Jā, automašīnas zog aizvien mazāk, toties sāk parādīties arvien jaunas tendences un noziedzīgas shēmas, ko izstrādā noziedzīgie grupējumi. Biežāk zog jaunas, dārgas vai ekskluzīvas automašīnas, un mūsdienīgās pretaizdzīšanas sistēmas ne vienmēr spēj spēkratus nosargāt. Tiesa, arī ekonomiskā situācija šajā laukā ieviesusi korekcijas: vidēji par katru ceturto automašīnu, kas pieteikta kā nozagta, rodas aizdomas par mēģinājumu izkrāpt apdrošināšanas kompensāciju.
Atskats auto zādzību vēsturē
Visaugstāko līmeni auto zādzību vilnis Latvijā sasniedza deviņdesmitajos gados, kad reti kurš mašīnas īpašnieks naktī varēja mierīgi gulēt. Diennaktī galvaspilsētā vien nozaga ap desmit, bet dažkārt pat vairāk automašīnu. Lai apturētu šo lavīnu, tika pieņemts lēmums Rīgā izveidot īpašu nodaļu, kas centralizēti izmeklētu tikai vienu nozieguma veidu – auto zādzības. Nodaļa, kurā strādāja 70 cilvēku, apzināja grupējumus, kas nodarbojās ar šo noziedzīgo arodu, un sāka tos aizturēt. Jau ap divtūkstošo gadu rezultāts bija acīm redzams: nozagto auto skaits sāka jūtami kristies.
„Daži nozieguma veidi izzuda vispār– piemēram, smago automašīnu seglu vilcēju zādzības,” atceras tagadējais Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. „Faktiski tika izskausta automašīnu nolaupīšana. Agrāk bija populāra laupīšana, kad noziedznieki pat lietoja šaujamieročus. Vai arī cits veids - mašīna tika nolaupīta brīdī, kad tās īpašnieks, piemēram, izbrauc no pagalma un izkāpj aizvērt vārtus.” Pilnībā izzuda arī tāds nozieguma veids kā ekskluzīvo auto zādzības, pirms tam īpašniekam nozogot atslēgas. Savulaik Latvijā darbojās nopietni grupējumi, kas strādāja roku rokā ar profesionāliem kabatzagļiem. Spilgtākais piemērs šai sadarbībai bija aizturētais zaglis ar iesauku Adu, profesionāls kabatzaglis, kurš pats sevi uzskatīja par vienīgo „likumīgo zagli” Latvijā.
"Savulaik Latvijā darbojās nopietni grupējumi, kas strādāja roku rokā ar profesionāliem kabatzagļiem."
Tiesa, vēl pirms dažiem gadiem Rīgā parādījās atvasināts zādzību paveids – pilsētas centrā noziedznieki noskatīja ekskluzīvu auto, izsekoja tā saimnieku līdz kafejnīcai vai restorānam un no virsdrēbēm, kas atstātas nepieskatītas, izzaga mašīnas atslēgas. Toreiz zagļiem izdevās nozagt sešus dārgus auto, bet arī šī grupa drīz vien tika aizturēta un līdzīgas zādzības galvaspilsētā vairs nav notikušas.
Auto zagļi spiesti emigrēt
Automašīnu zādzības, protams, ir bizness, un tieši tāpat kā jebkurā citā biznesā noteicošais ir peļņa. Un zems risks. Latvijā vērienīgākām grupām sāka kļūt par „karstu”, jo noziedzīgie grupējumi bija policijas uzmanības lokā, viņus uzmanīja, un risks „iekrist” pieauga. Savulaik daudzi zagļi izvēlējās doties peļņā uz citām Eiropas valstīm, kur viņi jutās daudz drošāk un pārliecinošāk.
„Turklāt Lietuvas organizētā noziedzība Eiropā jau bija izveidojusi labi organizētu tīklu un realizācijas ceļus. Lietuviešu noziedzīgās struktūras ir spēcīgas tieši auto zādzībās,” stāsta A. Grišins. „Ne velti tieši Lietuvas automašīnu tirgus ir pats plašākais, turklāt ne tikai Baltijā. Tādēļ mūsējie brauca uz Vāciju, jo tur viņus nepazina. Noziedznieki gan nebija ņēmuši vērā policijas starptautisko sadarbību, un pēc informācijas apmaiņas un kopīga darba mūsu auto zagļus aizturēja arī Vācijā.”
