Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likvidējot divas aģentūras, ir nodibināta viena valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību - „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.
Pašreiz norisinās valsts aģentūras „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (VĢMA) un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras (BAPA) likvidācija un ir nodibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (VĢMC).
Aģentūru likvidēšana saistīta ar veiktajiem šā gada budžeta grozījumiem un valsts nostādni par to, ka Latvijā nav nepieciešams tik daudz aģentūru. Pašlaik daudzu ministriju sistēmā notiek atteikšanās no valsts aģentūrām, to vietā visbiežāk izveidojot valsts SIA. Kādēļ? Tas saistīts ar uzņēmuma finansēšanas kārtību: aģentūras darbinieku alga un citi aģentūras tēriņi tiek apmaksāti no valsts budžeta (iepriekš aģentūrai savu nopelnīto budžetā ieskaitot), turpretī valsts kapitālsabiedrība savus tēriņus plāno un tos gūst tikai pati no savas peļņas.
To apliecina Vides ministrijas (VidM) Juridiskā departamenta direktore Aina Stašāne: „Turpmāk valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” algas saviem darbiniekiem maksās no saviem nopelnītajiem līdzekļiem. Jaunās kapitālsabiedrības ieņēmumi un izdevumi netiek iekļauti valsts budžetā, tādējādi kapitālsabiedrībai ir iespējams elastīgāks finanšu piesaistīšanas mehānisms. Līdz ar to valsts budžetā veidosies budžeta izdevumu samazinājums, kas valstij pašlaik ir nozīmīgi.”
VĢMC, tāpat kā līdz šim abas aģentūras, turpinās sniegt maksas pakalpojumus, pelnīt un dzīvot no sava nopelnītā. Centrs varēs arī piedalīties dažādos starptautiskos projektos, kuros iepriekš nepiedalījās neelastīgā finansēšanas modeļa dēļ. Kapitālsabiedrībai iespēju piedalīties projektos ir vairāk nekā aģentūrai. Tāpat VĢMC ir spējīgs attīstīt laboratorijas pakalpojumus.
Funkcijas gandrīz tās pašas
Vai jaunajai kapitālsabiedrībai būs kādas ar likumu uzliktas valsts funkcijas, kas nodrošinās tādus pakalpojumus sabiedrībai, bez kurām tā nevarēs iztikt?
„Jā, būs, bet tādu funkciju būs ļoti maz, un tās skars ierobežotu sabiedrības daļu,” skaidro A. Stašāne. „Uzreiz jāteic, ka VĢMC nenodarbosies ar administratīvo aktu izdošanu un ar valsts funkciju veikšanu.”
Tiesa, izmaiņas valsts noteiktajā kārtībā būs saistībā ar zemes dzīļu izmantošanu. Līdz šim VĢMA gan akceptēja atradņu krājumus, gan izsniedza licences, katras atradnes pases u.tml. Likums „Par zemes dzīlēm” noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licences izdos Valsts vides dienests (VVD), turklāt ir arī iecere apvienot atradnes krājuma akceptēšanas procedūru un atradnes pases izdošanu, izsniedzot zemes dzīļu izmantotājam cita veida dokumentu – apliecinājumu par atradnes krājuma akceptēšanu. „Pašlaik ir zināms tikai, ka mainīsies iestāde, kura izdod zemes dzīļu izmantošanas licences, un būs izmaiņas nepieciešamajā dokumentācijā. Kādas konkrēti būs izmaiņas – par to vēl valdība lems,” stāsta departamenta direktore.
"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tāpat kā līdz šim abas aģentūras, turpinās sniegt maksas pakalpojumus, pelnīt un dzīvot no sava nopelnītā."
VĢMC arī pēc abu aģentūru apvienošanas paliks servisa organizācija. Jaunās sabiedrības funkcijās paliks vides monitorings, vides, ģeoloģisko, hidroloģisko, meteoroloģisko datu un informācijas apkopošana un uzkrāšana, vienotas informācijas sistēmas veidošana, novērojumu veikšana un novērtējums, informācijas par bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu apkopošana, vides kvalitātes testēšana, dabas resursu stāvokļa, tendenču, prognožu un riska faktoru noteikšana, zemes dzīļu resursu apzināšana un novērtēšana u.tml. funkcijas, kas sabiedrības speciālistiem jau ir pazīstamas un iepriekš veiktas.
VVD pārņems atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar zemes dzīlēm un biocīdiem, arī – vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas organizēšanu. Vai VVD vienlaikus ar funkcijām saņems arī finansējumu? A. Stašāne atbild: „Tas ir sarežģīts jautājums. Šogad diezin vai. Bet iespējams, ka nākamgad finansējums tomēr tiks paredzēts – iespējams, uz mazāka budžeta samazinājuma rēķina. Šis jautājums ir valdības kompetencē.”
Groza ap 70 normatīvo aktu
Saistībā ar jaunās kapitālsabiedrības izveidošanu būs grozījumi daudzos MK noteikumos un vismaz astoņos likumos. Lielākā daļa grozījumu saistīti ar aģentūru likvidēšanas un kapitālsabiedrības izveidošanas faktu.
Līdz 1. augustam VidM jāiesniedz valdībā normatīvo dokumentu projekti, kas atzīst par spēku zaudējušu: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras nolikumu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi, Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras nolikumu, Noteikumus par bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi un jāsagatavo grozījumi Vides ministrijas nolikumā.
Savukārt līdz 1. novembrim valdībā jāiesniedz grozījumi: Aizsargjoslu likumā, likumā „Par piesārņojumu”, Iepakojuma likumā, Ūdens apsaimniekošanas likumā, likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”, Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā, likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”, Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā.
"Valsts vides dienests pārņems atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar zemes dzīlēm un biocīdiem, arī – vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas organizēšanu."
„Būs izmaiņas Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā – sadaļā, kas attiecas uz darbībām ar biocīdiem,” informē A. Stašāne. „Ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, arī biocīdu reģistrāciju, pagaidu reģistrāciju vai atļauju izsniegšanu saistītus administratīvos aktus turpmāk izsniegs Valsts vides dienests. Likums pašlaik jau ir Saeimā „atvērts”.”
Bet līdz 2010. gada 1. martam jāiesniedz Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projekti par grozījumiem vēl 60 citos normatīvajos dokumentos.
Jaunā kapitālsabiedrība jau reģistrēta
Rīkojums par VĢMC dibināšanu valdībā tika akceptēts 30. jūnijā, un ir spēkā no 1. jūlija. Kapitālsabiedrība ir reģistrēta UR Komercreģistrā. „Lai visas darbības, kas saistītas ar jaunās kapitālsabiedrības izveidošanu, novestu līdz loģiskam noslēgumam, ir paredzēts pārejas periods,” skaidro departamenta direktore. „Kaut arī jaunais apvienotais centrs jau darbojas, vēl turpina pastāvēt abas aģentūras, lai pakāpeniski tiktu pārņemtas to saistības. Tās pilnībā būs likvidētas tikai 1. augustā. Jāpiebilst, ka jaunā kapitālsabiedrība ir abu iepriekšējo aģentūru saistību pārņēmēja. Tajā skaitā – arī saistību pret darbiniekiem.”
Plānots, ka jaunizveidotais VĢMC fiziski atradīsies turpat, kur pašreiz abas likvidējamās aģentūras – Maskavas ielā, Rīgā, un Salaspilī.
Pārējo VidM iestāžu liktenis
VidM padotībā līdz šim bija četras aģentūras. Divas pašlaik pārtop vienotā kapitālsabiedrībā – VĢMC. Kā valsts aģentūras VidM pārraudzībā joprojām paliks Latvijas Dabas muzejs un Nacionālais botāniskais dārzs.
"Kā valsts aģentūras Vides ministrijas pārraudzībā joprojām paliks Latvijas Dabas muzejs un Nacionālais botāniskais dārzs."
Izmaiņas skar arī pārējās VidM sistēmas iestādes. „Ar šā gada 1. jūliju Radiācijas drošības centrs, kas iepriekš bijusi patstāvīga iestāde, ir pievienota VVD un pašreiz darbojas kā struktūrvienība VVD sastāvā. Vienotā iestādē ir apvienotas visas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas un bijusī Dabas aizsardzības pārvalde, izveidojot apjomīgu Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), kas sākusi darboties kopš šā gada 1. jūnija,” stāsta A. Stašāne. „Par apvienotā DAP centru kļuvusi Sigulda, tās priekšnieks ir bijušais Gaujas Nacionālā parka direktors Jānis Strautnieks.”
VidM darbinieki, apzinoties, ka ne visi un vienmēr pēc kāda dokumenta varēs izbraukāt uz Siguldu, neatsaka iedzīvotājiem palīdzību un organizē dokumentu apmaiņu ar Siguldā izvietoto DAP. „Darbojamies kā vienas pieturas aģentūra,” teic A. Stašāne.
