Situācijas aprakstā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu iespējami precīzāku atbildi. Dalītā īpašuma gadījumā (zeme pieder vienam īpašniekam, ēkas – citam īpašniekam) zemes reformu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zemes nomas maksu.

Nomājamās zemes lielumu un nomas maksas apmēru ietekmē veids, kādā ēkas ir iegūtas īpašumā.

Ja ēkas iegūtas īpašumā likumā „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, tad saskaņā ar likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta nosacījumiem  ēku īpašniekam ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai.

Nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms un šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamās zemes līdz 0,5 hektāriem platībā, nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Ja ēkas ir uzbūvētas pašu spēkiem, tad saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2. panta desmitās daļas nosacījumiem ēku un būvju īpašniekam tiek garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms. Iznomājamās zemes platību, kā arī nomas maksu nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties.

Ja ēku un zemes īpašnieki nevar vienoties par iznomājamās zemes platību un konfigurāciju, vienīgā izeja, kā panākt šāda līguma noslēgšanu, ir iesniegt prasību tiesā.

Savukārt piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana iespējama, tikai par to savstarpēji vienojoties.

Darījumus ar pilsētu zemi reglamentē likums „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.