Pērn Latvijā sāka zagt ekskluzīvās „Porshe Caena”, „BMW X5” automašīnas. Kad grupējumu aizturēja, izrādījās, ka no ilgstošām „viesizrādēm” Eiropā Latvijā mēģinājis atgriezties kāds mūsu policistiem labi zināms auto zaglis. Tagad viņš atrodas ieslodzījumā.
Zog tik, cik spēj pārdot
Profesionālajiem noziedzīgajiem grupējumiem nav izdevīgi zagt vairāk automašīnu, nekā viņi spēj pārdot, bet realizācijas apjomi, kā liecina policijas aplēses, ir ierobežoti. Tāpēc gluži loģiski, ka zog jaunas un melnajā tirgū pieprasītas mašīnas, kuras iespējams pārdot dārgāk. Mazāk riska, lielāka peļņa un cerība, ka no zagtās mašīnas varēs ātrāk atbrīvoties. Bet, lai nozagtu jaunu, ekskluzīvu auto, arī noziedznieki spiesti vairāk investēt. „Lai nozagtu šādas mašīnas, noziedzniekiem nākas izmantot jaunās tehnoloģijas, jāiegulda līdzekļi, jāpērk aparatūra, jo jaunās mašīnas ir daudz grūtāk nozagt nekā, piemēram, 1993. vai 1995. gadā ražotās. Tomēr arī ienākumi, ko gūst grupējums, ir nesalīdzināmi lielāki,” atzīst Kriminālpolicijas priekšnieks. „Viņu resursi arī ir ierobežoti. Nu nevar šobrīd organizētā noziedzība ieguldīt tādus līdzekļus, lai atpirktu visas dārgās nozagtās mašīnas un tās visas vēl pārvietot. Kļūst bezjēdzīgi zagt, ja nozagto nav iespējams realizēt.”
"Automašīnu zādzības, protams, ir bizness, un tieši tāpat kā jebkurā citā biznesā noteicošais ir peļņa."
Audi - rezerves daļām, BMW X5 – pāri robežām
Audi, VW, MB un BMW markas automašīnas jau vairākus gadus ir zagļu visiecienītāko mērķu saraksta augšgalā. Tiesa gan, ja runājam par automašīnām, kuras lielākoties tiek zagtas, lai vēlāk izjauktas pārdotu rezerves daļām. Tirgus diktē pats savus noteikumus – autovadītāju vidū populāru spēkratu rezerves daļas, protams, ir vairāk pieprasītas, un pieprasījums pats rada piedāvājumu.
Un tomēr - aizvadītajā gadā Rīgas reģionā reģistrēts mazākais zagto automašīnu skaits kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Arī šā gada pirmajos mēnešos nozagts par 50 automašīnām mazāk nekā pērn attiecīgajā laikā. Tātad var secināt, ka arī zādzības nolūkā iegūt rezerves daļas sarūk.
Toties parādījusies gluži cita tendence – nozieguma veida attīstība, kas vērojama jauno auto sektorā, kur, tēlaini runājot, noziedznieki no kvantitātes pāriet uz kvalitāti. Jaunākajās mašīnās dominē elektronika – ražotāju uzstādītas drošības un pretaizdzīšanas ierīces. Bet jebkuru elektroniku iespējams apiet. It sevišķi, ja zināms, kā to izdarīt. Jāatzīst, ka diemžēl, cītīgi meklējot, jebkurš var atrast vietas, kur iegādāties ierīces, kas „uzlauž” konkrētas automašīnu markas sistēmu un lietošanas instrukcijas. Cits jautājums – cik šādas ierīces maksā.
