanās pasākums bijis „sajūgts” ar atbalstu jaunajiem zemniekiem. „Bet, kamēr visas diskusijas notika, iecere par pāra veidošanu no abiem pasākumiem tā arī palika nerealizēta. Ieviesa tos atsevišķi, kaut varēja „sajūgt”. Rezultātā abu atbalsta pasākumu Latvijā vairs nav,” teic M. Dzelzkalēja.

 Turpmāk vēl.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU