Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Vecāku kopīga aizgādība turpinās arī tad, ja vecāki dzīvo šķirti. Atbilstoši Civillikuma 178.pantā noteiktajam tādā gadījumā bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Taču jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu joprojām pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Tas nozīmē, ka par bērna dzīvē būtiskiem jautājumiem ir tiesības lemt vienam vecākam, nejautājot otra vecāka viedokli, piemēram, par izglītību, veselības jautājumiem, dzīvesvietas maiņu u.tml. Viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšana nenozīmē, ka otra vecāka aizgādības tiesības izbeidzas. Šādā gadījumā bērna tēvam joprojām ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus un tiesības regulāri tikties ar bērnu.

Tomēr pats par sevi bērna dzīvošanas pie viena no vecākiem fakts nerada pamatu atsevišķas aizgādības nodibināšanai. Izšķirot strīdu par atsevišķas aizgādības tiesību noteikšanu, tiesai ir jāvērtē, vai apstākļi, uz kuriem pamatots šāds prasījums, atbilst bērna interesēm un tāpēc ir nepieciešama vecāku kopīgas aizgādības izbeigšana. Līdz ar to prasības pieteikumā ir jānorāda visi apstākļi, kas dod pamatu atsevišķas aizgādības nodibināšanai. Piemēram, šādā prasībā būtu nepieciešams pierādīt, ka bērnam ir ciešāka emocionāla saikne ar māti, nevis ar tēvu. Tāpat fakts, ka esat vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu par vardarbību sava bērna klātbūtnē, vajadzības gadījumā var kalpot kā pierādījums, ka bērna tēvam ir vienaldzīga bērna psiholoģiskā labklājība.

Lai sastādītu pieteikumu tiesai, vēlams meklēt ģimenes tiesību jomā kompetenta jurista palīdzību. Labi sagatavots pieteikums var izšķirt, cik ātri un objektīvi tiks izskatīta lieta.

Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā “Aizgādība: vecāku kopīgās un atsevišķās rūpes par bērnu”.