SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. septembrī, 2009
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
4
5
4
5

Kam pienākas izdienas pensija un kā to saņemt

FOTO: Ansis Starks, A.F.I

Iedzīvotāji Latvijā vecuma pensijā var doties no 62 gadu vecuma, bet dažkārt apkārtējos izbrīnu raisa cilvēki, kuri jau 38 gadu vecumā sevi dēvē par izdienas pensionāriem. Patlaban Latvijā izdienas pensijas saņem vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Vidēji gadā tiek piešķirtas 1070 jaunas izdienas pensijas. Kā un kam tas iespējams, nesasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu?

Izdienas pensijas

Latvijā papildus vispārējai pensiju sistēmai pastāv arī izdienas pensijas, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta Pensiju politikas nodaļas speciāliste Saulveiga Krastiņa. Tiesības saņemt izdienas pensiju ir atsevišķās profesijās strādājošiem, kam pēc noteikta laika nostrādāšanas konkrētā profesijā, amatā vai dienestā turpmākais darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību un kas tādēļ šo darbu nevar veikt līdz valstī noteiktā vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai.

Izstrādājot izdienas pensiju regulējošos tiesību aktus, vērā tiek ņemts darbs paaugstināta riska apstākļos, jo arī tas attiecīgi izraisa priekšlaicīgu darbspēju pazemināšanos. Speciāliste norāda, ka izdienas pensiju var saņemt, turpinot darbu, tiesa gan, ne tajā pašā dienestā (darbā) un amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Pensijas piešķiršana

Šobrīd izdienas pensiju piešķiršanā ir iesaistītas 9 iestādes, kas tās nodrošina savā sistēmā strādājošajiem darbiniekiem. Tā, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir izdienas pensiju apdrošinātiem cilvēkiem, ņemot vērā apdrošināšanas periodus līdz 1999. gada 1. janvārim, kuru laikā par noteiktās profesijās strādājošiem tika veiktas paaugstinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas (50% vai 42%). Savukārt Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija (Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra), Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Tieslietu ministrija (Tiesu administrācija), Ārlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izdienas pensiju piešķiršanā piemēro katrs savu speciālo normatīvo aktu, kurā izdienas stāža, tiesību noteikšanas un pensijas apmēra noteikšanas kārtība ir atšķirīga. Līdz ar to Latvijā izdienas pensiju piešķiršanu reglamentē 9 normatīvie akti (sk. sadaļā Uzziņai).

Pensionārs 38 gados

Tiesības uz izdienas pensiju pēc noteikta laika nostrādāšanas noteiktā profesijā, amatā vai atrašanās dienestā var iegūt darbspējīgā vecumā, t.i., ievērojami agrākā vecumā, nekā tas noteikts likumā „Par valsts pensijām”.

Lai gan katrā no iepriekšminētajām nozarēm ir noteikts atšķirīgs vecums, kurā var doties izdienas pensijā, šo nozaru normatīvajos aktos nosacījumi izdienas pensiju piešķiršanai, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir diezgan vienādi: pensionēšanās vecums 50 gadi, nepieciešamais izdienas stāžs - 20 gadi, pensiju aprēķina 55% apmērā no vidējās darba algas, kas, ievērojot izdienas stāža ilgumu, var būt arī lielāks.

"Baleta mākslinieki izdienas pensijā var doties, sasniedzot 38 gadus."

S. Krastiņa uzsver, ka visatšķirīgākais pensijā došanās vecums ir paredzēts kultūras darbiniekiem. Atsevišķām šīs nozares profesijām tas noteikts salīdzinoši ļoti agrā vecumā. Tā, piemēram, baleta mākslinieki izdienas pensijā var doties, sasniedzot 38 gadus. Jāpiebilst, ka šādā gadījumā attiecīgajā profesijā ir jābūt nostrādātiem desmit gadiem.

LM speciāliste norāda, ka izdienas pensiju var saņemt līdz brīdim, kamēr cilvēks sasniedz valstī noteikto pensionēšanās vecumu. Pēc tam viņš saņem vecuma pensiju, kuru izmaksā VSAA, kā arī izdienas pensijas daļu, t.i., izdienas apmēru samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru. Sasniedzot izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, cilvēks var turpināt strādāt un viņam obligāti nav jāiet izdienas pensijā.

Izdienas pensiju aprēķināšana

Lielākoties, lai aprēķinātu izdienas pensiju, tiek ņemts vērā nevis uzkrātais pensijas kapitāls (kā aprēķinot vecuma pensiju), bet gan pēdējos gados maksātā alga, t.sk. arī prēmijas, piemaksas.

VSAA izdienas pensiju aprēķina, ņemot vērā vairākus faktorus – cilvēka uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada līdz 1999. gadam (ieskaitot), kā arī apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam. VSAA izdienas pensiju izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. Savukārt pārējās astoņas iestādes – no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri piešķirti katrai institūcijai kārtējā budžeta gada ietvaros.

Izdienas pensiju piešķir pēc attiecīgās nozares darbinieka atbrīvošanas no amata, un tās izmaksu pārtrauc vai apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”.

