Vides indikatori – arī uzņēmējam

Paveikts apjomīgs, nozīmīgs darbs

Dokumenta izstrādē piedalījās virkne valsts iestāžu un organizāciju – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA), Valsts meža dienests (VMD), Zemkopības ministrija (ZM), Radiācijas drošības centrs (RDC), Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts (LVMI) „Silava”, Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI), Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), Lauku atbalsta dienests (LAD) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Kā intervijā "Latvijas Vēstnesim" skaidroja LVĢMA direktors Andris Leitass, noteikumu izstrādes gaitā darba grupā iekļautajiem speciālistiem bija jāizvērtē mūsu pašu vietējā, kā arī Eiropas Savienībā pieņemtā indikatoru pamatbāze vides raksturojumam.

Vides indikatori jeb rādītāji ir iedibināta atskaites sistēma jeb terminoloģija, kurā tiek izvērtēts vides stāvoklis. Valdības pieņemtajos Noteikumos ietverto indikatoru kopa pamatos tika izvēlēta, analizējot ilglaicīgu Eiropas vides aģentūras pieredzi, taču ne tikai to – ir arī citas vides pētniecības organizācijas pasaulē, pēc kuru pieredzes MK apstiprināto noteikumu sastādītāji tika vadījušies.

"Vides indikatori jeb rādītāji ir iedibināta atskaites sistēma jeb terminoloģija, kurā tiek izvērtēts vides stāvoklis."

Eiropas vides aģentūrā ir pieejams pētījums, kas raksturo vides stāvokli un kur ir apkopoti 435 dažādi vides indikatori, kas raksturo dažādus attīstības procesus vidē. ES dokumentos ar vidi saistītas ilgtspējīgas attīstības procesu raksturošanai izvēlētas aptuveni desmit indikatoru grupas. Savulaik LVĢMA ietvaros tika mēģināts iedibināt savu indikatoru sistēmu, tā bija brīvi izvēlēta un iekļāva arī vides ilgtspējīgas attīstības jautājumus (pašlaik tie pārgājuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē).

Noteikumi aptver svarīgākās vides sfēras

Noteikumos iekļautas septiņas nosacītās indikatoru grupas. Katra no tām atbilst noteiktam apkārtējās vides sektoram, un tās ir:

• atkritumu apsaimniekošana;
• bioloģiskā daudzveidība;
• gaisa piesārņojums un ozona slāņa samazināšanās;
• klimata pārmaiņas;
• ūdeņu apsaimniekošana;
• zemes izmantošana;
• dabas resursu izmantošana.

Katrā indikatoru grupā ir uzskaitīti tie, kuri precīzi raksturo vidē pastāvošos raksturlielumus, kas tiek fiksēti mērījumos un pētīti. Piemēram, indikators "atkritumu apsaimniekošana" satur virkni precizējošu vides indikatoru jēdzienu – radītais bīstamo atkritumu daudzums (tūkstošos tonnu gadā), radītais sadzīves atkritumu daudzums (kilogramos uz vienu iedzīvotāju gadā), kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apmērs (procentuāli no gadā radītā daudzuma) un kopējais pārstrādātais bīstamo atkritumu daudzums (procentuāli no gadā radītā apmēra). Attiecīgā indikatora tabulā tiek norādīts arī iegūto datu avots – iestāde vai organizācija, kura veic attiecīgo vides nozaru monitoringu. Piemēram, visus datus par atkritumu apsaimniekošanu sniedz LVĢMA. Šī iestāde, ja ieskatāmies valdības pieņemtajā dokumentā (sk. tabulu pielikumā), nodrošina lielāko daļu informācijas atbilstoši pašlaik valstī noteiktajiem nacionālajiem vides indikatoriem.

Indikatori tika izvēlēti un formulēti ne tikai tā, lai tie visprecīzāk raksturotu situāciju vietējā vidē, bet arī, lai tie būtu saprotami un pieejami salīdzināšanai un analīzei visas Eiropas valstu speciālistiem. Tas ir, tiek pieņemts un veikts atbilstošs monitorings pēc tādiem parametriem, kas atzīti un pieņemti ES valstīs. Rezultātā speciālisti var runāt vienotā valodā, darboties kopīgā atskaites sistēmā.

