Caur daudzdzīvokļu māju ir izveidota 9 m gara un 3 m plata iebrauktuve, kā arī ir noteikts 6 m garš un 4 m plats servitūts par labu blakus mājai. Minēto iebrauktuvi uz doto brīdi nelieto tās sliktā stāvokļa dēļ. Kaimiņu mājas iedzīvotāji brauc apkārt mājai un šķērso mūsu zemi, lai tiktu pie saviem īpašumiem. Uz kompromisu, ka esam gatavi segt lielāko daļu izdevumu, kas nepieciešams caurbrauktuves remontam, kaimiņi nav gatavi iet, bet uzskata, ka ērtākais un vienīgais veids ir turpināt šķērsot zaļo zonu, kā tas ir noticis līdz šim. Kā būtu pareizi rīkoties šādā situācijā, ja zaļo zonu, uz kuras atrodas arī rotaļu laukums, vēlamies izveidot drošu, liedzot kaimiņu autotransporta kustību? Kā arī, vai tiešām mums vienīgi par saviem līdzekļiem ir jāremontē caurbrauktuve, kura kalpo vienīgi kaimiņmājas iedzīvotājiem, jo mūsu mājai ir labiekārtota stāvvieta otrā mājas pusē.
Civillikumā (CL) par ceļa servitūtu cita starpā ir teikts: “1158. Ja nodibinot ceļa servitūtu nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četri ar pusi metrus platam.
1159. Ceļa servitūtam pakļauta katra kalpojošā zemes gabala daļa. Tomēr šā servitūta izlietotājam, ja nav bijis norunāts pretējais, jāaprobežojas ar vienu noteiktu ceļu, kuru viņš gan pats drīkst izvēlēties, bet pēc iespējas saudzīgi.”
Aktā par servitūta nodibināšanu noteikti ir grafiskais pielikums, kurā ir skaidri iezīmēta servitūta ceļa atrašanās vieta. Turklāt CL noteikts: “1157. Tiesība uz lopu ceļu nedod tiesību lopus gar to ganīt.” Kaut arī likuma valoda un jēdzieni ir arhaiski, no iepriekš teiktā ir skaidri saprotams, ka servitūta ceļa lietotājam ir jāievēro ierādītās ceļa robežas un tam nav tiesības savām vajadzībām patvaļīgi izmantot citu teritorijas daļu.
Vēl CL 1151. pantā ir skaidri norādīts: “Ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam.”
Tātad – ceļa lietotājam faktiski par saviem līdzekļiem ir jāremontē Jūsu nosauktais 6 m garais servitūta ceļa posms, bet Jūsu mājas iedzīvotājiem – atlikusī daļa.
Tas viss Jūsu mājas iedzīvotājiem dzīvokļu īpašnieku sapulces lēmuma veidā (gan par ceļa lietošanas tiesībām un aizliegumu šķērsot zaļo zonu, gan par pienākumu brauktuvi savest kārtībā) ir jādara zināms kaimiņu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Izbraukto zaļās zonas joslu varat norobežot, liedzot to izmantot par brauktuvi. Ja aizliegums tiek pārkāpts, varat aicināt palīgā pašvaldības policiju. Tas ir maigākais rīcības variants, kas var arī neizdoties.
Strīdi par servitūta ceļa lietošanu nekad nav vienkārši, un konflikti parasti tiek risināti tiesas ceļā. Taču, lai ierosinātu tiesvedību un gūtu tiesā panākumus, ieteicama zvērināta advokāta palīdzība. Pēc padoma varat vērsties arī Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.
Sīkāk par ceļa servitūtu varat izlasīt LV portāla rakstā “Mana zeme – cita labumam”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!