Pēc vecuma pensijas piešķiršanas VSAA no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem izmaksā vecuma pensiju, bet attiecīgā institūcija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem – starpību starp izdienas pensijas apmēru un piešķirtās vecuma pensijas apmēru, ja vecuma pensija ir mazāka nekā izdienas pensija. Piemēram, cilvēks saņem 400 latu lielu izdienas pensiju. Sasniedzot pensijas vecumu, viņa vecuma pensija ir 300 lati. Starpību – 100 latus – viņam kompensē iestāde, kura piešķīrusi izdienas pensiju.

Ierobežojumi

Arī uz izdienas pensiju saņēmējiem no 2009. gada 1. jūlija attiecas pensiju izmaksas ierobežojumi. Respektīvi, ja izdienas pensijas saņēmējs turpina strādāt, viņš izdienas pensiju saņem 30% apmērā. Savukārt, ja cilvēks saņem izdienas pensiju un nestrādā, izdienas pensija viņam tiek piešķirta 90% apmērā.

"Ja izdienas pensijas saņēmējs turpina strādāt, viņš pensiju saņem 30% apmērā."

S. Krastiņa skaidro, ka no izdienas pensijas tiek veikti arī ieturējumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieturējumi, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem u.c.). Tāpat izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

Pabalsts

Ikviena izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai cilvēkam, kas uzņēmies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

Izciliem Latvijas baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998. gada 31. decembrim, papildus valsts pensijai ir tiesības saņemt pabalstu par radošo darbu.   

Kā pieteikties?

Lai pieprasītu izdienas pensiju no VSAA, aģentūrā jāiesniedz: iesniegums pensijas piešķiršanai; dokuments, kas apliecina, ka darbinieks strādājis attiecīgajā profesijā; dokuments, kas apliecina, ka viņš vairs nestrādā profesijā, kas dod tiesības saņemt izdienas pensiju. Tāpat jāiesniedz darba grāmatiņa vai jebkurš cits apdrošināšanas stāžu apliecinošs dokuments.

Lai pieprasītu izdienas pensiju no Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas (Veselības un sociālo lietu valsts aģentūras), Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja, Tieslietu ministrijas (Tiesu administrācijas), Ārlietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, cilvēkam jādodas uz savu iestādi un jāiesniedz iesniegums ar lūgumu to piešķirt un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti. No 2011. gada šāds iesniegums būs jāiesniedz tikai VSAA. Respektīvi, ja cilvēks patlaban dzīvo Daugavpilī un strādā, piemēram, kultūras jomā, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, viņam ar attiecīgu iesniegumu jādodas uz Kultūras ministriju Rīgā. Savukārt no 2011. gada viņš varēs vērsties tikai VSAA Daugavpils nodaļā. Tas nozīmē, ka viss pakalpojums būs pieejams vienā iestādē.      

Vienota izdienas pensiju administrēšana

Ieviešot vienotu izdienas pensiju piešķiršanu un izmaksu, Latvijā no 2011. gada 1. janvāra par to būs atbildīga VSAA un Satversmes aizsardzības birojs, nevis deviņas institūcijas, kā tas ir šobrīd. Šādu Labklājības ministrijas ierosinājumu, kas iekļauts informatīvajā ziņojumā „Par visu pensiju administrēšanas centralizēšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā”, ir atbalstījusi arī valdība. Šāds lēmums ir pieņemts, jo tas neprasa papildu finansējumu attiecīgās programmatūras izstrādei. Plānots, ka programmatūras izstrādi veiks VSAA programmētāji savu amata pienākumu ietvaros.

"Parasti izdienas pensiju aprēķina 55% apmērā no vidējās darba algas."

Vienota administrēšana nodrošinās labāku kontroli gadījumos, kad izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts. Tāpat, piešķirot izdienas pensijas vietā cita veida pensiju, cilvēkam būs jāvēršas tikai vienā iestādē un nebūs jāiesniedz papildu dokumenti no otras institūcijas, norāda LM pārstāve.

Lai nodrošinātu vienotu izdienas pensiju piešķiršanu un izmaksu, Labklājības ministrijai līdz 2010. gada 1. februārim jāsagatavo grozījumi astoņos normatīvajos aktos.

UZZIŅAI

Izdienas pensijas šobrīd valstī piešķir saskaņā ar:

  1. Likumu „Par valsts pensijām” (spēkā no 01.01.1996.) un nolikumu "Par izdienas pensijām" (apstiprināts ar LR Ministru padomes 1992. gada 26. marta lēmumu Nr.104, spēkā no 26.03.1992.);
  2. Militārpersonu izdienas pensiju likumu (no 15.04.1998.);
  3. Diplomātu izdienas pensiju likumu (no 01.01.2007.);
  4. Likumu „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (no 30.04.1998.) un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" (apstiprināts ar LR Ministru padomes 1992. gada 30. janvāra lēmumu Nr. 34, spēkā no 30.01.1992.);
  5. Prokuroru izdienas pensiju likumu (no 01.01.2000.);
  6. Tiesnešu izdienas pensiju likumu (no 21.07.2006.);
  7. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu (no 21.01.2004.);
  8. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu (no 01.01.2009.);
  9. Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumu (no 01.01.2005.).
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU