Vispārējā gadījumā ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ienākumu nosaka, no īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un īpašumā veikto ieguldījumu vērtību tā turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 15%.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts, ka nodoklis nav jāmaksā:

• ja pārdotais īpašums ir bijis īpašumā (no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (šo 60 mēnešu periodā) līdz pārdošanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā papildu adrese;
•  ja nekustamais īpašums piederējis (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz tā pārdošanas dienai bijis vienīgais nekustamais īpašums;
• ja īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā vienīgais nodokļa maksātāja nekustamais īpašums un šo ienākumu no jauna iegulda funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ja pārdod no kopējā nekustamā īpašuma atdalītu zemi, ienākumu no šāda nekustamā īpašuma daļas pārdošanas apliek ar nodokli.

Likums paredz īpašus noteikumus ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas (11.7 pants), kad arī var būt atbrīvojums no nodokļa.

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1. īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja;

2. vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šīs personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Arī lauksaimniecības zemes pārdevējam likumā vienlaikus ir noteikts kritēriju kopums, lai, pārdodot šādu zemi, nebūtu jāmaksā nodoklis, taču līdz 2018. gada 1. jūlijam šie kritēriji uz lauksaimniecības zemes pārdevēju netiek attiecināti.

Ja ir tiesības uz nodokļa atbrīvojumu, pārdodot lauksaimniecības zemi, bet pārdod nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs, atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.

Pārdodot īpašumu, par nodokļa maksāšanu, pamatojot konkrēto situāciju ar dokumentiem, ir jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.