Sabiedrības informētībai - priekšroka

Patlaban ES direktīvu un arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) līmenī pastāvīgi izskan prasība, ka ikvienā valstī obligātā kārtā jānodrošina sabiedrībai informācija par vides problēmām un iedzīvotāji enerģiski jāiesaista valstiski svarīgu jautājumu izlemšanā. Ar sabiedrību domāti gan visaugstāk stāvošie valsts politiķi, ierēdņi un pašvaldību darbinieki, kuri ikdienā pieņem lēmumus par vidi, gan vienkāršie darba darītāji, sabiedrības locekļi.

Bija laiks, kad vides informācijas izplatīšanu jūtami ierobežoja papīra publikāciju mazie metieni. Taču patlaban Latvijā pietiekami strauji attīstās datorizācija, cilvēkiem arvien vairāk pieejams internets gan privātā lietošanā, gan publiskajās bibliotēkās it īpaši. Tāpēc jau kopš 1997. gada plašai sabiedrībai ir pieejamas vides pārskatu elektroniskās publikācijas latviešu valodā.

"Interneta resursos ir pieejamas norādes par to, ka indikatoru pieeja dažādos pārskatos tiek izmantota daudzās tautsaimniecības nozarēs."

Visu pārskatu uzbūves pamatā ir tā pati indikatoru pieeja. Vēl pagājušā gadsimta 70. gados Latvijas zinātniekiem bija radušās domas dažāda veida pārskatus veidot pēc cēloņsakarību principa: attiecīgie dati tolaik tika loģiski grupēti cēloņsakarību modeļos. Tādā veidā dati no neizteiksmīgiem informācijas nesējiem kļuva par loģiskas cēloņsakarību struktūras posmiem. Modeļi speciālistiem ļāva ātri un visnotaļ parocīgi vides problēmas pārlūkot to kopskatā, vērot to attīstības tendences un izstrādāt rekomendācijas sarežģījumu koriģēšanai.

Sarežģītais kļūst labāk izprotams

Interneta resursos ir pieejamas norādes par to, ka indikatoru pieeja dažādos pārskatos tiek izmantota daudzās tautsaimniecības nozarēs (lauksaimniecībā, izglītībā, veselības aizsardzībā un daudzviet citur), šo metodiku veiksmīgi izmanto respektablākās starptautiskās organizācijas. Piemēram, Eiropas Vides aģentūra savos pārskatos izmantojusi piecu fāžu indikatoru modeli, kur katra fāze nosaka nākamo un piesaista sev atbilstošus indikatorus - fāzes būtības izteicējus.

·       Virzošo spēku (angl. driving forces) indikatori - tie ir sociāli ekonomiskie faktori, kas veicina vides kvalitātes rādītāju izmaiņas.

·       Slodzes (angl. pressure) indikatori - cilvēka saimnieciskās darbības radītās slodzes raksturlielumi vidē, piemēram, izmešu daudzums gaisā, piesārņojošo vielu noplūdes, atkritumu ražošana, ceļu blīvums, nozvejas apjomi, koksnes un kūdras ieguve u. tml.

·       Stāvokļa (angl. state) indikatori - vides kvalitatīvie un kvantitatīvie raksturlielumi, piemēram, piesārņojošo vielu koncentrācija, sugu skaits, mežu aizņemtās platības u. tml.

·       Ietekmes (angl. impact) indikatori - raksturo vides izmaiņu ietekmi uz ekosistēmām, cilvēka veselību vai vidi kopumā, piemēram, izzudušo sugu skaits, saslimstība u. c.

·       Rīcības (angl. response) indikatori - tie raksturo un precizē valstu politiku un pasākumus vides kvalitātes uzlabošanai, piesārņojošo vielu izmešu daudzuma samazināšanai, ilgtspējīgai valsts attīstībai, piemēram, paredz nacionālo programmu un stratēģiju izstrādi konkrētu nozaru attīstībai, investīciju piesaisti, soda naudu piemērošanu, principa „piesārņotājs maksā”praktisku ieviešanu, izmantojot nodokļu sistēmu.

Iegūst arī ikviens uzņēmējs

Ne jau tikai visas valsts mērogā vides stāvokli kontrolējošo iestāžu un organizāciju pienākums ir sekot pārmaiņām vidē un veikt pasākumus, lai novērstu cilvēka saimnieciskās darbības gaitā pieļautās deformācijas vai postījumus. Ikviens uzņēmējs, kura ekonomiskā aktivitāte norisinās, intensīvi izmantojot dabas resursus un tātad gūstot peļņu uz apkārtējās vides rēķina, objektīvi ir ieinteresēts, lai šīs mikrovides jeb viņam piederošā dabas stūrīša dzīvotspēja tiktu saglabāta neierobežotā laika daudzumā, līdz ar to garantējot veiksmīgu saimniekošanu. Pat tik šķietami vienkāršs saimniekošanas veids kā lauku tūrisms un viesu māju uzturēšana kļūst racionālāks, atbildīgāks un rezultatīvāks, ja šā mazā biznesa īpašniekiem ir sava rīcības programma apkārtējās vides uzturēšanai un kontrolei pār tās veselīgumu.