„Šobrīd jāatzīst, ka var nozagt jebkuras markas auto, bet vispieprasītākās tomēr ir „MBW X5”, „Porshe Caena”, „Honda CRV”. Pērn arī „Lexus” džipiņi,” secina A. Grišins. Pirms pāris gadiem „Lexus” markas automašīnu zādzības bija aktuāla problēma: samērā īsā laikposmā nozaga vairāk par desmit automašīnām. Pēc noziedzīgā grupējuma aizturēšanas, septiņu zagto mašīnu atrašanas un noziedznieku notiesāšanas „Lexus” īpašnieki varēja justies droši. Diemžēl šogad reģistrēta atkal viena „Lexus” zādzība.
Ko darīt auto īpašniekam
Jautājums, kā nosargāt savu auto no zagļiem, satrauc ne vienu vien labas mašīnas īpašnieku. Apdraudētākie, protams, ir zagļu pieprasīto marku īpašnieki, un diezin vai viņiem vajadzētu paļauties uz ražotāju un dīleru ierīkotajām pretaizdzīšanas sistēmām.
„Ir automašīnu markas, kurām iespējams noskenēt visus signālus. Elektroniskā veidā pie jūsu mašīnas zaglis jau tuvojas kā saimnieks, un automašīna tos atpazīst kā īpašnieku. Ļaundariem atliek tikai fiziski salauzt slēdzeni un aizbraukt,” komentē A. Grišins.
"Diemžēl, cītīgi meklējot, jebkurš var atrast vietas, kur iegādāties ierīces, kas „uzlauž” konkrētas automašīnu markas sistēmu un lietošanas instrukcijas."
Tomēr bezcerīgu situāciju nav, atliek tikai meklēt risinājumus. Piemēram, papildus elektroniskām ierīcēm izmantot arī mehāniskas. Risinājumi var būt visdažādākie, un tie jau būs atkarīgi gan no spēkrata īpašnieka vēlmēm, gan arī meistara prasmes un ieteikumiem. Protams, arī plaši izmantotās pretaizdzīšanas ierīces, ar ko aprīkotas automašīnas, glābj no nejaušiem zagļiem, bet pret profesionāli sagatavotu un tehniski aprīkotu noziedzīgu grupējumu ar to vien būs par maz.
Trešdaļā gadījumu - aizdomas par krāpšanu
Jau pērn Kriminālpolicija prognozēja, ka līdz ar ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos varētu pieaugt apdrošināšanas krāpšanu skaits. Tātad gadījumi, kad īpašnieks, piesakot automašīnas zādzību, patiesībā grib iegūt apdrošināšanas atlīdzību. Prognozes apstiprinājās, turklāt ar uzviju. Pērn Rīgas reģionā tika atklāti 20 apdrošināšanas krāpšanu mēģinājumi un tika prognozēts, ka reālais krāpšanu skaits ir krietni lielāks. Šobrīd jau saistībā ar 30% auto zādzību rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu.
„Vislielākās problēmas ir ar līzinga automašīnām,” atzīst Kriminālpolicijas priekšnieks. Turīgākos laikos līzingā ņemtās automašīnas daudzi šobrīd vairs nespēj uzturēt, un tiek meklēti pretlikumīgi risinājumi. Shēmas ir dažādas, bet visās ir viens motīvs - atrisināt savas finanšu problēmas, apkrāpjot līzinga kompāniju.
Piemēram, fiziska vai juridiska persona piesaka automašīnas zādzību, tādējādi pretendējot uz apdrošināšanas atlīdzību, kaut gan patiesībā paši automašīnu jau pārdevuši noziedzīgiem grupējumiem izjaukšanai.
Jāpiebilst, ka policijai ir zināms mehānisms, kā izmeklēt un atklāt šādas lietas un daudzos gadījumos likumsargiem aizdomas rodas jau uzreiz. Tādēļ nebūtu prātīgi riskēt un risināt naudas grūtības ar krimināliem paņēmieniem. Atliek vēl piebilst, ka krāpšana ir nopietns noziedzīgs nodarījums, par ko paredzēta kriminālatbildība. Turklāt šāds noziegums juridiski skaitās pabeigts jau brīdī, kad apdrošinātājiem tiek iesniegts prasības pieteikums. Likumīgi risināt problēmas visos laikos bijis krietni gudrāk.
