Kā izsakās paši igauņi, ja tiktu ievēlēts A. Rītels, neapmierināto būtu 69%, bet ja T. H. Ilvess, tad 49 procenti iedzīvotāju. Tātad, lai kurš arī no pretendentiem uzvarētu, neapmierināta sabiedrības daļa būtu vienmēr. Arī Igaunijā daļa iedzīvotāju uztur visas tautas vēlēta prezidenta ideju, diemžēl šī ierosme netiek sadzirdēta.
Risinājumi ir, tie kopīgi jāatrod
Tātad – Igaunijas jaunais prezidents Tomass Hendriks Ilvess ir dzimis Zviedrijā 1953. gada 26. decembrī, no svešvalodām pārvalda arī angļu, vācu un spāņu valodu. Pēc jaunā prezidenta ievēlēšanas Reformu partijas priekšsēdētājs un premjerministrs Andrus Ansips teica: „Mums ir pamats būt priecīgiem nevis tikai tādēļ, ka Tomass Hendriks Ilvess ir mūsu partijas kandidāts, bet galvenokārt tāpēc, ka Igaunija sev ieguvusi tiešām labu prezidentu. Ticam, ka T. H. Ilvess būs Igaunijas tautu vienojošs prezidents un Igaunijas pozitīva tēla veidotājs ārzemēs. Esam priecīgi arī par to, ka uzvarējusi pilsoniskā sabiedrība un atklāta politiskā kultūra”.
"Tomass Hendriks Ilvess – prezidents, kas vieno Igaunijas tautu un veido pozitīvu Igaunijas tēlu ārzemēs."
T. H. Ilvess vienmēr ir bijis uz „tu” ar Eiropas Savienību un NATO. To apliecina arī viņa attieksme pret Lisabonas līgumu. Kad Igaunijas parlaments (Riigikogu) ratificēja Lisabonas līgumu, prezidents to apstiprināja ar savu parakstu, teikdams: „Ar šo Igaunija ir pabeigusi Eiropas Savienības reformu līguma ratifikāciju. Mēs esam devuši savu vienbalsīgu jāvārdu drošākai un stabilākai ES izveidei.”
Ņemot vērā pēdējā laika notikumus, saistītus ar Īrijas referenduma negatīvo iznākumu, reformu līguma ratificēšanai Igaunijas parlamentā ir gan tikai simboliska nozīme. Šajā sakarā Igaunijas valsts galva teicis: „Vieglu risinājumu nav, bet risinājumi ir, un tie mums Eiropas Savienībā kopīgi jāatrod.”
Vai pretraķešu vairoga centrs – Igaunijā?
Arī Igaunijas kā NATO dalībvalsts karavīri piedalās misijā Afganistānā. Igaunija 2007. gada beigās saņēma traģisku vēsti – Afganistānā gāja bojā divi Igaunijas karavīri – seržants Talle Torns un jaunākais seržants Jako Karuks – un vēl četri karavīri guva smagus ievainojumus. Piemiņas brīdī uzstājās arī valsts prezidents un teica: „Es izsaku līdzjūtību Kalle Torna un Jako Karuska tuviniekiem un apliecinu, ka viņu sēras ir arī manas sēras. Kalle Torns, Jako Karuks un viņu ievainotie līdzgaitnieki nebija vienkārši kareivji, bet gan atmīnētāji, kuru uzdevums bija atbrīvot Afganistānas zemi no nāves kravas, kas tajā paslēpta desmitiem gadu ilgās karadarbības laikā.”
Kārtējās vizītes laikā Amerikā T. H. Ilvess tikās arī ar ASV prezidentu Džordžu Bušu. Kā izsakās laikraksts „Eesti Ekspress”, sarunu laikā izteiktais Igaunijas prezidenta priekšlikums par Eiropas pretraķešu aizsardzības vairoga centra izvietošanu nevis Polijā, bet Igaunijā esot izsaucis ASV valsts galvas pārsteigumu un sajūsmu. „Tā nav slikta doma, tā ir laba doma!” esot izteicies Bušs. Vēlāk gan preses konferencē ASV prezidents atzinies, ka pretraķešu vairogs Eiropā ir temats, par kuru viņam vēl daudz kas jāapgūst.
"Pilnībā noliegti apgalvojumi, ka armijas izlūkdienesta virsniekiem 2004. – 2006. gadā būtu bijusi īpaša interese par pašreizējo prezidentu Ilvesu."
Pēc preses konferences T. H. Ilvess izteicās: „Kaut arī ASV prezidenta atbalsts varētu nozīmēt ASV oficiālo politiku šajā jautājumā, šāda centra izveidošana ir jāsaskaņo arī ar citām alianses valstīm. Tā izvietošana jebkurā NATO valstī celtu valsts prestižu un dotu ienākumus, tāpēc izvietot to savā teritorijā vēlētos vairākums NATO dalībvalstu.”