Ja saimnieks izraugās konkrētu mērķi savas vides tīrības uzturēšanai, tas nozīmē, ka no iespējamiem risinājumiem tiek izraudzīti visefektīvākie, vistiešāk virzošie uz problēmas atrisināšanu. Taču risinājuma piemērotība ir pilnībā atkarīga un tai ir jātiek izvērtētai pēc iespējamajām izmaksām, ņemot vērā visas vietējo apstākļu īpatnības. Uzņēmuma īpašniekam parasti ieteicams izvēlēties vienu vai divus savstarpēji saistītus risinājumus vai uzlabojumus, kas sniegs vislielāko ieguldījumu. Vēlams, lai saimnieks izvēlētos risinājumus sakārto sistemātiski, pievienojot tiem laika grafiku un nozīmējot atbildīgo par uzdevuma veikšanu, provizoriski nosakot aptuvenās izmaksas un vajadzīgos resursus.

"Uzņēmuma īpašniekam parasti ieteicams izvēlēties vienu vai divus savstarpēji saistītus risinājumus vai uzlabojumus, kas sniegs vislielāko ieguldījumu."

Faktiski līdz ar to ir sastādīta rīcības programma, kas ir uzņēmējdarbības vides plāna sastāvdaļa. Kad plānam nepieciešamais finansējums piesaistīts vai ieplānots uzņēmuma budžetā, plāna ieviešanas uzraudzībai (kontrolei, monitoringam) ir iespējami dažādi paņēmieni. Plāna ieviešanas kontrole jāveido uz regulāra pamata - svarīgi ir pašam uzņēmējam noteikt vides uzraudzības procedūru biežumu, tas būtu ieteicams vismaz 3-4 reizes gadā, ja nav intensīvas, lielas tūristu plūsmas. Retāka kontrole var radīt situāciju, ka neievērotas tiek palaistas garām svarīgas problēmas (piem., pēkšņas notekūdeņu noplūdes, ja radušies bojājumi kanalizācijas vados u. tml.) Te vietā ir runa par vides indikatoru pielietojumu, jo tie ļauj konstatēt nozīmīgas izmaiņas saistībā ar resursu un enerģijas izmantošanu, ar radīto piesārņojumu un slodzēm (kaut vai ar jau pieminētajiem notekūdeņiem, dzeramo ūdeni vai atkritumiem). Būtībā vides indikatorus var pieskaņot katrai problēmai, jo vides saglabāšanās pakāpe (piemēram, cik joprojām netīri vidē tiek ievadīti notekūdeņi, cik kilogramu uz vienu apmeklētāju saimniecībā tiek saražoti atkritumi, kā tiek tērēti mazgājamie līdzekļi vai elektrība) parāda, vai vides plāna mērķis ir sasniegts. Tāpēc no plaša indikatoru saraksta vienai vides jomai jāizvēlas tikai daži - ne vairāk kā 2-4 visraksturīgākie indikatori, kas ļauj kontrolēt situāciju.

Ikvienā uzņēmumā individuāli pielietojamajiem vides indikatoriem ir jābūt saprotamiem, viegli izmērāmiem, tiem skaidri jāatspoguļo izmaiņas vides situācijā. Vides speciālisti iesaka tos rādītājus, kas uzņēmumā tiek regulāri noteikti (mērīti, aprēķināti), reģistrēt atsevišķā žurnālā. Tas saimniekotājiem nodrošina iespēju vides jautājumu attīstību uzņēmumā novērot ilgākus gadus. Tā progress ikvienā jomā, ko uzņēmums mēra un kontrolē ar vides indikatoriem, kļūst par svarīgu uzņēmuma vides saaudzēšanas apliecinājumu. Vides stāvokļa reģistrācijas žurnālu klātbūtne uzņēmumā ir viens no svarīgiem rādītājiem uzņēmēja attieksmei pret vidi un to parasti izvērtē dažādas sertifikācijas komisijas.

Tabula "Nacionālie vides indikatori"

Nacionālie vides indikatori