speciāli LV portālam
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viens plats grantēts ceļš, kurš ir bijis tik ilgi, cik to atceros un kuru ir uzturējusi vietējā pašvaldība. Šis ceļš iet cauri vairākiem īpašumiem un savieno pašvaldības ceļus. Kā izrādās, šis ceļš ir privātais īpašums, bet zemesgrāmatā ierakstīts kā servitūts, savukārt nav norādīts, kam par labu. Šī ceļa galā esošajam īpašumam ir mainījies īpašnieks, kas šo ceļu ir aiztaisījis. Pagaidām piekļuve savam īpašumam ir no otras puses, bet tas ir garāks, kā arī iet caur citiem īpašumiem un nav izslēgts, ka kāds īpašnieks var rīkoties līdzīgi. Pašvaldība atbild, ka neko darīt nespēj, jo ceļš tai nepieder, kaut arī pašai ir īpašums šī ceļa vidū un ja no abām pusēm šo ceļu aizvērs, tad piekļūt tam nevarēs. Kā atrisināt šo strīdu, jo pašvaldība nav ieinteresēta un ir īpašnieka pusē, kas īpašumu ir aizvēris? Vai nepastāv iespēja, ka pašvaldībai ir pienākums atsavināt šo ceļu no visiem īpašniekiem, jo vienoties ar visiem īpašniekiem, kas šajā gadījumā ir 5, caur kuru zemi iet šis ceļš, ir nereāli, pie tam pati pašvaldība nespētu piekļūt savam īpašumam.
Cik var spriest no Jūsu apraksta, situācija ir diezgan samudžināta. Kā LV portālam ne reizi vien norādījusi Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, uz šāda veida jautājumiem konkrētas atbildes nevar sniegt bez dokumentu apskates.
"Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna," teikts likuma "Par autoceļiem" 6.1 pantā.
Tādējādi iznāk – ja Jūsu minētais ceļš savienoja divus pašvaldības ceļus, tad tas neatbilst ceļa servitūta definīcijai pēc būtības. Ja ceļa viens gals tagad ir slēgts, tad ceļam varētu piemērot servitūta statusu. Taču likumīgs tas ir tikai tad, ja nodibināts 1) ar likumu; 2) ar tiesas spriedumu; 3) ar līgumu vai testamentu. Kā noteikts Civillikumā, “servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu" (1130. pants). Vēl uzsverams kāds pamatprincips – ceļa servitūtu var nodibināt tad, ja nav cita ceļa, pa kuru piekļūt īpašumam, kaut arī tas būtu neērtāks un garāks; konflikti saistībā ar ceļa servitūta nodibināšanu ir risināmi tiesas ceļā.
Par ceļa servitūtu sīkāka informācija iegūstama LV portāla rakstā „Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”. Ja tā neviesa skaidrību Jūsu situācijas risināšanā, tad ieteicams ar Jūsu rīcībā esošajiem dokumentiem doties pie jurista, kas pārzina ceļa servitūta lietas, un tad arī rastos skaidrība, kā rīkoties tālāk.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