Neskatoties uz Igaunijai traģiskajiem notikumiem Afganistānā – karavīru zaudēšanu –, tikšanās laikā ar ASV prezidentu T. H. Ilvess apgalvojis, ka Igaunija tuvākā gada laikā nedomā Irāku un Afganistānu atstāt: „Patlaban neredzu īpašu iemeslu un nejūtu vēlmi mūsu līdzdalību misijā pārtraukt. Tomēr galīgo lēmumu pieņems Igaunijas valdība.”
„Grupējumam” pieskaitītais
Galvassāpes pašu mājās prezidentam Ilvesam sagādāja iekšlietu ministra Jura Pihla intervija laikrakstam „Päevaleht” – armijas izlūkdienesta materiālos kā kāda „grupējuma” loceklis minēts arī T. H. Ilvesa vārds. Ar šo publikāciju nebijis mierā arī pats iekšlietu ministrs un pārmetis medijam: „Jūs rakstāt, ka mēs pārbaudām visus, bet tās ir tikai slimīgas bailes.”
Spēka struktūru ministru un speciālistu kopējā sanāksmē pieņemts lēmums par to, ka 2004.-2006. gadā armijas izlūkdienesta virsnieku veiktā izsekošanas un domu kontroles prakse bijusi nelikumīga un demokrātiskajā sabiedrībā nepieļaujama. Prezidenta kanceleja sniedza oficiālu paziņojumu, kurā teikts: „Pilnīgi noliedzam apgalvojumu, ka armijas izlūkdienesta virsniekiem būtu bijusi īpaša interese par Tomasu Hendriku Ilvesu. Tāpēc arī nepamatots ir apgalvojums, ka prezidents Tomass Hendriks Ilvess piederētu tai iedzīvotāju grupai, pret kuru būtu veikta kaut kāda nelikumīga darbība.” Šis paziņojums ir publicēts arī laikrakstā „Päevaleht”.
Nevis Tallinā, bet Narvā
Mēdz teikt, ka jauns saimnieks nāk ar jaunām idejām. Viena no tādām, ko izvirzījis prezidents Ilvess, saistīta ar Neatkarības gadadienas svinēšanu 24. februārī. Prezidents iesaka 91. gadadienu svinēt nevis Tallinā, bet gan Narvā, kur notiktu arī karaspēka parāde un svētku koncerts Jehvi koncertzālē. Ar 24. februāra pasākumu organizēšanu Narvā prezidents vēlas atzīt un novērtēt šī reģiona iedzīvotāju ieguldījumu Igaunijas attīstībā.
"Prezidenta kundze Evelīna Ilvesa aktīvi piedalās valsts sabiedriskajā dzīvē."
Laikraksta „Päevaleht” korespondentam viņš saka: „Austrumu-Virumā ir reģions, kuru daudzi Igaunijas iedzīvotāji maz pazīst. Bet tas ir nozīmīgs reģions un tā lieliskie iedzīvotāji ir cienīgi rīkot mūsu valsts dzimšanas dienas svinības. Ar šādu soli valsts parāda, ka tā tuvinās savai tautai, vienādi rūpējoties par visiem reģioniem un ka Igaunija neaprobežojas tikai ar Tallinu”.
Jehvi koncertzālē ir 900 sēdvietas, tāpat kā koncertzālē „Estonia”, kā arī kamerzāle, kafejnīcas un pilsētas galerija.
Pirmā lēdija – goda sūtne
Igaunijas pirmā lēdija, prezidenta kundze Evelīna Ilvesa, aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Viņa vairāk pievēršas bērnu un sieviešu jautājumiem – koordinē Bērnu literatūras centru, projektu „Par ēdināšanu skolās”, vada labdarības kustību „Kļūsti redzīgs”, Tallinas Bērnu slimnīcas atbalsta fondu, vada kustību „Par sievietes veselību” un organizē konkursu „Manas mājas”. Ir saprotami, ka ar šādu aktīvu darbību Evelīna Ilvesa pievērsusi sev Šveices ievērojamās Raymonda Weila pulksteņu ražošanas uzņēmuma īpašnieka uzmanību.
Maija beigās „Estonia” koncertzālē Tallinā notika operas „Tristans un Izolde” pirmizrāde, kurā piedalījās arī prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar dzīvesbiedri Evelīnu Ilvesu. Pēc izrādes svinīgā ceremonijā Evelīnai Ilvesai tika piešķirts minētās Šveices pulksteņu ražošanas uzņēmuma goda sūtņa tituls un pasniegta dāvana – rokas pulkstenis ar dimantiem EEK 52 000 (2348,8 LVL) vērtībā. To pasniedza AS „Balti Kell” (Baltijas Pulkstenis) vadītājs Toivo Ālja. Pasniedzot dāvanu, Toivo Ālja teica: „Raimonds Veils nolēmis atbalstīt prezidentes kundzes aktīvo dzīves veidu, viņas eleganci un spožumu, un pulkstenis ar šādu dizainu ir cieņas apliecinājums visām skaistajām sieviešu kārtas pārstāvēm.”
