Uz citas personas zemes uzbūvētas ēkas lietošana ir saistīta ar zemes lietošanu neatkarīgi no zemes īpašnieka gribas. Gan zeme, gan būve ir patstāvīgs īpašuma objekts.

Jautājumā nav norādīts, kad un kādā veidā juridiskā persona B tikusi pie objekta – daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.

Ja tas noticis privatizācijas ceļā, tad likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 57. pants noteic, ka īpašuma objekta uzturēšanai privatizētā objekta jaunajam īpašniekam ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētais īpašuma objekts. Zemesgabala īpašniekam ir pienākums noslēgt nomas līgumu ar privatizētā objekta jauno īpašnieku. Strīdus par nomas līguma noteikumiem izskata tiesa.

Savukārt likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. pants nosaka: zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Arī šajā gadījumā strīdus izskata tiesa.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredzēts: nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus, it sevišķi: 1) esošo apbūvi; 2) apbūves parametrus; 3) pagalmu plānošanas noteikumus; 4) to, lai nodrošinātu piekļuvi, pieejamību transporta infrastruktūrai, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu u.c.; 5) to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas zemesgabala īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemesgabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 522 „Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” nosaka: funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Noteikumos ir arī reglamentēts, kā tiek noteikts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.7 pants paredz, ka līgumu par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēdz, ievērojot Civillikuma, citu likumu, kā arī šā likuma 17.2 panta, izņemot tā ceturto daļu, noteikumus.

Arī likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4. panta piektā daļa noteic: ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

Gadījumā ja vienošanos par zemes nomas maksu nav iespējams panākt, zemes īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. 

Civiltiesiska rakstura domstarpību risināšanai ar konkrētiem dokumentiem pēc padoma jāvēršas pie jurista.